Publikācija

Publiskajos iepirkumos piedāvājuma precizēšanas robeža bieži ir izšķiroša, jo pēc piedāvājumu atvēršanas iesniegta papildu informācija parasti rada risku, ka pretendents faktiski uzlabo vai groza savu piedāvājumu, nevis tikai paskaidro sākotnēji iesniegto. Sekas var būt piedāvājuma izslēgšana no turpmākas vērtēšanas. Šāda pieeja izriet no Publisko iepirkumu likuma (“PIL”) 2. pantā ietvertajiem vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem, kas neļauj vienam pretendentam pēc termiņa beigām iegūt priekšrocību pār citiem. Vienlaicīgi PIL 41. panta sestā daļa paredz pasūtītāja tiesības pieprasīt pretendentam iesniegt, papildināt vai izskaidrot nepilnīgo piedāvājuma informāciju vai dokumentu.

Praksē nereti tiek uzskatīts, ka jebkādas papildu vai iepriekš nenorādītas informācijas vai dokumentu iesniegšana pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa visdrīzāk tiks uzskatīta par piedāvājuma grozīšanu, kas pārkāpj pretendentu vienlīdzības principu. Tomēr ne katrā situācijā pasūtītājiem būtu jāaprobežojas ar kategorisku secinājumu, ka jebkura trūkstoša dokumenta iesniegšana, uzskatāma par piedāvājuma grozīšanu pēc termiņa.

Iepirkumu uzraudzības birojs (“IUB”) nesenā lēmumā vērtēja situāciju, kurā Tiesu administrācija  (“Pasūtītājs”) noraidīja SIA “Baltic Software Factory” (“BSF”) piedāvājumu tādēļ, ka piedāvājumam nebija pievienots viena speciālista CV.  Pasūtītāja un BSF strīda būtība bija, vai trūkstošā dokumenta vēlāka iesniegšana pēc piedāvājumu atvēršanas būtu uzskatāma par neatļautu piedāvājuma grozīšanu vai tomēr par pieļaujamu piedāvājuma precizēšanu. IUB lēmuma sniedz skaidrāku priekšstatu, kad dokumenta iesniegšana pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām ir uzskatāma par piedāvājuma grozīšanu un kad par tā precizēšanu, kas ir pieļaujama. Ņemot vērā minēto, turpmāk tiks analizēti BSF argumenti, Pasūtītāja izvirzītie iebildumi un IUB lēmumā ietvertie secinājumi par Pasūtītāja lēmuma pamatotību.

1. Situācijas apraksts

Pasūtītājs rīkoja atklātu konkursu par informācijas sistēmas uzturēšanu, papildināšanu un apkalpošanu. Piedāvājumus iesniedza divi pretendenti. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas Pasūtītājs nolēma līguma slēgšanas tiesības piešķirt SIA “DIGITEX”, bet BSF piedāvājumu izslēgt no turpmākas vērtēšanas, jo Pasūtītāja ieskatā tas neatbilda nolikuma prasībām par līguma izpildē iesaistāmajiem programmētājiem un par iesniedzamajiem speciālistu dokumentiem (IUB 2026. gada 26. marta lēmums Nr. 4-1.2/26-74, 1. un 4. punkts).

Nolikums paredzēja, ka BSF jānodrošina trīs programmētāji, kuri atbilst izglītības un pieredzes prasībām. Tāpat piedāvājumā bija jāiesniedz pakalpojumā iesaistīto speciālistu saraksts, parakstīti dzīves gājuma apraksti un dokumentu kopijas, kas apliecina atbilstību kvalifikācijas prasībām. BSF speciālistu sarakstā bija norādījis trīs programmētājus. Tomēr, vērtējot iesniegtos CV, Pasūtītājs konstatēja, ka viena speciālista CV ir pievienots vienu reizi, otra speciālista CV ir pievienots divas reizes, bet trešā speciālista CV nav pievienots.

Pasūtītājs uzskatīja, ka trūkstošā CV vēlākā iesniegšana būtu neatļauta piedāvājuma papildināšana jeb grozīšana, jo attiecīgajā CV būtu ietverta informācija par speciālista izglītību un pieredzi, kas sākotnēji piedāvājumā nebija norādīta. BSF savukārt argumentēja, ka trīs speciālisti jau bija identificēti piedāvājumā un norādīti speciālistu sarakstā. Turklāt speciālistu saraksts netiktu grozīts un trūkstošais CV tikai apliecinātu jau piedāvājumā norādītā speciālista atbilstību nolikuma prasībām. BSF arī norādīja, ka attiecīgais CV bija elektroniski parakstīts pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām un ka CV neiesniegšana bija cilvēciska pārskatīšanās kļūda (šī CV vietā divas reizes tika pievienots cita speciālista CV).

2. Pastāvošā prakse attiecībā uz piedāvājuma grozīšanu vai precizēšanu

Nenoliedzami, ka publiskā iepirkuma procedūrā iesniegts piedāvājums ir saistošs un nopietns pretendenta gribas izteikums, kuru nevar neierobežoti grozīt un papildināt. Savukārt pasūtītāja pienākums ir nodrošināt, ka visi pretendenti sacenšas vienlīdzīgos apstākļos. Tādēļ vispārīgi nebūtu pieļaujams, ka pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām pasūtītājs dod vienam pretendentam iespēju uzlabot savu piedāvājumu.

Tostarp likumdevējs ir paredzējis, ka pretendents nav izslēdzams tikai tehnisku neuzmanības kļūdu dēļ. Tieši tādēļ PIL 41. panta sestā daļa paredz mehānismu, kas ļauj pasūtītājam pieprasīt skaidrojumu, papildinājumu vai trūkstošu dokumentu, ja piedāvājumā ietvertā informācija vai dokuments ir neskaidrs vai nepilnīgs. Senāts ir uzsvēris, ka šī institūta mērķis ir izvairīties no pārmērīga formālisma, jo noteiktos apstākļos pretendenta iesniegtais piedāvājums var tikt izskaidrots vai papildināts (Latvijas Republikas Senāta 2024. gada 20. septembra spriedums lietā Nr. SKA-117/2024, 8. punkts).

Ja vēlāk iesniegtais dokuments tikai paskaidro vai apliecina to, kas piedāvājumā jau bija ietverts, tas var būt pieļaujams precizējums. Savukārt, ja vēlāk iesniegtā informācija piešķir piedāvājumam jaunu saturu, aizstāj sākotnēji piedāvāto risinājumu vai ļauj pretendentam pēc termiņa beigām izpildīt prasību, kuru tas sākotnēji nebija izpildījis, pastāv augsts risks, ka tā būs neatļauta piedāvājuma grozīšana. Senāts ir norādījis, ka likums pēc jēgas paredz tiesības izskaidrot un papildināt pieteikumā jau norādīto informāciju, nevis iesniegt jaunu, sākotnēji nenorādītu informāciju (Latvijas Republikas Senāta 2021. gada 18. jūnija sprieduma lietā Nr. SKA-176/2021, 9. punkts; 2024. gada 30. janvāra sprieduma lietā Nr. SKA-24/2024, 15. punkts).

Tādēļ pirms vēršanās IUB rūpīgi jāizvērtē, kāda informācija bija norādīta sākotnējā piedāvājumā un ko vēlāk iesniegtais dokuments mainītu. Ja vēlāk iesniegtais dokuments papildus detalizētāk paskaidro jau no piedāvājuma izsecināmu informāciju, tad šāda dokumenta iesniegšana varētu būt pieļaujama. Senāts ir norādījis, ka vēlāk iesniegtā informācija ir jāsalīdzina ar sākotnējo piedāvājumu, pārbaudot, vai vēlāk iesniegtie dokumenti izmaina piedāvājumu pēc būtības (Latvijas Republikas Senāta 2021. gada 18. jūnija spriedums lietā Nr. SKA-176/2021, 9. punkts; 2024. gada 30. janvāra spriedums lietā Nr. SKA-24/2024, 15. punkts). Tādējādi, ja sākotnējā piedāvājumā norādītā informācija tiek būtiski mainīta, piemēram, ja nolikumā prasīta konkrēta darbinieka pieredze, pretendents pēc piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām nedrīkst sākotnēji norādīto darbinieku aizstāt ar citu, kvalificētāku personu. Šāda piedāvājuma precizēšana jeb grozīšana nebūtu pieļaujama.

Būtiski uzsvērt, ka piedāvājuma precizēšana nav otrā iespēja sagatavot piedāvājumu. Tā ir iespēja papildus skaidrot to, kas piedāvājumā jau bija ietverts, bet nebija pietiekami skaidrs, pilnīgs vai tehniski korekti noformēts. Senāts ir arī uzsvēris, ka piedāvājuma precizēšanas jēga ir atklāt pretendenta jau piedāvājuma iesniegšanas laikā pastāvējušo ieceri, savukārt jauna satura piešķiršana sākotnēji neskaidram formulējumam ir uzskatāma par piedāvājuma grozījumiem (Latvijas Republikas Senāta 2021. gada 18. jūnija spriedums lietā Nr. SKA-176/2021, 9. punkts).

3. Izņēmuma gadījumi, kad netiek uzskatīts, ka piedāvājums ir grozīts

Publisko iepirkumu nozarē, līdzīgi kā citās administratīvo tiesību apakšnozarēs, ir svarīgi samērīguma un vienlīdzības principi, kas būtībā uzliek par pienākumu pasūtītājiem vērtēt katra lēmuma samērīgumu attiecīgajā situācijā, un pieņemt lēmumus, kas balstīti visaptverošā faktisko apstākļu analīzē, nevis formālā likuma normu interpretācijā. Tādēļ fakts, ka kāds dokuments nav bijis iesniegts, nav izšķiroši, bet izšķiroši ir tas, vai trūkstošais dokuments tikai pierāda faktus, kas pastāvēja pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām, un vai šo faktu pastāvēšanu var objektīvi pārbaudīt.

Eiropas Savienības Tiesa 2026. gada 22. janvāra spriedumā lietā C-812/24 uzsvēra, ka līgumslēdzēja iestāde var lūgt ekonomikas dalībnieku iesniegt, papildināt, precizēt vai pabeigt informāciju vai dokumentāciju, ja tā ir nepilnīga, kļūdaina vai ja trūkst konkrētu dokumentu, ar nosacījumu, ka tiek ievēroti vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principi (Eiropas Savienības Tiesas 2026. gada 22. janvāra spriedums lietā Nr. C-812/24, 61. punkts). Šajā pašā spriedumā ietverta nozīmīga atziņa, ka labošana var būt pieļaujama tad, ja dokuments pierāda faktus vai īpašības, kas radušās pirms piedāvājuma iesniegšanas datuma, un ja piedāvājumā jau ir norādīts attiecīgais resurss vai persona, uz kuru pretendents balstās (Eiropas Savienības Tiesas 2026. gada 22. janvāra spriedums lietā Nr. C-812/24, 64. un 65. punkts).

IUB šajā rakstā apskatītajā lietā no šīs Eiropas Savienības Tiesas atziņas izsecināja trīs būtiskus priekšnoteikumus. Pirmkārt, trūkstošā dokumenta iesniegšanu nedrīkst aizliegt normatīvie akti. Otrkārt, piedāvājumā jābūt norādītai informācijai par attiecīgo resursu, piemēram, speciālistu vai personu, uz kuras iespējām pretendents balstās. Treškārt, iesniedzamajam dokumentam jāattiecas uz faktiem vai īpašībām, kas radušās pirms pieteikuma vai piedāvājuma iesniegšanas datuma (IUB 2026. gada 26. marta lēmums Nr. 4-1.2/26-74, 5. punkts).

Konkrētajā gadījumā piedāvājumā jau bija norādīti trīs konkrēti speciālisti. Par vienu no tiem CV nebija pievienots, bet par citu tas bija pievienots divas reizes. Šie apstākļi IUB ieskatā ļāva secināt, ka runa ir par kļūdu dokumentu pievienošanā, nevis par mēģinājumu vēlāk mainīt piedāvājuma saturu. Turklāt trūkstošais CV bija elektroniski parakstīts pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām, un ar to saistītie fakti un īpašības bija radušies pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa. Līdz ar to dokumentu varēja uztvert nevis kā piedāvājuma satura grozošu dokumentu, bet  kā pierādījumu par jau identificēta speciālista atbilstību (IUB 2026. gada 26. marta lēmums Nr. 4-1.2/26-74, 5. punkts).

Attiecīgi IUB secināja, ka konkrētajā situācijā jau no piedāvājuma bija redzams, ka BSF ir norādījis trīs programmētājus, bet trešā programmētāja CV nav pievienots kļūdas dēļ. IUB ņēma vērā arī to, ka trūkstošais CV bija parakstīts pirms piedāvājuma iesniegšanas un ka gan apliecinošie dokumenti, gan pati kvalifikācija kā fakti un īpašības pastāvēja pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām. Tāpēc IUB atcēla Pasūtītāja lēmumu par konkursa rezultātiem un uzdeva atkārtoti izvērtēt piedāvājumus (IUB 2026. gada 26. marta lēmums Nr. 4-1.2/26-74, 5. punkts).

4. Secinājumi

Aplūkotā situācija parāda, ka publiskajos iepirkumos pat šķietami neliela tehniska kļūda var kļūt par šķērsli līguma slēgšanas tiesību iegūšanai. Nepievienots CV, nepareizi augšupielādēts fails vai dublēts dokuments var novest pie piedāvājuma noraidīšanas. Taču, ja pasūtītājs ir nolēmis šī iemesla dēļ izslēgt pretendentu, tas nenozīmē, ka nav iespēju pasūtītāja lēmumu apstrīdēt. Ja piedāvājumā jau ir redzams attiecīgais resurss, ja trūkstošais dokuments pastāvēja pirms termiņa beigām un ja tā iesniegšana nemaina piedāvājuma būtību, pastāv juridisks pamats aizstāvēt pretendenta tiesības uz piedāvājuma precizēšanu.

Šādos gadījumos būtiska kļūst pierādījumu kvalitāte. Ja pretendents spēj pierādīt, ka trūkstošais dokuments pastāvēja pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām, piemēram, ar drošu elektronisko parakstu, laika zīmogu, dokumentu aprites datiem vai citiem objektīvi pārbaudāmiem pierādījumiem, tad pozitīva rezultāta iespējamība palielinās, jo pretendenta pozīcija kļūst par pierādāmu faktu ķēdi, kuru iespējams vērtēt.

Attiecīgi par piedāvājuma grozīšanu visdrīzāk netiks uzskatīta situācija, kurā pretendents var pierādīt, ka trūkstošā informācija ir radīta un bijusi tam pieejama pirms piedāvājuma iesniegšanas termiņa beigām, bet kļūdas dēļ nav iesniegta. Šādā gadījumā galvenais nav tikai pats trūkstošais dokuments, bet gan pierādāma saikne starp sākotnējo piedāvājumu, pretendenta jau noteikto ieceri un vēlāk iesniegto apliecinājumu.

Ņemot vērā minēto savlaicīga juridiskā analīze var atšķirt neatļautu piedāvājuma grozīšanu no pieļaujamas precizēšanas. Tieši šī atšķirība nereti izšķir, vai pretendents zaudē iespēju konkurēt, vai tomēr panāk, ka tā piedāvājums tiek vērtēts pēc būtības.