Publikācija

Arvien retāk sanāk sastapt uzņēmumu pārstāvjus Latvijā, kuri var lepoties, ka nekad nav tiesājušies. Tie, kam ir tiesāšanās pieredze, zina, ka tas mēdz būt ilgs, dārgs un sarežģīts process neatkarīgi no tā, vai jācīnās par savām tiesībām vai jāaizstāvas. Viens no jautājumiem, kas parasti interesē procesu uzsākt gribošo pusi, ir, kā nodrošināties pret risku, ka labvēlīgu spriedumu pēc vairākiem gadiem nevarēs izpildīt. Varbūt oponentu patiesā labuma guvēji jau dibinājuši sabiedrību, kuras nosaukums ir līdzīgs, ar kuru tiek slēgti jauni sadarbības partneru līgumi, kura nodarbina jau vairākus darbiniekus, pārņēmusi pamatlīdzekļus un nomā tās pašas telpas, ko paredzamais atbildētājs. Bažas var būt pamatotas.

Viens no standarta risinājumiem šādās situācijās ir prasības nodrošināšana, ierobežojot oponenta rīcību ar tā mantu vai vismaz sniedzot zināmu drošību, ka labvēlīgo spriedumu varēs izpildīt, ja, protams, var tiesu pārliecināt par prasības pamatotību vēl pirms sprieduma un nepieciešamību pēc nodrošināšanas (ar neziņu vai šaubām vien ir par maz). Prasības nodrošināšana var veicināt oponenta vēlmi meklēt kompromisa risinājumu, savstarpēji izlīgstot. Tādēļ šī ir samērā nozīmīga iespēja, ko potenciālajam prasītājam vai prasītājam jau esošā tiesvedībā būtu vērts apsvērt. Te gan jāatzīmē, ka prasības nodrošināšana neko daudz nedos, ja oponents faktiski ir maksātnespējīgs vai arī maksātnespējas process ar lielu varbūtību var tikt pasludināts tuvākajā laikā.

Parasti visbiežāk interesē jautājumi – cik tas maksās, kas nepieciešams un kādi riski. Izmaksas ir saistītas arī ar to, vai un kāds ārpakalpojuma jurists vai advokāts ir piesaistīts šim uzdevumam, un vajadzīgi vienmēr būs prasību un nepieciešamību pēc nodrošinājuma pamatojošie dokumenti. Kas attiecas uz riskiem un izmaksām, tad šeit gan jāņem vērā, ka Civilprocesa likuma noteikumi, kas sniedz atbildes uz šiem jautājumiem, šogad aprīļa otrajā pusē ir mainījušies. Šie ir plaši un vērā ņemami grozījumi ar mērķi radīt priekšnoteikumus efektīvākai personas tiesību aizsardzībai tiesā līdz brīdim, kad stāsies spēkā galīgais nolēmums lietā, kā vēsta anotācija, kas pieejama šeit. Nedaudz pakavēsimies pie atsevišķiem būtiskiem prasības nodrošinājuma lūdzēja riskiem un izmaksām.

Izmaksas, lūdzot prasības nodrošinājumu

Līdz šim atbilde uz jautājumu, cik maksās lūgt prasības nodrošināšanu, parasti bija vienkārša – 0.5% no prasības summas. Ja prasāt piedzīt EUR 500’000, tad prasības nodrošināšana būtu maksājusi EUR 2’500. Nav obligāti nodrošinājumu prasīt visas prasības summas apmērā, ja tā ir liela un/vai līdzekļi nav neierobežoti. Nav garantijas, ka tiesa apmierinās pieteikumu, bet šī summa ir “mēģināšanas cena”.

Tagad noteikumi ir mainījušies. Nodeva, lūdzot prasības nodrošināšanu, samazināta līdz EUR 70. Turklāt nav svarīgi, cik liela ir prasības summa. Likumdevējs šādā veidā ir iecerējis, ka valsts nodevas konstantas summas noteikšana būtiski sekmēs tiesas procesa efektivitāti un personu pieeju tiesai. Laiks rādīs, vai tā būs.

Minētās izmaiņas ir nesaraujami saistītas ar citām izmaksām, kas radīsies, izpildot pienākumu nodrošināt zaudējumus, kas otrai pusei varētu rasties sakarā ar prasības nodrošināšanu. No vienas puses, tas nav nekas jauns, jo uzdot nodrošināt zaudējumus varēja jau līdz šim, taču šādu iespēju mūsu pieredzē tiesas vai tiesneši izmantoja reti. Gadījumā, piemēram, ja tiek apķīlāta nauda bankas kontos, par zaudējumiem var domāt, bet, ja zemesgrāmatā ierakstīta ķīlas tiesības atzīme, tad nez vai sekmīgi izdosies pierādīt, ka draud zaudējumi prasības nodrošināšanas rezultātā.

Ar nesenajiem grozījumiem likumdevējs ir noteicis, ka, nodrošinot prasību, kurā izvirzīts naudas prasījums, prasītājam jānodrošina iespējamie zaudējumi 5 % no prasības summas apmērā (tātad ar šādām izmaksām jārēķinās). Tiesa var uzlikt par pienākumu nodrošināt iespējamos zaudējumus arī lielākā apmērā, piemēram, ja paredzamie zaudējumi vai to iestāšanās iespējamība ļauj uzskatīt, ka 5% no prasības summas varētu nebūt pietiekami. Prasītājam dodamas līdz 20 dienām, lai to izdarītu, iemaksājot attiecīgo summu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā.

Saistībā ar minēto jauninājumu svarīgi ir vēl divi aspekti. Pirmkārt, šādas izmaksas radīsies, ja tiek prasīta kustamas mantas un skaidras naudas apķīlāšana, aizlieguma atzīmes ierakstīšana publiskā reģistrā, kuģa arests vai naudas līdzekļu apķīlāšana, kas pienākas no trešajām personām vai atrodas bankas kontos. Tas paver plašākas iespējas apdomāt, vai labāk nebūtu lūgt aizliegt atbildētājam veikt noteiktas darbības vai uzlikt par pienākumu veikt noteiktas darbības (vēl viens jaunums), jo tad papildus izmaksas var nemaz nerasties, un tas atsevišķos gadījumos var būt pat efektīvāks nodrošināšanas līdzeklis. Otrkārt, no zaudējumu nodrošināšanas var lūgt arī atbrīvot, ja zaudējumu nodrošināšana nav taisnīga. Būs vai nebūs taisnīga, tas jāvērtē kontekstā ar strīda apstākļiem. Biežāk noteikti zaudējumu nodrošināšana būs taisnīga.

Prasītāja risks, ka zaudējumi būs jāatlīdzina

Zaudējumu nodrošināšana nozīmē, ka uz laiku tiek “iesaldēta zināma naudas summa”, lai nodrošinātu atbildētāja risku, ka zaudējumi radīsies un tie netiks atlīdzināti. Likumdevējs šādā veidā vēlējies disciplinēt prasītāju jau savlaicīgi izvērtēt un lūgt piemērot atbildētājam visnekaitīgāko nodrošinājuma līdzekli, sniedzot tam finansiālas garantijas pret iespējamu viņa tiesību nepamatotu aizskaršanu. Taču minētais nenozīmē, ka šo naudas summu nevarēs vēlāk dabūt atpakaļ un ka zaudējumi vienmēr radīsies (kuru atlīdzināšanai iemaksātā naudas summa tiks izlietota).

Gadījumu loks, kad pastāv tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ir ierobežots. Prasības nodrošināšanas gadījumā tas ir iespējams, ja:

• prasības nodrošinājums atcelts, ja lēmums par prasības nodrošinājumu pieņemts pirms prasības celšanas un tiesas noteiktajā termiņā prasība nav celta;
• ja celtā prasība noraidīta;
• celtā prasība atstāta bez izskatīšanas (piemēram, tādēļ, ka strīds nav piekritīgs Latvijas tiesai, prasītāja pārstāvis nav bijis pilnvarots celt prasību, nav ievērota noteikta ārpustiesas strīdu izšķiršanas kārtība u.c. gadījumos);
• tiesvedība lietā izbeigta, jo prasību cēlusi persona, kurai nav prasības tiesības vai prasītājs atteicies no prasības.

Otrs svarīgais aspekts ir, ka atbildētājs nav atbrīvots no pienākuma pierādīt, ka zaudējumi tam ir tikuši nodarīti tieši tādēļ, ka piemērots prasības nodrošinājums. Ja zūd iespēja lietot bankas kontos esošos naudas līdzekļus, tad, iespējams, jāaizņemas nauda, maksājot procentus, kas var tikt atzīti par zaudējumiem. Taču skaidrs, ka ne vienmēr zaudējumi radīsies un, lai tos atlīdzinātu, tiem jābūt cēloņsakarīgi saistītiem ar piemēroto prasības nodrošinājumu – ja nebūtu nodrošinājuma, tad nebūtu zaudējumi, bet tādēļ, ka piemērots nodrošinājums, tie ir radušies. Turklāt zaudējumus to cietējam (atbildētājam) ir pienākums samazināt, lai varētu prasīt to atlīdzināšanu. Tādējādi arī atbildētājam ar “zaudējumu” summas norādīšanu vien būs par maz.

Ko no šī visa var secināt?

Minētais skar ļoti mazu, bet nu vairs ne nenozīmīgu daļu no ar prasības nodrošināšanu saistītajiem jautājumiem. Katrā lietā jānovērtē un jāņem vērā daudz dažādi apstākļi un apsvērumi, lai varētu dot kādus ieteikumus par stratēģiju kopumā.

Taču minētās izmaiņas ir būtiskas un jāņem vērā, lai savas tiesības un intereses varētu efektīvāk aizsargāt. Pirmkārt, ja gatavojaties prasības celšanai, ir vērts apdomāt, vai jaunie noteikumi jums palīdzēs panākt jūsu interesēm iespēju robežās atbilstošu stāvokli, kamēr strīds tiks risināts dažādu instanču tiesās vairāku gadu garumā. Otrkārt, ja esat jau cēlis prasību, tad varbūt jaunie noteikumi padarīs jums nodrošinājumu pieejamāku un to ir vērts darīt jau esošas tiesvedības ietvaros, jo nav vairs izmaksas, kas būtu bijušas iepriekš. It īpaši tad, ja nav lielas varbūtības, ka lieta beigsies jums nelabvēlīgā veidā, der atcerēties, ka jautājumus par prasības nodrošināšanu var izskatīt jebkurā procesa stadijā. Treškārt, ja pret jums ir celta prasība, kurā ir vai varētu drīzumā tikt piemērots prasības nodrošinājums, tad svarīgi zināt, ka jūs varat lūgt to atcelt, norādot uz jums tādējādi radītajiem zaudējumiem. Pat ja jūsu pieteikumu noraidīs, pastāv iespēja, ka vismaz jums radītos vai draudošos zaudējumus tiesa nodrošinās.

Jāpatur prātā, ka paies laiks, kamēr izveidosies stabila prakse jaunā regulējuma piemērošanā. Tādēļ par to, vai un kā ar jauno regulējumu iecerētie mērķi tiks sasniegti, ir pāragri spriest.

Pirms pieņemt izmaksas vai riskus radošu lēmumu, saskaroties ar jaunu un ne visiem vēl pilnībā zināmu regulējumu, labāk konsultēties ar juristu. Nekas no augstāk minētā nav un nevar tikt uzskatīts par juridiskas palīdzības sniegšanu vai padomu konkrētā lietā.