Atbildība seko aktīviem. Likvidācija nepalīdz

Somijas pašvaldība varēs piedzīt zaudējumus, ko tai nodarījuši likvidēti asfalta ražotāji. Eiropas Savienības tiesa 14.martā lēma, ka uzņēmuma ieguvējs (pircējs) atbild par konkurences tiesību zaudējumiem pat tad, ja nopirktā sabiedrība ir likvidēta.

Somijas pašvaldība (Vantā pilsēta) cēlusi zaudējumu piedziņas prasību pret asfalta ražotājiem NCC Industry Oy, Skanska Industrial Solutions Oy un Asfaltmix Oy. Pašvaldības, kā arī vēl vairāku citu pašvaldību un Somijas valdības zaudējumu piedziņas prasības izriet no Somijas konkurences iestādes lietas pret vairākām asfalta ražošanas sabiedrībām par karteli. Kartelis pastāvējis no 1994.gada līdz 2002.gadam, aptvēris visu Somiju un varējis ietekmēt arī tirdzniecību starp ES dalībvalstīm, tāpēc lietā tieši piemērots Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pants. Karteļa dalībniekiem, tostarp Lemminkainen Oyj, uzlika kopā EUR 88,55 miljonu naudas sodu.

Pašvaldības un Somijas valdība argumentē, ka karteļa rezultātā tām nodarīti zaudējumi ceļu būves un uzturēšanas iepirkumos. Kopējā zaudējumu prasību summa ir EUR 122 miljoni. Vairāki no karteļa dalībniekiem ir likvidēti, un Vantā pilsētas tiesvedībā radās jautājums, vai likvidēto sabiedrību ieguvēji (akcionāri) ir atbildīgi par zaudējumiem, ko tie paši nav nodarījuši.

Eiropas Savienības tiesa 14.martā sniedza atbildes uz Somijas Augstākās tiesas prejudiciālajiem jautājumiem (lieta C-724/17). Eiropas Savienības tiesa noteica, ka konkurences tiesību zaudējumu piedziņas lietās atbildība seko aktīviem tieši tāpat kā konkurences tiesību pārkāpumu lietās. Proti, persona, kura nav izdarījusi konkurences tiesību pārkāpumu, var būt atbildīga par zaudējumiem, ja tā ir ieguvusi pārkāpumu izdarījušas personas aktīvus. Piemēram, ja viena sabiedrība nopērk citu - pārkāpumu izdarījušu sabiedrību - un to likvidē, ieguvēja ir atbildīga par likvidētās sabiedrības nodarītajiem zaudējumiem. Atbildība neizbeidzas, ja ieguvēja turpina likvidētās sabiedrības saimniecisko darbību.

Atbildība par ES konkurences tiesību pārkāpumu ir piesaistīta tirgus dalībniekam (undertaking), t.i., saimnieciskajai darbībai un aktīviem, nevis juridiskajai čaulai. Turklāt atbildētāju par ES konkurences tiesību pārkāpumu nosaka ES tiesības, nevis dalībvalstu nacionālās procesuālās tiesības, kas regulē zaudējumu piedziņu.

Atklāts paliek jautājums, vai tāpat var noteikt atbildētāju lietās, kur zaudējumu piedziņas prasība celta vienīgi par nacionālo konkurences tiesību pārkāpumu, proti, kur nav tieši piemērojams Līguma par Eiropas Savienības darbību 101.pants.

Šis Eiropas Savienības tiesas spriedums jāņem vērā M&A darījumos, paredzot pārdevēja atbildību par iespējamiem konkurences tiesību zaudējumiem tā, lai pircējam būtu regresa prasības tiesības un pārdevēja atbildība būtu bez jebkādiem atbildības ierobežojumiem par prasības summu vai noilgumu.