Pasūtītājiem nereti jārisina jautājums, kā rīkoties, ja vienā iepirkumā dažādus piedāvājumus iesnieguši pretendenti, kas savstarpēji ir saistīti (piemēram, pieder vienai uzņēmumu grupai, viena sabiedrība ir otras meitasuzņēmums, pretendentiem ir viens un tas pats valdes loceklis, pretendentu īpašnieki ir laulātie vai tml.). Šādos apstākļos pasūtītājam var rasties šaubas, vai saistīto sabiedrību iesniegtie piedāvājumi nav saskaņoti (proti, vai tie patiešām ir autonomi sagatavoti un neatkarīgi) un vai, paturot šādus piedāvājumus, netiek pārkāpti godīgas konkurences un vienlīdzīgas attieksmes principi.
Šajā rakstā atrodamas vadlīnijas par pareizo rīcību šādos gadījumos gan pasūtītājiem, gan pretendentiem.
Eiropas Savienības tiesas judikatūra
2015. gada jūlijā Šauļu reģionālais atkritumu apsaimniekošanas centrs izsludināja publisko iepirkumu sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumiem. Pieteicās četri pretendenti. Divi no tiem – “Specializuotas transportas” UAB un “Specialus autotransportas” UAB – bija meitasuzņēmumi sabiedrībai Ecoservice UAB, turklāt ar vienādiem valdes locekļiem.
Lietuvas likumi un iepirkuma dokumentācija neparedzēja pienākumu pretendentiem atklāt saikni starp saistītiem uzņēmumiem, kā arī neuzlika pasūtītājam pienākumu šādas saites pārbaudīt.
“Specialus autotransportas” tika izslēgts no iepirkuma par neatbilstošiem emisiju datiem, un pasūtītājs piešķīra līgumu “Specializuotas transportas”. Konkurents “VSA Vilnius” iesniedza sūdzību, norādot, ka abi uzņēmumi faktiski darbojas kā viena ekonomiskā vienība un to dalība iepirkumā pārkāpj aizliegumu iesniegt piedāvājumu variantus.
Lietuvas Augstākā tiesa lūdza Eiropas Savienības tiesai prejudiciālo nolēmu par šādiem galvenajiem jautājumiem:
Eiropas Savienības tiesa vispirms uzsvēra iepriekšējās judikatūras atziņas, ka ES tiesībās nav paredzēts vispārējs aizliegums savstarpēji saistītiem uzņēmumiem iesniegt piedāvājumus vienā publisko iepirkumu procedūrā. Turklāt no judikatūras izriet, ka, ņemot vērā ES intereses nodrošināt iespēju piedalīties konkursā pēc iespējas lielākam pretendentu skaitam, ES tiesību efektīva piemērošana netiktu nodrošināta, ja savā starpā saistītiem uzņēmumiem sistemātiski tiktu aizliegts piedalīties vienā publisko iepirkumu procedūrā.[1]
Tālāk tiesa atzina, ka saistītajiem uzņēmumiem nav automātiska pienākuma atklāt savas saiknes, ja vien tas nav īpaši noteikts likumā vai iepirkuma procedūras dokumentos.[2]
Turpretī pasūtītājam ir jāreaģē, ja rodas šaubas par iespējamu saskaņotu rīcību, pat ja likums vai nolikums neparedz pienākumu atklāt pretendentu saistību. Pretējā gadījumā var tikt pārkāpti publisko iepirkumu tiesību pamatprincipi: vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principi.[3] Tiesa noteica: ja pasūtītāja rīcībā nonāk objektīvi pierādījumi, kas liek apšaubīt piedāvājumu patstāvīgo un neatkarīgo raksturu, tam ir jāizvērtē visi attiecīgie apstākļi, kuru rezultātā ir ticis iesniegts piedāvājums, lai novērstu un atklātu elementus, kas var izraisīt iepirkuma procedūras pārkāpumu, kā arī labotu to sekas, tostarp vajadzības gadījumā pieprasot pusēm iesniegt papildus informāciju un pierādījumus.[4]
Normatīvo aktu regulējums
Direktīva 2014/24[5] kā vienu no fakultatīvajiem izslēgšanas nosacījumiem 57. panta 4. punkta a) apakšpunktā paredz pietiekami pārliecinošas norādes par slepenu norunu. Šī direktīvas norma tika ieviesta Latvijas Publisko iepirkumu likumā ar grozījumiem, kas stājās spēkā 2023. gada 1. janvārī.
Publisko iepirkumu likuma 42. panta otrās daļas 7. punkts nosaka, ka pasūtītājs izslēdz pretendentu no turpmākas dalības iepirkuma procedūrā, ja pasūtītāja rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, lai secinātu, ka pretendents ir ar citiem piegādātājiem noslēdzis vienošanos, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu. Savukārt, 42. panta septītās daļas 2. punkts nosaka, ka pasūtītājs var izslēgt pretendentu šā panta otrās daļas 7. punktā minētā izslēgšanas iemesla dēļ, ja, izvērtējot piedāvājumu vai citu pieejamo informāciju, ir konstatētas norādes, kas var liecināt par tādas vienošanās esību, kas vērsta uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkuma procedūrā un ir saņemts Konkurences padomes viedoklis, ka pasūtītāja konstatētās norādes var liecināt par attiecīgas vienošanās esību. Konkurences padome viedokli sniedz 10 darbdienu laikā no attiecīga pasūtītāja pieprasījuma saņemšanas dienas.
Eiropas Komisijas vadlīnijas
Eiropas Komisija 2021. gada publicēja vadlīnijas par līdzekļiem cīņai pret slepenām norunām publiskajā iepirkumā.[6] Jautājumā par to, kā pasūtītājiem rīkoties gadījumā, kad vienā iepirkuma procedūrā ar dažādiem piedāvājumiem piedalās saistītas sabiedrības, Komisija paskaidroja:
“Saskaņā ar [Eiropas Savienības tiesas] judikatūru līgumslēdzējai iestādei ir jāizvairās no vispārējiem pieņēmumiem, kas varētu izraisīt šādu piedāvājumu automātisku noraidīšanu. Tā vietā vajadzētu atļaut attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem ar jebkuru pierādījumu, ko viņi uzskata par piemērotu, pierādīt, ka viņu piedāvājumi ir patiesi neatkarīgi, neapdraud iepirkuma procedūras pārredzamību un neizkropļo konkurenci. Tie cita starpā varētu būt, piemēram, fakti, kas pierāda, ka attiecīgie piedāvājumi ir sastādīti neatkarīgi, ka to sagatavošanā bija iesaistītas dažādas personas u.c.
Līgumslēdzējai iestādei ir tiesības izspriest, vai šādi paskaidrojumi sniedz pietiekamu pierādījumu tam, ka ekonomikas dalībnieku saistība nav ietekmējusi viņu rīcību piešķiršanas procedūrā vai attiecīgo piedāvājumu saturu [Direktīvas 2014/24] 57. panta 4. punkta d) apakšpunkta nozīmē, un izlemt, vai atļaut attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem piedalīties procedūrā.”[7]
Konkurences padomes skaidrojums
Konkurences padome 2022. gadā publicēja ziņojumu par tirgus uzraudzību AS “Latvijas valsts meži” rīkotajos iepirkumos[8], fokusējoties tieši uz jautājumu par saistītu sabiedrību iesniegtiem piedāvājumiem. Ziņojuma secinājumi un ieteikumi piemērojami plašāk, ne tikai AS “Latvijas valsts meži” iepirkumu kontekstā.
Konkurences padome norādīja, ka pastāv vairākas pazīmes, kas var liecināt, ka uzņēmumi, kas ir atzīstami par vienu tirgus dalībnieku, piedāvājumus iepirkumā nav sagatavojuši neatkarīgi, piemēram, viena un tā pati amatpersona lemj par vairāku uzņēmumu dalību iepirkumos, viena un tā pati amatpersona paraksta vairāku uzņēmumu iesniedzamos piedāvājumus vai parakstās par iesniegšanu Elektroniskā iepirkumu sistēmā, vienam no grupas uzņēmumiem nepieder neviens transporta līdzeklis, ar ko nodrošināt pasūtītājam nepieciešamo pakalpojumu, un tas transportlīdzekļus nomā no otra grupas uzņēmuma, kas arī piedalās tajos pašos iepirkumos, tādējādi ir pamatotas aizdomas, ka uzņēmumi viens otru pirms piedāvājuma iesniegšanas ir informējuši par saviem nākotnes plāniem attiecībā uz dalību iepirkumos.
Tāpat, ja neatkarīgi tirgus dalībnieki, piemēram, atrodas vienās un tajās pašās telpās, tiem ir kopīgi nodarbināti darbinieki, to starpā notiek regulāra sadarbība, piemēram, par savstarpēju transportlīdzekļu nomu, tad pasūtītājam var rasties bažas par iespējamu informācijas apmaiņu saistībā ar uzņēmumu dalību iepirkumos un par to, vai uzņēmumi ir sagatavojusi piedāvājumus iepirkumam neatkarīgi.
Konkurences padome uzsvēra, ka sabiedrībām, kas veido vienu ekonomisko vienību, ir būtiski veikt papildu pasākumus komerciāla rakstura informācijas, kas attiecas uz iepirkumiem, kuros tie konkurē vai varētu konkurēt, savstarpējas apmaiņas ierobežošanai. Praksē, piemēram, mātes uzņēmumi atsevišķos gadījumos izdod rīkojumus vai slēdz līgumus ar meitas uzņēmumu valdes locekļiem par to, ka darbības, kas saistītas ar dalību iepirkumos, meitas uzņēmums veiks autonomi no mātes un citiem meitas uzņēmumiem. Tomēr šādās situācijas ir svarīgi, ka šādi rīkojumi nav tikai formāli.
Vienlaikus saistītajiem uzņēmumiem, lai novērstu vai mazinātu risku, ka piedāvājumi netiek sagatavoti neatkarīgi, būtu apsverama iespēja formalizēt sadarbību, piemēram, piedaloties vienā un tajā pašā iepirkumā kā personu apvienībai un piesaistot meitas uzņēmumus kā apakšuzņēmējus, tādējādi mazinot neskaidrības gan pasūtītājam, gan citiem tirgus dalībniekiem konkrētajā tirgū.
Savukārt neatkarīgiem tirgus dalībniekiem, kas ir savstarpēji saistīti (piemēram, īpašnieki ir laulātie vai tuvi radinieki) un iesniedz katrs savu piedāvājumu, būtu, pirmkārt, jānovērtē, vai savstarpējā sadarbība nepārsniedz atļautās sadarbības robežas, un, otrkārt, ieteicams proaktīvi nodrošināt, ka pasūtītājam ir pieejama informācija par neatkarīgo tirgus dalībnieku savstarpējo sadarbību, paskaidrojot, kāpēc tā neapdraud piedāvājumu neatkarīgumu.[9] Jāatceras, ka neatkarīgu konkurentu saskaņotas darbības iepirkumā var novest ne tikai pie izslēgšanas no iepirkuma procedūras, bet arī pie pārkāpuma lēmuma par karteli un ievērojama naudas soda.
Latvijas tiesu judikatūra
Vadošā Latvijas tiesu lieta jautājumā par saistītu sabiedrību piedāvājumiem vienā iepirkumā arī saistīta ar AS “Latvijas valsts meži” iepirkumu.
2020.gada maijā AS “Latvijas valsts meži” izsludināja atklātu konkursu “Kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšana, slēdzot vispārīgo vienošanos, 2020.-2022.gadā”, kurā piedāvājumus iesniedza arī SIA “STIGA RM Transports” un SIA “PATA”, kā arī ar to saistītās AS “PATA Strenči” un AS “PATA Saldus”, kuras savus piedāvājumus 2020.gada 6.oktobrī atsauca.
Pasūtītāja pieņēma lēmumu 46 pretendentiem, tostarp “PATA”, piešķirt tiesības slēgt vispārīgo vienošanos. “STIGA RM Transports” apstrīdēja minēto lēmumu Iepirkumu uzraudzības birojā. Ar IUB 2021.gada 21.maija lēmumu Nr. 4-1.2/21-107 sūdzība tika noraidīta. “STIGA RM Transports” pārsūdzēja IUB lēmumu tiesā.
Būtiski, ka laikā, kad pasūtītāja izvērtēja piedāvājumu neatkarīgumu, Latvijā vēl nebija ieviesta Direktīvas 2014/24 57. panta 4. punkta d) apakšpunkta norma. Tāpēc viens no galvenajiem jautājumiem lietā bija par to, vai pasūtītājai vispār bija pienākums izvērtēt piedāvājumu neatkarīgumu.
Tomēr Senāts savā 2023.gada 22.decembra spriedumā šajā lietā izskaidroja, ka “atbilstoši Eiropas Savienības tiesas judikatūrai vienlīdzīgas attieksmes princips un ar to nesaraujami saistītais godīgas konkurences nodrošināšanas mērķis liedz iepirkuma procedūrā paturēt tādus piedāvājumus, kas nav sagatavoti neatkarīgi. Tas, ka valsts normatīvajā aktā nav paredzēts šāds pretendenta (tā piedāvājuma) izslēgšanas iemesls, neatceļ pasūtītāja pienākumu pārbaudīt tā rīcībā nonākušo informāciju un izvērtēt, vai ir pamats uzskatīt, ka iesniegtie piedāvājumi nav sagatavoti neatkarīgi. Tas, ka likumā nav paredzēts šāds izslēgšanas iemesls, attiecīgi nav arī šķērslis pasūtītājam izslēgt no dalības konkursā tādu piedāvājumu, par kuru secināts, ka tas nav sagatavots neatkarīgi”.[10]
Senāts toreiz nosprieda atcelt pirmās instances tiesas spriedumu, kas bija labvēlīgs pasūtītājai, un nodot lietu jaunai izskatīšanai, jo tiesai, pārbaudot IUB lēmuma tiesiskumu, bija jāpievēršas pēc būtības jautājumam par to, vai “PATA” piedāvājums bija sagatavots neatkarīgi, taču tiesa to nebija darījusi, jo tā nebija piemērojusi pareizo tiesību normu – vienlīdzīgas attieksmes principu, bet gan bija kļūdaini uzskatījusi, ka pasūtītājai nebija tiesiska pamata izslēgt pretendentu no iepirkuma procedūras.
Izskatot lietu no jauna pirmajā instancē, tiesa ņēma vērā Senāta sprieduma norādes un pēc būtības pārbaudīja IUB lēmuma tiesiskumu jautājumā par “PATA” piedāvājuma neatkarīgumu. Proti tiesa detalizēti izvērtēja pasūtītājas iepirkuma komisijas protokolos atspoguļoto “PATA” piedāvājuma neatkarīguma pārbaudi, ņemot vērā arī pieteicējas pieteikuma argumentus, un nekonstatēja kļūdas šajā pārbaudē.
Senāts atteicās ierosināt kasācijas tiesvedību pēc pieteicējas atkārtotas kasācijas sūdzības. Senāts pievienojās iepriekšējās instances tiesai, atzīstot, ka “pasūtītāja konkrētajā gadījumā bija pienācīgi izvērtējusi apstākļus, kas varēja radīt bažas par piedāvājumu iespējamu saskaņotību, un pamatoti secinājusi, ka saistīto sabiedrību sniegtie paskaidrojumi un pierādījumi kopsakarā nerada pamatu secināt, ka piedāvājumi nebija izstrādāti neatkarīgi”.[11]
Kopsavilkums
Pasūtītājiem ir pienākums sekot līdzi pieejamajai informācijai un pārbaudīt, vai pretendenti, kas iesnieguši atsevišķus piedāvājumus iepirkumā, nav savstarpēji saistīti. Šādā gadījumā pasūtītājam jāpieprasa pretendentiem papildus paskaidrojumi un pierādījumi par to, ka piedāvājumi sagatavoti neatkarīgi. Ja pasūtītājam ir aizdomas, ka piedāvājumi ir saskaņoti, tam pirms pretendentu izslēgšanas jālūdz Konkurences padomes viedoklis.
Saistītiem pretendentiem nav pienākums atturēties no atsevišķu piedāvājumu iesniegšanas vienā iepirkumā, tomēr ir jānodrošinās ar pierādījumiem, ka piedāvājumi sagatavoti neatkarīgi. Ar izslēgšanu riskē tās saistītās sabiedrības, kurām pārklājas valdes locekļi vai pārstāvji, kas atrodas vienā juridiskā adresē, kuras plāno izmantot vienus un tos pašus iepirkuma līguma izpildei nepieciešamos resursus.
__________________________________________________________
[1] Eiropas Savienības tiesas 2018. gada 17. maija spriedums lietā C-531/16, Ecoservice projektai, 21. punkts un tajā citētā judikatūra.
[2] Turpat, 23. – 26. punkts.
[3] Turpat, 31. – 33. punkts.
[4] Turpat, 33. punkts.
[5] Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (OV L 94, 28.3.2014., 65./242. lpp.).
[6] Eiropas Komisija: Paziņojums par līdzekļiem cīņai pret slepenām norunām publiskajā iepirkumā un par norādījumiem, kā piemērot ar tām saistīto izslēgšanas iemeslu (2021/C 91/01).
[7] Turpat, 5.5. punkts.
[8] Konkurences padomes publiskais ziņojums: AS “Latvijas valsts meži” organizēto iepirkumu par Kokmateriālu pārvadāšanas pakalpojumu uzraudzība, 2022.
[9] Skat. Konkurences padomes ziņojuma kopsavilkumu šeit: https://www.kp.gov.lv/lv/jaunums/kp-tirgus-uzraudziba-skaidro-saistitu-uznemumu-dalibas-iepirkumos-riskus-un-sniedz-priekslikumus-savstarpeji-saskanotu-darbibu-risku-mazinasanai.
[10] Senāta 2023. gada 22. decembra spriedums lietā A420182121, SKA-247/2023, 10.punkts.
[11] Senāta 2025. gada 6. februāra rīcības sēdes lēmums, 6. punkts.
Augusts 26, 2025 by Debora Garanča, Partnere
Ielādēt vēl
Ielādēt vēl
Ielādēt vēl
