Kartelis beidzas iepirkuma līguma noslēgšanas dienā

Uz jautājumu, kad beidzas kartelis, konkurences iestāde droši vien atbildētu, ka kartelis nebeidzas līdz brīdim, kad vainīgie atzīstas un, vēlams, bankrotē. Tomēr Eiropas Savienības tiesa (“EST”) šogad lēma citādi (C-450/19 – Kilpailu- ja kuluttajavirasto, ECLI:EU:C:2021:10). Proti, karteļa jeb aizliegtas vienošanās par iepirkumu sadali pārkāpuma periods beidzas vēlākais brīdī, kad ir galīgi noteiktas līguma starp pasūtītāju un iepirkuma uzvarētāju būtiskās sastāvdaļas, jo īpaši - cena. Šis spriedums ir būtisks soda noteikšanā par konkurences tiesību pārkāpumu, jo viens no galvenajiem kritērijiem, kas ietekmē naudas soda apmēru, ir pārkāpuma ilgums. Turklāt Eiropas Savienības tiesībās pastāv arī piecu gadu noilguma termiņš soda piemērošanai, kura sākums saistīts ar pārkāpuma beigu datumu.

Fakti.

Balstoties uz iecietības programmas ziņojumu, Somijas konkurences iestāde konstatēja aizliegtu vienošanos par augstsprieguma elektroenerģijas pārvades līniju būvdarbu iepirkumu sadali starp diviem uzņēmumiem: Eltel Group Oy (“Eltel”) un Empower Oy (“Empower”). Somijas konkurences iestāde uzskatīja, ka izdarīts vienots un turpināts pārkāpums, kas īstenots Empower un Eltel pārstāvju sanāksmēs, kurās tie apsprieda un dažkārt tabulu veidā kopīgi sagatavoja aprēķinus attiecībā uz elektroenerģijas pārvades līniju būvdarbu publiskiem iepirkumiem nākotnē, to cenām, gūstamo peļņu un šo iepirkumu sadali, kā arī koordinēja piedāvājumu iesniegšanu šajos iepirkumos. Pēdējā pārkāpuma izpausmes epizode, Somijas konkurences iestādes ieskatā, beidzās, kad iepirkumā, kuru aptvēra aizliegtā vienošanās, pasūtītājs izmaksāja Eltel pēdējo līgumcenas maksājumu vai vismaz kad tika pabeigti būvdarbi. Pārkāpums attiecās uz visu Somiju un varēja ietekmēt tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 1. punkta izpratnē. Somijas konkurences iestāde vēlējās sodīt Eltel ar EUR 35 miljonu naudas sodu. Savukārt Empower no naudas soda tika pilnīgi atbrīvota, pamatojoties uz iecietības programmu.

Atbilstoši Somijas likumiem, sods par konkurences tiesību pārkāpumu nevar tikt piemērots, ja no pārkāpuma beigu datuma (vai no brīža, kad konkurences iestāde atklāja pārkāpumu) pagājuši vismaz pieci gadi. Pirmās instances nacionālā tiesa uzskatīja, ka lietā iestājies noilguma termiņš, tāpēc Eltel nevar piemērot naudas sodu. Tomēr Somijas Augstākā administratīvā tiesa nebija pārliecināta, kurš datums uzskatāms par aizliegtas vienošanās pārkāpuma beigu datumu, tāpēc uzdeva prejudiciālo jautājumu EST.

EST spriedums.

EST 2021.gada 14.janvāra spriedumā noteica, ka karteļa pārkāpums beidzas, kad konkurence vairs netiek ierobežota. Piemērojot šo atziņu iepirkumu sadales lietai (bid-rigging), kartelis beidzas brīdī, kad ir noslēgts iepirkuma līgums, t.i., kad galīgi noteiktas iepirkuma līguma būtiskās sastāvdaļas, jo īpaši – kopējā cena, kas jāmaksā par precēm, būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas ir līguma priekšmets.

EST kategoriski nepiekrita lietā paustajam Latvijas, Somijas un Vācijas valdību viedoklim, ka par pārkāpuma beigu datumu būtu jāuzskata pēdējā atliktā līgumcenas maksājuma datums vai pat vēl vēlāks brīdis, ņemot vērā, ka karteļa kaitīgās sekas var ietekmēt lejupējā tirgus apstākļus un izpausties kā augstāki elektroenerģijas tarifi patērētājiem.

Lai arī karteļa kaitīgās sekas tirgū patiešām var turpināties ilgāk, EST ieskatā, izšķirošs ir brīdis, kurā beidzas konkurējošu pretendentu izslēgšana un/vai mākslīga pasūtītāja izvēles ierobežošana. Jebkādas turpmākas kaitīgas sekas, ko potenciāli var izraisīt kartelis, var būt zaudējumu piedziņas prasību priekšmets, ko cietušie var celt civiltiesās.

Tik tiešām, no brīža, kad ir noslēgts iepirkuma līgums, neturpinās konkurence par šo līgumu, kura varētu tikt ierobežota. EST spriedums ir racionāls, un tam varētu būt arī tālejošāka ietekme – ne tikai uz iepirkumu sadales karteļu lietām.

EST sprieduma ietekme Latvijā.

Konkurences padomei līdz šim ir bijusi nekonsekventa pieeja aizliegtas vienošanās pārkāpuma beigu datuma konstatēšanā. Piemēram, 2016.gada lēmumā par VAS “Latvijas dzelzceļš” iepirkumu sadales karteli Konkurences padome par pārkāpuma beigu datumu uzskatīja piedāvājumu iesniegšanas termiņu pēdējā ar aizliegtu vienošanos aptvertajā iepirkuma epizodē. Bet 2014.gada lēmumā Volkswagen lietā Konkurences padome par pārkāpuma beigu datumu uzskatīja pēdējās e-pasta vēstules datumu, ar kuru lietas dalībnieki apmainījās ar informāciju par gaidāmajiem iepirkumiem. Savukārt 2017.gadā būvmateriālu izplatīšanas karteļa lietā Konkurences padome norādīja, ka, ievērojot pārkāpuma vienveidīgo raksturu, tas visdrīzāk turpinājies arī pēc pēdējā atrastā pierādījuma par inkriminējošo saziņu starp lietas dalībniekiem. Tātad, neiegūstot no lietas dalībniekiem pārliecinošus pierādījumus par pārkāpuma pārtraukšanu (kas faktiski nozīmē vainas atzīšanu), Konkurences padome varētu arī pieņemt, ka kartelis turpinās bezgalīgi.

Tomēr sagaidāms, ka Konkurences padomei turpmākajos lēmumos būs jāņem vērā šajā rakstā apskatītā EST sprieduma atziņas un vismaz lietās par Konkurences likuma 11.panta pirmās daļas 5.punkta pārkāpumu par pārkāpuma beigu datumu vēlākais jāuzskata brīdis, kad ar vienotu un turpinātu pārkāpumu aptvertā iepirkuma epizodē starp pasūtītāju un uzvarētāju noslēgts iepirkuma līgums.

Latvijas Konkurences likumā atšķirībā no Eiropas Savienības un, piemēram, Somijas konkurences tiesībām nav noteikts noilguma termiņš sankciju piemērošanai. Ministru kabineta noteikumi par naudas soda noteikšanas kārtību (Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi Nr. 179) paredz: ja kopš pārkāpuma izbeigšanas pagājuši vairāk nekā pieci gadi un pārkāpums nav atstājis būtiskas negatīvas sekas tirgū, Konkurences padome var uzlikt naudas sodu EUR 350 apmērā (25.punkts). Kā atzinusi Augstākā tiesa, no minētās normas izriet, ka piecu gadu termiņš ir noteikts kā robežšķirtne, pēc kuras Konkurences padomei īpaši jāapsver soda piemērošanas lietderīgums, taču arī šā termiņa iestāšanās principā neizslēdz soda piemērošanu (Augstākās tiesas 2013.gada 27.augusta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-652/2013).

Atvērts paliek jautājums, vai pārkāpuma beigu datums būs iepirkuma līguma noslēgšanas datums arī tad, ja iepirkuma līgums tiek noslēgts nevis ar karteļa dalībnieku, bet ar kartelī neiesaistītu pretendentu, proti, ja aizliegto vienošanos nav izdevies īstenot. Iespējams, tas tomēr būtu kāds agrāks brīdis, piemēram, piedāvājumu atvēršanas datums vai pat aizliegtās vienošanās noslēgšanas brīdis, ja nekāda rīcība tās īstenošanai nav sekojusi. Tomēr būtiskākais, ko, manuprāt, var ielasīt šajā spriedumā – konkurences iestādei kaut kur ir jāliek punkts, un tā nevar pieņemt, ka kartelis turpinās bezgalīgi.

by Debora Pāvila, Partnere, Latvija

Juristi

Pieredze

Juridiskā palīdzība pie Summus Capital OU obligāciju emisijas Latvijā ar Signet bank starpniecību 10 miljoni eiro apmērā.

Juridiskā palīdzība Latvijas valsts mežiem jautājumā par pasūtītāja pienākumu izvērtēt saistītu sabiedrību piedāvājumu neatkarīgumu.

Lursoft pārstāvēšana tiesā , pārsūdzot lielāko GDPR sodu Latvijā.

Juridiskā palīdzība atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam saistībā ar Konkurences padomes veikto tirgus uzraudzību.