News

Iepriekš Publisko iepirkumu likuma (“PIL”) regulējums attiecībā uz konkurences tiesību pārkāpējiem bija saprotams un paredzams. Pārbaudot izslēgšanas iemeslus, pasūtītājs Sodu reģistrā pārliecinājās, vai attiecībā uz pretendentu nav reģistrēts Konkurences padomes lēmums par dalību aizliegtā horizontālā vienošanās (karteli). Savukārt par karteli sodītie pretendenti zināja, ka var iegūt laiku, pārsūdzot Konkurences padomes lēmumu tiesā. Aizliegums piedalīties iepirkuma procedūrās bija piemērojams vienu gadu no dienas, kad Konkurences padomes lēmums stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams. Tāpēc tiesvedības laikā varēja turpināt piedalīties iepirkuma procedūrās.

No 2023.gada 1.janvāra pasūtītājiem un pretendentiem jāpierod pie jauna, ievērojami drastiskāka un tiesisko nenoteiktību veicinoša regulējuma. Galvenās izmaiņas ir šādas.

Pirmkārt, aizliegums piedalīties iepirkuma procedūrās tagad darbojas trīs gadus no dienas, kad Konkurences padomes lēmums par karteli stājies spēkā un kļuvis nepārsūdzams (PIL 42.panta ceturtās daļas 2.punkts).

Otrkārt, aizliegums piemērojams ne tikai tiešajiem Konkurences padomes lēmuma adresātiem – karteļa dalībniekiem, bet arī tām personām, kam Konkurences padome noteikusi solidāru atbildību par naudas sodu (PIL 42.panta otrās daļas 5.punkts jaunā redakcijā). Parasti tās ir karteļa dalībnieku mātes sabiedrības.

Treškārt, Konkurences padomes lēmuma pārsūdzība tiesā vairs nepasargā karteļa dalībnieku no izslēgšanas riska. Proti, likums tagad paredz, ka pasūtītājs var izslēgt pretendentu no iepirkuma procedūras arī pirms Konkurences padomes lēmums kļuvis nepārsūdzams (PIL 42.panta otrās daļas 7.punkts un septītās daļas 1.punkts). Autores ieskatā, pasūtītājam gan šajā gadījumā, atšķirībā no gadījuma ar spēkā stājušos un nepārsūdzamu Konkurences padomes lēmumu, ir rīcības brīvība – izslēgt vai neizslēgt. Taču šādas interpretācijas pareizība vēl jāapstiprina tiesām.

Ceturtkārt, pasūtītājs tagad var izslēgt pretendentu no iepirkuma procedūras arī uz aizdomu pamata par karteli, t.i., ja nav Konkurences padomes lēmuma, taču pasūtītājs, izvērtējot piedāvājumu vai citu pieejamo informāciju, konstatē pietiekami pārliecinošas norādes, ka pretendents ar citiem piegādātājiem ir noslēdzis vienošanos, kas vērsta uz konkurences ierobežošanu konkrētajā iepirkuma procedūrā (PIL 42.panta otrās daļas 7.punkts un septītās daļas 2.punkts). Likums nedod atbildi uz to, kas saprotams ar pietiekami pārliecinošām norādēm. Šādu norāžu piemēri atrodami Eiropas Komisijas vadlīnijās[1] un Konkurences padomes signālsarakstā.[2] Lai piemērotu šo izslēgšanas iemeslu, pasūtītājam jāsaņem Konkurences padomes viedoklis, kas apstiprina pamatu aizdomām. Tomēr, autores ieskatā, Konkurences padomes viedoklim ir konsultatīvs raksturs un arī šajā gadījumā pasūtītājam ir jāpieņem (un jāpamato) galīgais lēmums – izslēgt vai neizslēgt.

Visbeidzot pretendents visos šajos gadījumos var mēģināt novērst izslēgšanu, iesniedzot pasūtītājam pierādījumus par uzticamības atjaunošanu (PIL 43.pants). Tomēr pasūtītājs var neuzskatīt veiktos uzticamības nodrošināšanas pasākumus par pietiekamiem un pretendentu tomēr izslēgt no dalības iepirkuma procedūrā.

Pasūtītāja lēmumam izslēgt vai neizslēgt jebkurā no gadījumiem ir jābūt rūpīgi pamatotam. Tieši no lēmuma pamatojuma būs atkarīgs tas, cik liels risks, ka pasūtītāja lēmumu veiksmīgi varēs pārsūdzēt un, iespējams, pat piedzīt zaudējumus – izslēgtais pretendents vai (neizslēgšanas gadījumā) cits ieinteresētais piegādātājs.

[1] Paziņojums par līdzekļiem cīņai pret slepenām norunām publiskajā iepirkumā un par norādījumiem, kā piemērot ar tām saistīto izslēgšanas iemeslu, 2021, pieejamas šeit: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:52021XC0318(01)&from=EN.

[2] Signālsaraksts jeb kā pasūtītājiem atpazīt karteļa iespējamās pazīmes, pieejams šeit: https://www.kp.gov.lv/lv/media/10127/download.