News

Barselona kļuva par skatuvi dinamiskai ideju apmaiņai IBA 9. konferencē par M&A tehnoloģiju sektorā, kas notika 2026. gada 12. un 13. martā, kur vadošie darījumu eksperti un juridiskie praktiķi no visas pasaules pulcējās, lai analizētu tehnoloģiju M&A attīstības ainavu. Diskusijas notika vienā no Eiropas visstraujāk augošajiem inovāciju centriem un skāra ne tikai teoriju, bet koncentrējās arī uz to, kas šodienas darījumos patiešām ir svarīgs – no darījumu strukturēšanas un risku pārvaldības līdz strauji augošu tehnoloģiju uzņēmumu integrācijai. Šī publikācija apkopo galvenās atziņas no konferences, kā tās novērojusi Elizabete Bartansone, VILGERTS vecākā juriste.

(1)Vai tirgus pāriet no completion accounts uz locked box struktūrām?

Lai gan praktiķi tradicionāli ir balstījušies uz noslēguma pārskatiem (completion accounts), jo tirgus dalībniekiem šis mehānisms ir labāk pazīstams, jaunākā prakse liecina par pakāpenisku pāreju – īpaši tehnoloģiju uzņēmumu pārdošanā – uz biežāku locked box struktūru izmantošanu. Vienlaikus izvēle starp abiem mehānismiem lielākoties nav atkarīga no konkrētās nozares, bet gan no tādiem faktoriem kā konkurējošas izsoles dinamika, privātā kapitāla iesaiste, darījuma struktūra un reģionālā prakse.

Carve-out darījumos joprojām gandrīz ekskluzīvi tiek izmantotas completion accounts, un arvien biežāk parādās arī hibrīdpieejas. Ievērojamas ir arī jurisdikciju atšķirības: kamēr locked box struktūras Eiropā tiek plaši izmantotas, ASV un Kanādā tās joprojām ir salīdzinoši retas. No praktiskā viedokļa viena no būtiskākajām locked box priekšrocībām ir cenas noteiktība parakstīšanas brīdī un mazāka sarežģītība pēc darījuma pabeigšanas. Savukārt completion accounts bieži rada strīdus pēc darījuma noslēguma, kas nereti koncentrējas uz grāmatvedības interpretācijām un prasa ekspertu iesaisti. Salīdzinājumā strīdi locked box režīmā šķiet retāki, kas liecina, ka atbilstošos gadījumos šis mehānisms var nodrošināt paredzamāku un mazāk strīdīgu ietvaru apgrozāmo līdzekļu riska sadalei.

(2) Vai kultūra ir trūkstošais elements tehnoloģiju M&A panākumos?

Tehnoloģiju centru un M&A aktivitātes kontekstā nozares praktiķi arvien biežāk uzsver, ka darījuma rezultātu risks joprojām ir augsts; kā norāda Marc Jordana, Norrsken Barcelona dibinātājs, līdz pat 90% tehnoloģiju M&A darījumu nesasniedz gaidītos rezultātus. Viens no galvenajiem iemesliem ir tas, kas patiesībā tiek iegādāts: kā uzsver Eduardo Sánchez-Colorado, Lidl International Hub Barcelona dibinātājs un izpilddirektors, tehnoloģiju uzņēmuma iegāde nav tikai finanšu darījums – tā ir arī kultūras iegāde. Lielāki tirgus spēlētāji bieži nenovērtē šo dinamiku un cenšas uzspiest mazākiem, inovācijās balstītiem mērķuzņēmumiem savas struktūras un procesus. Šāda pieeja var iedragāt tieši tās īpašības, kas uzņēmumu sākotnēji padarīja vērtīgu, un veicināt darījuma neveiksmi.

Tādēļ veiksmīgai integrācijai nepieciešama niansētāka pieeja, ko atbalsta spēcīgas juridiskās komandas, kuras izprot radošu un strauji augošu jaunuzņēmumu vajadzības un spēj tām pielāgoties. Būtiski ir arī tas, lai juridiskajiem konsultantiem pašiem būtu augsts tehnoloģiju izpratnes līmenis, kas ļauj viņiem efektīvi komunicēt ar dibinātājiem un sniegt visaptverošu, kontekstam atbilstošu atbalstu visā darījuma un integrācijas procesā.

(3) Kas nepieciešams, lai veiksmīgi integrētu tehnoloģiju “vienradzi”?

Barselonā bāzētā juridisko tehnoloģiju “vienradža” vLex iegāde no Clio puses piedāvāja pārliecinošu piemēru pircēja stratēģijai un integrācijai pēc iegādes. Viena miljarda ASV dolāru vērtais darījums – viens no lielākajiem juridisko tehnoloģiju vēsturē – balstījās skaidrā stratēģiskā redzējumā: apvienot Clio stiprās puses juridiskās prakses vadībā ar vLex progresīvajām juridiskās izpētes iespējām un mākslīgā intelekta (“MI”) rīkiem, jo īpaši tā vadošo produktu Vincent AI. Tas atspoguļo plašāku tendenci tehnoloģiju M&A jomā, kur pircēji meklē ne tikai tirgus paplašināšanos, bet arī tehnoloģisku konverģenci, apvienojot savstarpēji papildinošas platformas, lai izveidotu integrētus, pilna cikla risinājumus.

Jāatzīmē, ka pats process esot bijis sarežģīts un pārrobežu rakstura; to centrāli koordinēja Clio iekšējā juridiskā komanda, kas vadīja vairākas ārējās juridiskās un ekspertu komandas 12 dažādās jurisdikcijās. Tas uzsver, cik svarīga globālos darījumos kļūst spēcīga iekšējā juridiskā vadība.

Svarīgi ir arī tas, ka darījums izgaismo tipiskos izpildes izaicinājumus šādos darījumos. Papildus finanšu un tehnoloģiskajām sinerģijām panākumi ir atkarīgi no spējas efektīvi integrēt komandas, produktus un tirgus pozicionējumu – īpaši tad, kad spēcīgs reģionāls spēlētājs tiek mērogots līdz globālai platformai. Tādēļ Clio–vLex gadījums parāda, ka veiksmīgām iegādēm tehnoloģiju centros nepieciešams ne tikai kapitāls un ambīcijas, bet arī skaidrs integrācijas stāsts, spēcīga tehnoloģiju izpratne un spēja pārvērst inovāciju mērogojamos, klientiem orientētos risinājumos.

(4) Kas katram M&A juristam jāzina par MI riskiem?

Mākslīgajam intelektam arvien dziļāk integrējoties uzņēmumu biznesa modeļos, M&A juristiem jāattīsta niansētāka izpratne par specifiskajiem riskiem, ko tas rada, jo īpaši intelektuālā īpašuma, datu aizsardzības un normatīvās atbilstības jomās. Viena no galvenajām prioritātēm ir izvērtēt mērķuzņēmuma intelektuālā īpašuma pozīciju, tostarp MI radīto rezultātu īpašumtiesības, komercnoslēpumu aizsardzību un datu noplūdes riskus. Tas ietver arī to datu kopu pārbaudi, kas izmantotas MI sistēmu apmācībai, kā arī publiski pieejamu trešo personu datu izmantošanu, kas joprojām var radīt juridiskus un reputācijas riskus.

No datu aizsardzības viedokļa ir būtiski nošķirt datus, kas izmantoti apmācībai, no datiem, kas tiek apstrādāti MI sistēmas izmantošanas laikā, un pārliecināties, ka šādai izmantošanai pastāv derīgs tiesiskais pamats. Jaunākā tiesvedība, piemēram, lieta pret Meta par publiski pieejamu datu izmantošanu MI apmācībai, ilustrē mainīgo juridisko vidi, kur tiesas var atzīt “leģitīmās intereses” par tiesisku pamatu, taču robežas joprojām ir aktīvu diskusiju objekts, tostarp iespējamās GDRP reformas kontekstā.

Papildu datiem arvien nozīmīgāki kļūst ētikas apsvērumi un pārvaldības ietvari; no daudziem uzņēmumiem tiek sagaidīta iekšējo MI politiku ieviešana, kas aptver atbildīgu izmantošanu, caurskatāmību un atbildību. Vienlaikus MI fiziskās un infrastruktūras prasības – it īpaši datu centru ievērojamais enerģijas patēriņš – sāk krustoties ar ESG jautājumiem.

Darījumu praksē šie riski atspoguļojas gan juridiskajā izpētē, gan apliecinājumos un garantijās. Lai gan kopējais M&A ietvars nav mainījies, tehnoloģijām specifiskā izpēte ir kļuvusi būtiskāka, koncentrējoties uz tādiem jautājumiem kā modeļa veiktspēja, apmācības pietiekamība, licencēšana un atbilstība. Praksē pārdevēji bieži nevēlas sniegt plašas garantijas par MI sistēmu pilnīgu juridisko atbilstību, ņemot vērā neskaidro regulatīvo vidi; tā vietā reālistiskākas ir ierobežotākas, uz zināšanām balstītas garantijas, piemēram, par to, ka nav zināmu pārkāpumu, valsts iestāžu sodu vai trešo personu prasījumu. Apdrošināšana var segt atsevišķus identificētus riskus, taču parasti neattiecas uz zināmām problēmām un nākotnes attīstību.

Kopumā MI nav fundamentāli mainījis M&A darījumus, taču tas ir pārveidojis risku ainavu. Galvenais izaicinājums juristiem ir ne tikai noteikt, vai MI tiek izmantots, bet arī kritiski izvērtēt, kā tas tiek apmācīts, pārvaldīts un ieviests praksē, nodrošinot, ka juridiskie, tehniskie un ētiskie apsvērumi ir pienācīgi atspoguļoti izpētē, riska sadalē un darījuma dokumentācijā.

(5) Vai aizsardzības tehnoloģijas ir nākamā lielā M&A robeža?

Aizsardzības tehnoloģiju sektors piedzīvo strauju transformāciju, radot gan ievērojamas iespējas, gan būtiskas tirgus pārmaiņas. Saskaņā ar Alex Skubenko (MITS Capital, Kijiva) teikto, šajā jomā vērojams inovāciju pieaugums, tirgū nonākot arvien vairāk jaunām tehnoloģijām. Vienlaikus ģeopolitiskie notikumi ietekmē prioritātes, un Baltijas reģions ir identificēts kā viena no galvenajām fokusa teritorijām 2026. gadā, kā norādījusi Oksana Vakshynska (Farsight Vision). Plašākā nozīmē Eiropā pieaug aktivitāte aizsardzības tehnoloģiju investīciju un sadarbības jomā.

Tomēr līdztekus šīm iespējām uzņēmumi arvien vairāk satraucas par tehnoloģiju zādzībām un sensitīvo inovāciju aizsardzību. Arī regulējuma attīstība turpinās: piemēram, Ukraina tagad ir ļāvusi eksportēt aizsardzības tehnoloģijas, ievērojot licencēšanas prasības un parasti izmantojot noteiktus eksporta starpniekus, tādējādi sperot svarīgu soli savas aizsardzības tehnoloģiju ekosistēmas integrēšanā globālajos tirgos.

Raugoties nākotnē, būtiska tendence aizsardzības M&A jomā ir pāreja uz divējāda lietojuma un progresīvām tehnoloģijām, jo īpaši dronu integrāciju ar papildinošām sistēmām un MI pieaugošo lomu. Jāatzīmē, ka privātā kapitāla investori izrāda mazāku interesi par tradicionālajām “hard-kill” ieroču sistēmām, tā vietā koncentrējoties uz tehnoloģijām, kas uzlabo izlūkošanu, novērošanu un operacionālo efektivitāti bez tiešas letālas pielietošanas. Tas atspoguļo plašāku sektora pārorientēšanos uz inovācijām balstītiem, mērogojamiem un ētiski saskaņotiem risinājumiem.

***

2026. gada tehnoloģiju M&A vide arvien vairāk tiek ietekmēta ar MI, infrastruktūru un mainīgo darījumu dinamiku. Lai gan M&A globālā mērogā pamatā saglabājas nemainīgs, tas arvien biežāk rosina diskusijas par jauniem riskiem, tehnoloģijām un regulatīvajiem izaicinājumiem. MI pārveido juridisko darbu, risku novērtēšanu un juridisko izpēti, vienlaikus radot sarežģītus jautājumus par datiem, īpašumtiesībām un regulējumu. Kopumā jaunās tendences no jauna definē to, kā M&A darījumi tiek strukturēti, apspriesti un īstenoti.