News

Konkurences padome (KP) gatavojas sodīt pašvaldības SIA “Rīgas satiksme” (RS) par līdzdalību kartelī. Tā var secināt no KP 20.marta ziņas https://lnkd.in/dWeb-rG.

Faktiski šis no KP puses varētu būt kara pieteikums valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. Ne tikai RS, bet arī citām valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām turpmāk var draudēt smagie konkurences tiesību sodi par aizliegtu vienošanos organizēšanu, atbalstīšanu vai veicināšanu.

Saeima vēl tikai izskata grozījumus Konkurences likumā, kas paredzēs KP pilnvaras uzlikt valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām sodu par konkurences kropļošanu līdz EUR 50’000. Tikmēr KP saskatījusi iespēju piemērot RS daudz smagāku sodu – līdz 10% no gada apgrozījuma – jau spēkā esošā regulējuma ietvaros.

Cik saprotams no publiski pieejamās informācijas, KP ieguvusi pierādījumus par aizliegtu vienošanos starp iepirkuma pretendentiem (nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādātāji), saskaņojot piedāvājumus divās RS cenu aptaujās. Tik tālu lieta izskatās pēc klasiskas lietas par aizliegtu vienošanos par dalību iepirkumos.

Taču šajā gadījumā KP pozīcija ir, ka arī RS bijusi karteļa dalībniece vai līdzdalībniece. Pierādījumi liecinot, ka RS “piedalījās aizliegtas vienošanās īstenošanā, iesaistoties pretendentu iesniedzamo piedāvājumu saskaņošanā, un bija informēts gan par aizsega piedāvājumu iesniegšanu, gan iepriekš noteiktu uzvarētāju”.

KP būs nopietns izaicinājums aizstāvēt savu pozīciju tiesā. Te paceļas fundamentāls jautājums, vai RS rīcībai ir piemērojamas konkurences tiesības vai arī pietiekamu regulējumu un tiesisko interešu aizsardzību nodrošina pretkorupcijas un publisko iepirkumu likumi.

Apsverams varētu būt gan jautājums par dubultās sodīšanas aizliegumu (ja pieņem, ka RS atbildīgajām amatpersonām par šādām darbībām varētu tikt piemērota kriminālatbildība), gan par to, vai RS ir bijusi jebkāda ekonomiska interese kropļot nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādes tirgu un vai ekonomiska interese ir vai nav karteļa pārkāpuma sastāvā, gan jautājums, vai konkrētā iepirkuma tirgū šādos apstākļos vispār bija saglabājusies jebkāda konkurence, ko kropļot, un, attiecīgi, vai vispār ir bijusi aizliegta vienošanās konkurences tiesību izpratnē.

Pat ja konkurences tiesības ir piemērojamas, vai līdzdalībnieku var sodīt tāpat kā dalībnieku.

KP pozīciju gan spēcina Eiropas Savienības tiesas (EST) spriedums AC-Treuhand II lietā (C- C‑194/14 P). EST šajā spriedumā atzina, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pants ir piemērojams arī tādam uzņēmumam, kas pats nedarbojas karteļa ietekmētajā tirgū, piemēram, karteļa atbalstītājam (facilitator).

Mans personiskais viedoklis ir, ka EST kļūdījās AC-Treuhand II lietā un interpretēja Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pantu pārāk plaši. Ievērojami spēcīgāki, manuprāt, bija Ģenerāladvokāta Vāla (Wahl) argumenti, kāpēc atbalstītājs nav sodāms tāpat kā karteļa dalībnieks.

KP vēl nav pieņēmusi pārkāpuma lēmumu, tāpēc izmeklēšanai pakļautajiem uzņēmumiem vēl ir iespēja pārliecināt KP, ka tās pozīcija ir grozāma.

No mana kā konkurences tiesību advokātes un entuziastes viedokļa ir apsveicami, ka KP sākusi publiski ziņot par tā saucamās faktu vēstules (statement of objections) izsūtīšanu tāpat, kā to dara Eiropas Komisija konkurences pārkāpumu lietās.