Publikācija

Latvijā attiecībā uz tirgus dalībnieku apvienošanos pastāv obligāta pirms apvienošanās paziņošanas kārtība. Tas nozīmē, ka pirms vai īsi pēc noteiktu darījumu noslēgšanas Konkurences padomei tie ir jāapstiprina. Šajā īsajā pārskatā ir aprakstīts, par kuriem darījumiem ir jāiesniedz ziņojums par apvienošanos (iekļauti arī izņēmumi, tostarp piemērojamie noteikumi par kopuzņēmumiem), mazākuma akciju daļu turējumi, paziņošanas sliekšņi, iesniegšanas termiņi, izskatīšanas ilgums, nodevas un iespējamie naudas sodi.

1.Paziņojamie darījumi

Saskaņā ar Latvijas apvienošanās kontroles normām paziņojamie darījumi (koncentrācijas) ir:

a) Neatkarīgu uzņēmumu apvienošanās (saplūšana): jāpaziņo par divu vai vairāku iepriekš neatkarīgu uzņēmumu (vai uzņēmumu daļu) apvienošanos vienā uzņēmumā.

b) Kontroles iegūšana: jāpaziņo par jebkuru darījumu, kurā viena vai vairākas personas, vai uzņēmumi iegūst tiešu vai netiešu kontroli pār citu uzņēmumu (vai tā daļu). Kontrole var tikt iegūta, pērkot akcijas, balsstiesības, noslēdzot līgumus vai ar citiem līdzekļiem, kas nodrošina izšķirošu ietekmi uz mērķa uzņēmuma biznesa politiku. Kontrole var būt vienpersoniska vai kopīga, tai jābūt aktuālai, un svarīga ir spēja īstenot izšķirošu ietekmi, nevis darījuma forma.

c) Aktīvu iegūšana: koncentrāciju var veidot uzņēmuma visu aktīvu vai to būtiskas daļas iegūšana (kas faktiski nodrošina pircējam kontroli pār uzņēmumu vai tirgus daļu). Apvienošanās kontrole nepieciešama pat attiecībā uz aktīvu pārdošanas darījumu, ja tā rezultātā ieguvējs pārņem esošo uzņēmumu.

d) Kopuzņēmuma izveide: jauna kopuzņēmuma izveide, kas ir atsevišķs pilnfunkciju kopuzņēmums (ko kopīgi kontrolē tā mātesuzņēmumi), tiek uzskatīta par koncentrāciju un ir paziņojama. Tas nozīmē, ka, ja divi vai vairāki uzņēmumi izveido jaunu, kopīgi kontrolētu uzņēmumu, kas ilgtermiņā darbosies neatkarīgi, par to ir jāpaziņo tāpat kā par apvienošanos. Saskaņā ar Latvijas tiesību aktiem nepilnfunkciju kopuzņēmumi netiek uzskatīti par koncentrācijām, jo tie ilgtermiņā neveic visas autonomas ekonomiskas vienības funkcijas. Tomēr tie nav pilnībā izslēgti no regulatīvās uzraudzības, un kooperatīvie kopuzņēmumi joprojām var tikt pārbaudīti saskaņā ar vispārējiem konkurences noteikumiem.

Īpaši izņēmumi: Ir pāris scenāriji, kad darījums netiek uzskatīts par paziņojamu apvienošanos, pat ja, šķietami, ir iegūta kontrole:

a) Ja finanšu iestāde (piemēram, banka) vai apdrošināšanas sabiedrība iegūst uzņēmuma akcijas vai aktīvus uz noteiktu laiku kā daļu no savas parastās darbības (piemēram, vērtspapīru tirdzniecībā vai garantijas darījumos), tas netiek uzskatīts par paziņojamu apvienošanos, ja līdzdalība tiek iegūta tālākai pārdošanai un iestāde neizmanto balsstiesības, lai ietekmētu uzņēmuma konkurences rīcību. Būtībā bankai/apdrošinātājam jāpaliek pasīvam turētājam. Līdzdalība jāatsavina gada laikā pēc tās iegūšanas (Konkurences padome pēc pieprasījuma var pagarināt šo viena gada termiņu, ja pārdošana gada laikā izrādās neiespējama).

b) Ja likvidators vai maksātnespējas administrators iegūst kontroli pār uzņēmumu likvidācijas vai bankrota procedūras laikā, tas netiek uzskatīts par koncentrāciju apvienošanās kontroles nolūkos.

Kopumā, izņemot iepriekš minētos īpašos gadījumus, jebkādas paliekošas izmaiņas uzņēmuma kontrolē Latvijā parasti ir jāreģistrē kā apvienošanās. Kopuzņēmumi tiek iekļauti tikai tad, ja tie darbojas kā neatkarīgi uzņēmumi. Daudzpakāpju darījumos jānovērtē katra kontroles maiņa pat tad, ja darījums notiek pa posmiem vai ir pagaidu rakstura; var nākties paziņot par katru posmu, kas piešķir kontroli (un pusēm jāinformē Konkurences padome par kopējo plānu).

2.  Mazākuma akciju turējumi

Mazākuma akciju turējumi (kad ieguldītājam pieder mazāk nekā kontrolpakete) ir izplatīti, un ne visos gadījumos nepieciešams iesniegt apvienošanās ziņojumu. Latvijā galvenais faktors ir kontrole, un paziņojami ir tikai tādi iegādes darījumi, kas rada “izšķirošu ietekmi”:

a) Mazākuma daļas iegāde uzņēmumā nav jāpaziņo, ja tā nedod kontroli. Piemēram, vienkārša 10 % uzņēmuma akciju iegāde bez īpašām tiesībām parasti nav jāpaziņo, jo ieguvējs nevar pats diktēt uzņēmuma stratēģiskos lēmumus.

b) Tomēr, ja mazākuma akcionārs praksē vai saskaņā ar tiesību aktiem iegūst kontroli, situācija mainās. Piemēram, mazākuma akciju daļām var būt piešķirtas īpašas veto tiesības vai priekšrocības, kas ļauj akcionāram bloķēt vai ietekmēt stratēģiskos lēmumus (piemēram, budžetu, biznesa plānus, lielus ieguldījumus). Vai arī ja pārējās uzņēmuma akcijas ir plaši izkliedētas, pat salīdzinoši neliela daļa var nodrošināt tās turētājam de facto kontroli (jo nevienam citam akcionāram nav nozīmīga daļa). Šādos gadījumos mazākuma ieguldījums tiktu uzskatīts par kontroles iegūšanu un tādējādi par paziņojamu apvienošanos.

Īsumā, mazākuma akcijas, kas nedod kontroli, Latvijā nav paziņojamas, bet, ja mazākuma akciju turētājs faktiski var īstenot kontroli vai tam ir izšķiroša ietekme (gan ar likumīgām tiesībām, gan praktiskos apstākļos), tas tiks uzskatīts par koncentrāciju un būs jāpaziņo Konkurences padomei.

3. Apvienošanās kontroles sliekšņi Latvijā

Pat ja darījums ir tāda veida, kas parasti būtu jāpaziņo, tam jāatbilst arī noteiktām jurisdikcijas robežām, lai par to būtu obligāti jāziņo. Latvijā tiek izmantoti apgrozījuma sliekšņi (uz ieņēmumiem balstīti kritēriji) ar papildu tirgus daļas balstītu slieksni:

a) Par apvienošanos ir jāpaziņo, ja pēdējā finanšu gadā pušu kopējais apgrozījums Latvijā bija vismaz 30 miljoni euro un vismaz divu apvienošanās dalībnieku apgrozījums iepriekšējā finanšu gadā Latvijā bija vismaz 1,5 miljoni euro katram.

• Apgrozījums parasti tiek aprēķināts kā neto ieņēmumi no preču vai pakalpojumu pārdošanas Latvijā, atskaitot tādus mērus kā, piemēram, PVN un atlaides. Aprēķinot katras puses apgrozījumu, iekļauj šīs puses un jebkuru tās kontrolēto (vai to kontrolējošo) uzņēmumu apgrozījumu, tas ir, visas grupas apgrozījumu Latvijā.
• Ja darījums ir kopuzņēmuma izveide, tiek ņemts vērā mātesuzņēmumu (to, kas kopīgi kontrolēs kopuzņēmumu) apgrozījumi. Ja tiek iegādāta uzņēmuma daļa, tiek ņemts vērā ieguvēja grupas apgrozījums un apgrozījums, kas attiecināms uz iegādāto daļu (ja šī daļa ir autonoms uzņēmums).

b) Pat ja apgrozījuma sliekšņi nav sasniegti, Konkurences padomei ir tiesības pēc saviem ieskatiem pieprasīt ziņojumu 12 mēnešu laikā pēc darījuma noslēgšanas, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

• vismaz divas puses darbojas tajā pašā konkrētajā tirgū Latvijā, un to kopējā tirgus daļa pārsniedz 40 % šajā tirgū un
•  ir pamatotas aizdomas, ka darījums var radīt vai nostiprināt dominējošo stāvokli vai ka konkurence attiecīgajā tirgū tiks ievērojami samazināta.

Tas nozīmē, ka pat mazākas apvienošanās (zem apgrozījuma sliekšņa) var tikt izmeklētas pēc to noslēgšanas, ja tās rada nopietnas bažas par konkurenci Latvijā (piemēram, apvienojot divus nozīmīgus konkurentus nišas tirgū). Lai pārvaldītu šo risku, uzņēmumi dažkārt izvēlas proaktīvi vērsties Konkurences padomē. Tie var iepriekš iesniegt iestādei tā saucamo “komforta vēstuli” (rakstveida apstiprinājumu) vai neoficiālu informāciju, jautājot, vai Konkurences padome varētu izmantot savas tiesības pieprasīt darījuma izskatīšanu. Lai gan tā nav oficiāla prasība, tas var sniegt pusēm drošības sajūtu vai ļaut tām turpināt rīkoties, skaidri zinot, ka paziņojums būs nepieciešams vai nē.

Izņemot šos gadījumus, citas sliekšņu pārbaudes nav. Apvienošanās paziņošanai Latvijā pašlaik nav atsevišķa aktīvu vērtības vai darījuma vērtības sliekšņa.

4. Paziņošanas un apstiprināšanas procedūras termiņi

Latvijā puses var iesniegt ziņojumu par apvienošanos diezgan agri – pat uz parakstītas nodomu vēstules vai provizoriskas vienošanās pamata, ja vien darījums ir pietiekami konkrēts un galvenā informācija ir pieejama.

Apvienošanās ziņojums jāiesniedz pirms notikusi kontroles maiņa. Ja ziņojumā trūkst informācijas, termiņš nesāksies tik ilgi, līdz Konkurences padome nepieņems iesniegumu kā pilnīgu.

Nav stingra pieteikuma iesniegšanas termiņa, kas tiek skaitīts dienās no parakstīšanas brīža u.tml., bet obligāta ir iepriekšēja paziņošana – jūs nevarat noslēgt paziņojamu darījumu, kā minimums neiesniedzot ziņojumu. Citiem vārdiem sakot, jums jāiesniedz ziņojums pirms darījuma noslēgšanas un jāsaņem atļauja vai vismaz jānodrošina, ka gaidīšanas periods ir pagājis, izņemot turpmāk minēto par aizliegumu īstenot apvienošanos pirms atļaujas saņemšanas (“apturēšanas pienākums”).

Pēc ziņojuma iesniegšanas nav oficiāla nogaidīšanas termiņa, un pēc ziņojuma iesniegšanas puses var turpināt darījuma noslēgšanu, pat ja Konkurences padome nav pabeigusi to izskatīt. Tādējādi, noslēdzot darījumu priekšlaicīgi, puses nepārkāpj apvienošanās kontroles noteikumus, ja vien ziņojums ir ticis iesniegts atbilstoši noteikumiem. Tomēr tas ir saistīts ar ievērojamu risku. Ja Konkurences padome vēlāk aizliedz apvienošanos vai nosaka apvienošanās dalībniekiem saistošus noteikumus, pusēm šis lēmums ir jāievēro. Sliktākajā gadījumā (ja apvienošanās tiek skaidri atteikta), ieguvējam pēc darījuma noslēgšanas būtu jāatsakās no iegādātā uzņēmuma vai jāatceļ darījums. Tāpēc, lai gan juridiski pēc ziņojuma iesniegšanas ir iespējams noslēgt darījumu bez atļaujas, puses parasti rīkojas prātīgi, gaidot apstiprinājuma lēmumu, pirms pilnībā īsteno darījumu, lai izvairītos no situācijas, kad tām varētu būt jāatceļ apvienošanās.

Ziņojumi par tirgus dalībnieku apvienošanos – pilnais vai saīsinātais ziņojums:

• Pilnais ziņojums ir visaptverošs pieteikums ar detalizētu informāciju un analīzi.
• Saīsinātais ziņojums ir ierobežotāks par pilno un to var izmantot vienkāršākos gadījumos. Saīsinātā forma ir atļauta, ja apvienošanās, visticamāk, neradīs konkurences problēmas.  Piemēram, ja starp apvienojamajām pusēm Latvijā nav horizontālu pārklāšanos vai vertikālu attiecību (tas ir, tās nedarbojas vienā tirgū), vai ja pārklāšanās ir, bet tās ir ļoti nelielas (pušu kopējā tirgus daļa jebkurā pārklājošā tirgū ir mazāka par 20 %, un jebkurā vertikālā attiecībā katras puses tirgus daļa ir mazāka par 30 %), vai noteiktos kopuzņēmumu scenārijos (piemēram, iegūstot kopīgu kontroli pār uzņēmumu, kam nav vai ir minimāla darbība Latvijā), vai ja viena puse iegūst vienpersonīgu kontroli pār uzņēmumu, pār kuru tai jau bija kopīga kontrole. Šādās situācijās ziņojuma iesniegšana ir vienkāršāka un ātrāka.

Priekšpaziņošanas apspriedes:

Nav formālas iepriekšējas paziņošanas procedūras. Darījuma pusēm nav pienākuma iesaistīties sarunās ar Konkurences padomi pirms ziņojuma iesniegšanas. Tomēr, ja puses izvēlas iesniegt ziņojuma projektu, lai saņemtu atsauksmes (neformālu ziņojumu), Konkurences padomes vadlīnijas nosaka, ka iestāde centīsies sniegt komentārus vai ieteikumus 5 darba dienu laikā pēc projekta saņemšanas. Pēc oficiāla paziņojuma iesniegšanas Konkurences padome ātri (3 darba dienu laikā) apstiprinās, vai viss ir kārtībā, vai arī ir nepieciešama papildu informācija.

5. I fāze un II fāze: izmeklēšanas ilgums

Pēc pilnīga ziņojuma pieņemšanas Konkurences padomes izskatīšanas process parasti tiek sadalīts divās fāzēs, līdzīgi kā daudzās jurisdikcijās, lai sarežģītiem gadījumiem atvēlētu vairāk laika:

a) I fāze (sākotnējā izskatīšana): sākotnējā novērtēšana jāpabeidz 30 kalendāro dienu laikā. Šīs I fāzes laikā Konkurences padome izskatīs ziņojumu un pieņems lēmumu, vai apvienošanās nepārkāpj konkurences noteikumus (tādā gadījumā tā var to apstiprināt, iespējams, bez nosacījumiem) vai arī pastāv potenciālas bažas, kas prasa padziļinātu izskatīšanu. Daudzi vienkārši gadījumi tiek izskatīti I fāzē, jo īpaši, ja tie atbilst saīsinātā ziņojuma prasībām vai ja tajos nav nozīmīgu tirgus pārklāšanos.

b) II fāze (padziļināta izmeklēšana): ja iestādei ir nopietnas bažas vai nepieciešama papildu informācija, tā var sākt padziļinātu izmeklēšanu. Pēc sākotnējo 30 dienu iztecēšanas, II fāzes izmeklēšana var ilgt līdz pat 4 papildu mēnešiem (vai 3 papildu mēnešiem saīsinātā ziņojuma gadījumā).

Pagarinājumi saistošo noteikumu gadījumā: ja izskatīšanas laikā puses piedāvā saistošos noteikumus (saistības atrisināt konkurences problēmas, piemēram, atsavinot uzņēmuma daļu vai uzņemoties saistības par savu rīcību), izskatīšanas termiņš var tikt pagarināts līdz 15 darba dienām, lai Konkurences padome varētu pienācīgi izvērtēt ierosinātos saistošos noteikumus (īpaši II fāzes situācijās).

Praksē tas nozīmē, ka sarežģītas apvienošanās apstiprināšana Latvijā var ilgt apmēram 4–5 mēnešus. Vienkāršākas lietas parasti tiek izskatītas viena mēneša laikā.

6. Nodevas par apvienošanās ziņojumu izskatīšanu

Latvijā par apvienošanās ziņojumu izskatīšanu jāmaksā valsts nodeva. Maksas apmērs ir atkarīgs no ziņojuma veida un apvienošanās pušu lieluma, kā norādīts turpmāk.

a) Saīsināts ziņojums par apvienošanos vai brīvprātīgs paziņojums: 2000 euro. Šī zemākā maksa tiek piemērota, ja lieta atbilst saīsinātā ziņojuma par apvienošanos iesniegšanas nosacījumiem. Tā tiek piemērota arī gadījumos, kad paziņojums tiek iesniegts, kaut arī nav sasniegti parastie sliekšņi (piemēram, ja Konkurences padome, izmantojot savu rīcības brīvību, pieprasa ziņojuma iesniegšanu vai ja puses izvēlas iesniegt ziņojumu).

b) Pilnais ziņojums: Nodevas apmērs par pilnu ziņojumu ir diferencēts atkarībā no apvienošanās dalībnieku kopējā apgrozījuma Latvijā:

• Ja visu pušu kopējais apgrozījums Latvijā pēdējā finanšu gadā bija vismaz 30 miljoni euro, bet mazāks par 80 miljoniem euro,– ziņojuma iesniegšanas maksa ir 4000 euro.
• Ja pēdējā finanšu gadā pušu kopējais apgrozījums Latvijā bija 80 miljoni euro vai vairāk, – pieteikuma iesniegšanas maksa ir 8000 euro.

Šīs nodevas parasti tiek samaksātas brīdī, kad ziņojums tiek iesniegts Konkurences padomei.

Puse, kas atbild par ziņojuma iesniegšanu: Ja notiek apvienošanās, ziņojumu iesniedz tirgus dalībnieki, kas apvienojas.

Ja notiek (tieša vai netieša) kontroles iegūšana pār citu uzņēmumu vai tā daļu, ziņojumu iesniedz tas tirgus dalībnieks, kas iegūst citu tirgus dalībnieku.

Ja notiek divu vai vairāku uzņēmumu vai kopuzņēmuma daļas vai visu aktīvu iegūšana, paziņojumu iesniedz fiziskas personas vai tirgus dalībnieki.

7. Atbildība par nelikumīgu apvienošanos

Latvijas apvienošanās kontroles noteikumu ievērošana ir ļoti svarīga, jo Konkurences padomei ir tiesības uzlikt naudas sodus par pārkāpumiem. Naudas sodi var būt ievērojami salīdzinājumā ar uzņēmuma apgrozījumu:

a) Ziņojuma neiesniegšana / darījuma noslēgšana bez apstiprinājuma (gun-jumping): ja puses neziņo par paziņojamu darījumu vai ja tās īsteno paziņojamu apvienošanos, neievērojot pienākumu iesniegt ziņojumu (un saņemt atļauju), tām var uzlikt naudas sodu līdz 3 % no tās pēdējā finanšu gada apgrozījuma. Šo sodu var piemērot atbildīgajai pusei (parasti ieguvējam vai apvienojamajiem uzņēmumiem).

b) Nepatiesas vai maldinošas informācijas sniegšana: būtisks ir arī godīgums un precizitāte visā ziņojumā. Ja uzņēmums apvienošanās ziņojumā sniedz nepareizu vai maldinošu informāciju (par tirgus datiem, akciju turējumiem vai citiem būtiskiem faktiem), tam var tikt uzlikts naudas sods līdz 3 % no tā apgrozījuma pēdējā finanšu gadā. Tādējādi ir svarīgi sagatavot ziņojumu rūpīgi un vienmēr sniegt patiesu informāciju.

8. Skaitļi un tendences

2024. gadā kopumā tika iesniegti 24 apvienošanās ziņojumi, un Konkurences padome pieņēma 21 lēmumu par apvienošanās kontroli, un tikai vienu apvienošanās ziņojumu puses pašas atsauca.

2024. gadā Konkurences padome veica arī kopumā 34 konsultācijas pirms ziņojuma iesniegšanas. Jāatzīmē, ka 55 % no visiem 2024. gadā pieņemtajiem lēmumiem bija saistīti ar apvienošanos starp konkurējošiem tirgus dalībniekiem (horizontāla apvienošanās).

Konkurences padome novērtēja lielāko daļu apvienošanos I fāzē. Tika veikti tikai divi II fāzes novērtējumi, un abos gadījumos apvienošanās tika atļauta bez nosacījumiem.

Paziņotie darījumi aptvēra dažādas nozares, ietekmējot kopumā 31 tirgu, tostarp vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, automobiļu rūpniecību, finanses, ražošanu, ūdensapgādi un atkritumu apsaimniekošanu, lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, enerģiju un būvniecību.

Kopš 2019. gada ir zināms viens darījums, kurā vienai pusei tika uzlikts naudas sods par nepilnīgas informācijas sniegšanu Konkurences padomei.

Pēc Latvijas apvienošanās kontroles ieviešanas kopumā Konkurences padome ir piešķīrusi 24 atļaujas ar nosacījumiem un pieņēmusi 5 aizlieguma lēmumus.

9. Secinājumi

Latvijas apvienošanās kontrole varbūt būtiski neatšķiras no ES tirgus dalībnieku apvienošanās noteikumiem, bet tai ir savas nianses. Uzņēmumiem, kas plāno apvienošanos, iegādi vai kopuzņēmumu izveidi Latvijā, jau agrīnā stadijā jāpārbauda, vai darījums izraisa ziņošanas pienākumu, pamatojoties uz iepriekš minētajiem kritērijiem.

Saprotot, kādi darījumi tiek iekļauti, pārbaudot sliekšņus un ievērojot procesuālos noteikumus (tostarp samaksājot nodevas un sagaidot rezultātu), uzņēmumi var izvairīties no tiesībsargājošo institūciju izpildes riskiem. Stingra apturēšanas pienākuma trūkums nodrošina fleksibilitāti, bet darījuma noslēgšana bez atļaujas ir nepieļaujams risks, ņemot vērā iespējamo nepieciešamību atcelt aizliegto darījumu. Visos gadījumos ieteicams meklēt kompetentu juridisko palīdzību, lai vispirms saņemtu tās novērtējumu.

Ja Jums ir jautājumi vai nepieciešams skaidrojums par iespējamo apvienošanās ziņojumu vai nepieciešama praktiska palīdzība jebkurā jautājumā par Latvijas konkurences tiesībām, lūdzu, sazinieties ar kādu no VILGERTS konkurences tiesību komandas.