search icon
Juridiskie pakalpojumi

Publikācija

Emocijzīmes: vai tās var radīt tiesiski noslēgta līguma sekas Latvijā?

Kanādas Augstākā tiesa 2023. gada 8. jūnijā nosprieda, ka piegādātāja prasība par parāda piedziņu no pircēja par linsēklu piegādi ir pamatota, jo pircējs ir piekritis līguma noteikumiem, nosūtot piegādātājam “👍” jeb pacelta īkšķa emocijzīmi (sk. KING’S BENCH FOR SASKATCHEWAN, South West Terminal Ltd v Achter Land & Cattle [2023] SKKB 116).

Lasot spriedumu, rodas jautājums, vai Latvijas tiesību sistēmā ir pieļaujams, ka līgums tiek noslēgts jeb oferte pieņemta, nosūtot emocijzīmi. Lai emocijzīmes nosūtīšanu uzskatītu par ofertes pieņemšanu jeb akceptu, kas tādējādi kādai no līguma pusēm rada pienākumu pildīt jebkādu saistību, kas radusies no šādā veidā noslēgta līguma, ir jākonstatē noteikts apstākļu kopums.

Civillikuma 1404. pants noteic, ka katrā tiesiskā darījumā ir jāņem vērā dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma. Ņemot vērā, ka konkrētās lietas ietvaros starp pusēm nebija strīds par darījuma dalībniekiem un priekšmetu, tad turpmāk rodama atbilde, kā Latvijas civiltiesībās tiktu vērtēts jautājums par gribas izteikumu “👍” formā.

Civillikuma 1427. pants noteic, ka divpusējos vai vairākpusējos darījumos nepieciešams visu tā dalībnieku saskanīgs gribas izteikums. Saskanīgs gribas izteikums ir vērsts uz noteiktu tiesisku seku iestāšanos (sk. Civillikuma 1511. pantu). Piemēram, automašīnas pirkuma darījumā pārdevējs vēlas pārdot automašīnu, bet pircējs vēlas iegādāties automašīnu par attiecīgu samaksu. Attiecīgi, noteiktās tiesiskās sekas, kuras abas darījumā iesaistītās puses vēlas, ir konkrētās automašīnas īpašuma tiesību pāreja un samaksas saņemšana par automašīnu.

Savukārt, atbilstoši Civillikuma 1428. panta pirmajai daļai noteikti gribu var izteikt ar vārdiem, mutiski, rakstiski vai ar zīmēm, kam ir vārdu nozīme. Ņemot vērā minēto, ir nepieciešams noskaidrot, vai “👍” Latvijas tiesību sistēmā saprot kā zīmi, kam ir vārdu nozīme, it īpaši apstiprinoša vārda nozīme. Jāatzīst, ka “👍” nozīme Latvijas tiesu praksē nav daudz analizēta, jo formālā saziņā, it īpaši juridiskos dokumentos, nav pieņemts lietot emocijzīmes, ja tas nav sevišķi atrunāts. Nav izslēdzama iespēja, ka emocijzīmes saziņā tiks lietotas arvien biežāk, tostarp formālā saziņā, kas iespējams, zināmos apstākļos var radīt noteiktas tiesiskas sekas.

Rīgas pilsētas tiesa, izspriežot strīdu starp darbinieku un darba devēju, ir norādījusi, ka “👍” var tikt lietots kā kaut kā apstiprinājums (sk. Rīgas pilsētas tiesas 2022. gada 27. septembra spriedumu lietā Nr. C68346322). Minētais tiesas secinājums ir guvis atzīts par pareizu skatot lietu apelācijas instancē un Augstākās tiesas Senātam atsakot ierosināt kasācijas tiesvedību (sk. Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas 2023. gada 6. aprīļa spriedumu lietā Nr. C68346322, CA-1044-23/1 un Augstākās tiesas Senāta 2023. gada 23. jūnija rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. C68346322, SKC-740/2023).

Civillikuma 1437. pants noteic, ka gribas izteikumam jābūt īstam. Izteikumam, kas izdarīts pa jokam, nav nekādu tiesisku seku. Lai secinātu, ka emocijzīme varētu tikt uzskatīta par piedāvājuma akceptu, ir jāvērtē konteksts, kādā tas tiek izteikts.  Zīme “👍” ne vienmēr nozīmēs kaut kā apstiprinājumu, jo, piemēram, vērtējot iesaistīto pušu savstarpējās sadarbības praksi, iespējams arī secināt, ka konkrētajā situācijā “👍” ir piešķirta cita nozīme, kas var neliecināt par kaut kā apstiprinājumu. Kanādas Augstākā tiesa, izspriežot strīdu starp pusēm, secināja, ka starp pusēm pastāv prakse, kā darījumi tiek slēgti. Proti, konkrētais pārdevējs nosūtīja elektroniskā veidā līguma tekstu, kurā ir noteiktas visas līguma būtiskās sastāvdaļas, lūdzot apstiprināt līguma noteikumus. Savukārt, pircējs iepriekšējos darījumos apstiprināja pārdevēja piedāvājumu, nosūtot apstiprinājumu vārdus “jā”, “jup” vai “ok”. Pircējs par šādā veidā apstiprinātiem darījumiem bija veicis maksājumus vairākkārt. Līdz ar to, strīdā iesaistīto pušu iepriekšējā sadarbības prakse neradīja tiesai šaubas, ka, ievērojot starp pusēm iedibināto praksi, pircēja akcepts ir saņemts un pārdevējam ir tiesības prasīt tiesiski noslēgta darījuma izpildi.

Saprotams, ka ilgstošā vienveidīgu darījumu slēgšanas praksē, kuros puses ir vienojušās par pirkuma priekšmetu un cenu, mainoties tikai pārdodamā priekšmeta daudzumam, puses var vienoties par kārtējo pasūtījumu arī neformālā veidā. Šādā situācijā ofertes akceptu konstatēt nebūtu problemātiski, jo starp pusēm jau pastāv iedibināta sadarbības prakse (sk. Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem 18. panta trešo daļu). Citāda situācija varētu rasties, kad starp pusēm notiek pārrunas par iespējamu darījumu, kam nav ilglaicīgas un vairākkārtīgas sadarbības rakstura. Civillikuma 1533. pants noteic, ka līgums ir uzskatāms par galīgi noslēgtu tikai tad, kad starp līdzējiem notikusi pilnīga vienošanās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām ar nolūku savstarpēji saistīties. Tādējādi, ir jāvērtē, vai  “👍” nosūtīšana pēc ofertes saņemšanas liecina par pušu nepārprotamu gribu saistīties. Jāatzīst, ka katrā gadījumā “👍” nozīme ir atkarīga no konteksta, un vienmēr nevarēs pieņemt, ka, saņemot “👍” no otras darījuma puses, līgums ir noslēgts. Tomēr, ja ir konstatējama pilnīga pušu vienošanās par darījuma būtiskajām sastāvdaļām, bet kāda no pusēm ir paturējusi sev tiesību vienoties par zināmiem blakus noteikumiem (piemēram, piegādes termiņu), tad nosūtot “👍” iespējams nevarēs uzskatīt, ka līgums ir noslēgts, jo šāda saziņa tiks uzskatīta par iepriekšēju apspriedi, nevis tiesiski noslēgtu darījumu (sk. Civillikuma 1534. pantu).

Savdabīgi, ka Kanādas Augstākā tiesa atzina, ka “👍” ir atzīstams par parakstam līdzīgu gribas izpaudumu (Kanādas likumu izpratnē), kas apliecina pircēja piekrišanu iegādāties konkrētās preces. Kā minēts iepriekš, Latvijas tiesību kontekstā “👍” varētu uzskatīt par tādu gribas izteikumu, kas apliecina pircēja piekrišanu saistīties ar pārdevēju, bet, nosūtot “👍”, nevarētu uzskatīt, ka dokuments ir parakstīts, it īpaši, ja viens no līguma spēkā stāšanās priekšnoteikumiem (par ko līgumā puses ir vienojušās) ir abpusēja līguma parakstīšana. Dokumentu juridiskā spēka likuma 5. panta pirmā daļa noteic, ka dokuments ir parakstāms pašrocīgi. Savukārt Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa noteic, ka pašrocīgi parakstīts dokuments ir tad, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. Par drošu elektronisko parakstu ir uzskatāms kvalificēts elektroniskais paraksts Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Regulas Nr.  910/2014/ES 3. panta 12. punkta izpratnē. Proti, parakstot dokumentu ar drošu elektronisko parakstu, ir iespējams noteikt parakstītāja identitāti. Līdz ar to pretējā puse nevarētu pieņemt, ka pircējs ir parakstījis līgumu ar emocijzīmi un ir iestājušās Civillikuma 1431. pantā noteiktās sekas, kas izriet no līguma parakstīšanas. Proti, nevarētu pieņemt, ka otra līguma puse, kura minētajā veidā “paraksta” līgumu, ir izteikusi piekrišanu dokumenta saturam (sk. Senāta 2016. gada 31. oktobra sprieduma lietā Nr. SKC-53/2016 (C17147209) 12.3.punktu).

Secinājumi:

“👍” var uzskatīt par piekrišanu ofertei, ja ir konstatējams abu pušu nepārprotams nodoms slēgt attiecīgo tiesisku darījumu.

Emocijzīmes “👍” nosūtīšana ne vienmēr tiks uzskatīta par piekrišanu jebkādā veidā saistīties ar otru pusi, un emocijzīmes “👍” nozīmes vērtēšana ir atkarīga no tās lietošanas konteksta, pušu savstarpējās sadarbības vēstures, darījuma veida un formas.

Nosūtot “👍”, nevarētu pieņemt, ka pretējā puse ir parakstījusi līgumu pašrocīgi un tādējādi piekritusi līguma saturam.

 

Novembris 22, 2023 Agris Dēdelis, Jurists

Juridiskie pakalpojumi

Citas publikācijas

Ielādēt vēl

Juridiskie pakalpojumi

Citas pieredzes

    Ielādēt vēl