“Zināja vai bija jāzina” – arī UIN lietās

Augstākā tiesa ir noteikusi toni, un uzņēmējiem ir jābūt īpaši vērīgiem sadarbības partneru izvēlē ne tikai saistībā ar PVN, bet arī ar UIN riskiem. Ņemot vērā, ka VID ir tiesības veikt nodokļa uzrēķinu par pēdējiem trīs taksācijas gadiem, minētā norma būs ļoti aktuāla.

Līdz šim princips “Zināja vai bija jāzina”[1] ir plaši pielietots pievienotās vērtības nodokļa (PVN) lietās. Proti, minētais princips ir lietots, lai saprastu, vai nodokļu maksātājs apzināti ir iesaistījies PVN krāpniecības shēmās. Ņemot vērā faktu, ka PVN un uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) ir ļoti atšķirīgi nodokļi pēc savas būtības, revolucionārs ir nesenais Augstākās tiesas 2019. gada 8. marta spriedums Lietā Nr. A420519111, SKA-218/2019 (Spriedums[2]), kurā tiesa pielietojusi principu “Zināja vai bija jāzina” arī UIN lietā.

Līdz 2018. gadam uzņēmēji varēja samazināt UIN par ar saimniecisko darbību saistītām izmaksām. Tiesa un nodokļu administrācija nosprieda, ņemot vērā to, ka darījums ir bijis fiktīvs, nodokļu maksātājs nedrīkstēja iekļaut minētos darījumus ar saimniecisko darbību saistītajos izdevumos un tādējādi nedrīkstēja samazināt ar UIN apliekamo ienākumu.

Lietā PVN jautājums izvirzās otrajā plānā, jo nodokļa maksātāja darījumi bija pakļauti tā saucamajai PVN reversai kārtībai[1]. Un uzņēmēja viedoklis, ka PVN krāpniecība nevarēja notikt, nevarēja to paglābt no UIN sekām. Tiesa norādīja: “Lai izmaksas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem varētu tikt iekļautas saimnieciskās darbības izmaksās, tādējādi samazinot ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo ienākumu, svarīgi ir konstatēt, ka persona darījuma rezultātā ir saņēmusi preces (pakalpojumus), ko tā izmantojusi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanā, proti, jānoskaidro, vai darījums ir noslēgts ar darījumu dokumentos norādīto personu un vai uzņēmums nav iesaistījies krāpšanā ar nodokļiem. Šādā jautājumā ir izmantojamas Senāta un Eiropas Savienības Tiesas atziņas lietās par priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām.” Pēc būtības, tiesa arī UIN lietā izmantoja precīzi tādu pašu principu, kāds tiek pielietots “PVN karuseļu” shēmās. Proti, “Senāts izskatāmajā lietā jau ir norādījis, ka reversās pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un atskaitīšanas kārtības mērķis ir mazināt krāpšanos ar pievienotās vērtības nodokli, t.i., ka preču piegādātājs nepamatoti iegūst fiskālas priekšrocības, aprēķinot pievienotās vērtības nodokli, taču valsts budžetā to nesamaksājot. Vienlaikus reversā pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un atskaitīšanas kārtība nenovērš iespējamu krāpšanos ar citiem nodokļiem, tostarp, uzņēmumu ienākuma nodokli. Tā neatbrīvo nodokļu maksātāju no pienākumiem, kas tiek noteikti ar likumu „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, likumu „Par grāmatvedību” un Gada pārskatu likumu. Tas ir pienākums grāmatvedībā iekļaut patiesus darījumus un no tiem izrietošos ieņēmumus un izdevumus atspoguļot uzņēmuma gada pārskatā (Senāta 2016.gada 11.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-650/2016 (A420519111) 7.punkts)”.

Tiesa ir nodevusi lietu jaunai izskatīšanai apgabaltiesā, jo apgabaltiesas spriedums nesaturēja visus apstākļa apsvērumus. Nevar arī izslēgt, ka šo faktoru VID izmantos saistībā ar jauno UIN likumu (spēkā no 2018. gada), jo atsevišķi izdevumi ir pakļauti ar UIN apliekamās bāzes veidošanai.

_____________________________________________________________________________________________________________

[1] "zināja vai vajadzēja zināt par iesaisti nodokļa izkrāpšanā" ir faktu vērtējums. Ja nodokļu administrācijai ir pamats apšaubīt, vai darījums faktiski noticis tieši ar attaisnojuma dokumentos minēto darījumu partneri, ir jānoskaidro, vai nodokļu maksātājs ir iesaistījies (vai arī apzinājies vai tam vajadzēja apzināties, ka tādējādi tas iesaistās) krāpšanā ar nodokļiem.

[2] http://www.at.gov.lv/downloadlawfile/5772 .

[3] Tādējādi arī reversās pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas un atskaitīšanas kārtības piemērošanas gadījumā nodokļu administrācija var apšaubīt darījumu faktisko norisi tieši ar attaisnojuma dokumentos minēto darījumu partneri un šādu pierādījumu pietiekamības gadījumā nodokļu administrācija var koriģēt nodokļu maksātāja datus uzņēmumu ienākuma nodoklim (Senāta 2016.gada 11.novembra sprieduma lietā Nr. SKA-650/2016 (A420519111) 8.punkts).

 

by

Pieredze

Veiksmīga BAO pārstāvēšana strīdos par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu saistībā ar ugunsgrēka rezultātā nodarītajiem zaudējumiem pret Compensa Vienna Insurance Group un BTA Baltic Insurance Company.

Juridiskā palīdzība BAO AS, vadošam Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, sagatavojot sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam par vērienīgas iepirkuma procedūras rezultātiem.

Juridiskā palīdzība East Capital Real Estate Fund IV par dažādiem juridiskajiem jautājumiem saistībā ar aptuveni EUR 83 000 000, iegādājoties 100% kapitāla daļu SIA "Deglava Real Estate" (ICA Gruppen (Zviedrija) meitas uzņēmums), kam pieder moderns 94 000 kvadrātmetru liels loģistikas un biroju centrs Rīgā. Darījums ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā 2023. gadā.

VW automašīnu dīleru pārstāvība vairākās konkurences tiesību zaudējumu tiesvedībās saistībā ar Konkurences padomes lēmumu par aizliegtu vienošanos.