Publikācija

Pareiza iepirkuma līguma grozījumu sagatavošana vienmēr ir bijis aktuāls jautājums. To apliecina Iepirkumu uzraudzības biroja (“IUB”) saraksts par biežāk konstatētajām neatbilstībām iepirkumu procedūru norisē, kur citastarp paredzētā iepirkuma līguma grozīšanas kārtība bieži ir bijusi atrunāta nepilnīgi vai neatbilstoši Publisko iepirkumu likumam (“PIL”).[1]

Šā brīža ģeopolitiskā situācija jo īpaši ietekmē izmaksu pieaugumus un resursu pieejamību,[2] tālab praksē vairāku iepirkuma līgumu izpilde ir kļuvusi apgrūtināta. Līdz ar to jautājums, kā pareizi sagatavot iepirkuma līguma grozījumus, ir vairāku pasūtītāju dienaskārtībā.

Raksta mērķis ir vērst uzmanību uz Senāta Civillietu departamenta 2022.gada 20.oktobra spriedumu (“Spriedums”) lietā Nr.SKC-89/2022, kurā Senāts vērtēja publiskā iepirkuma procedūrā noslēgta uzņēmuma līguma izpildītāja tiesības saņemt darbu izpildes termiņa pagarinājumu, ja pasūtītājs ir kavējis vai apturējis darbu veikšanu no izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ.[3]

Šajā rakstā īsumā tiks aplūkoti trīs jautājumi. Vispirms paskaidrošu, kas ir uzskatāmi par būtiskiem iepirkuma līguma grozījumiem. Otrkārt, aplūkošu gadījumus, kad ir pieļaujams veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā. Visbeidzot, pievērsīšos Spriedumā galvenajām paustajām atziņām saistībā ar grozījumu pieļaujamību iepirkumu līgumā.

Kas ir būtiski iepirkuma līguma grozījumi?

PIL 61.panta otrā daļa noteic, ka iepirkuma līguma vai vispārīgās vienošanās grozījumi ir būtiski jebkurā no šādiem gadījumiem:

• grozītie iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās noteikumi, ja tie būtu bijuši paredzēti iepirkuma procedūras dokumentos, pieļautu atšķirīgu piedāvājumu iesniegšanu vai citu kandidātu vai pretendentu dalību vai izvēli iepirkumā;
• ekonomiskais līdzsvars (piemēram, risku sadalījums un tos kompensējošie līdzekļi), ko paredz iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās, tiek mainīts iepirkuma procedūrā izraudzītā pretendenta interesēs;
• iepirkuma līguma priekšmetā ietver piegādes, pakalpojumus vai būvdarbus, ko neparedz sākotnēji noslēgtais iepirkuma līgums vai vispārīgā vienošanās;
• iepirkuma procedūrā izraudzīto pretendentu (līgumslēdzēju pusi) aizstāj ar citu piegādātāju.

IUB skaidrojumā ir norādījis, ka par būtiskiem grozījumiem varētu uzskatīt:

• pasūtītāja atļauju piegādātājam aizvietot piedāvājumā norādītos speciālistus ar noteiktajām prasībām atbilstošu kvalifikāciju ar mazāk kvalificētiem speciālistiem, kas neatbilst nolikuma prasībām;
• līguma izpildes termiņa pagarināšana (kas tika vērtēta, nosakot uzvarētāju iepirkumā);
• darba apjomu samazināšana;
• paredzot avansa maksājumu, kas nebija paredzēts iepirkuma dokumentācijā;
• apmaksas kārtības maiņa – no pēcapmaksas uz priekšapmaksu vai izdevīgāku apmaksas kārtību, maksājot pa daļām, lai arī bija paredzēts viens maksājums.[4]

Protams, IUB norādītie piemēri, kas būtu uzskatāmi par būtiskiem grozījumiem iepirkuma līgumā, nav izsmeļoši.

Ir jāņem vērā, ka kopumā tas ir katrā gadījumā atsevišķi izvērtējams jautājums, kas tieši būtu uzskatāms par būtisku grozījumu iepirkuma līgumā. Tomēr atbildību par grozījumiem uzņemas pasūtītājs. Tieši pasūtītājs ir atbildīgs par līguma vadību. Pasūtītājam ir jābūt spējīgam novērtēt grozījumu reālo ietekmi uz konkurenci, ņemot vērā konkrēto situāciju – tirgus apstākļus, piegādātāju loku, izpildītāja finanšu saistības, u.c.[5] Taču pasūtītājs lēmuma pieņemšanai, protams, var lūgt kompetentajām iestādēm  un ekspertiem sniegt viedokli par atsevišķiem jautājumiem. Tas var būtiski uzlabot lēmuma pamatotību.

Kad drīkst veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā?

Kopumā ir trīs gadījumi, kad drīkst veikt būtiskus grozījumus iepirkuma līgumā.

1. Iepirkuma līgumā jau pats par sevi ir noteikts, ka ir iespējams veikt grozījumus atbilstoši līgumā paredzētām situācijām.[6] Šādas situācijas var būt tā pati indeksācija, termiņa pagarināšana, u.c. Šajā sakarā paturams prātā, ka grozījumi netiks uzskatīti par atrunātiem, ja līguma tekstā būs vienīgi vispārīga norāde par līguma grozīšanas iespēju.[7]
2. Pasūtītājam ir nepieciešami papildu būvdarbi, pakalpojumi vai piegādes, kas nebija iekļauti sākotnējā iepirkumā, un piegādātāja maiņa radītu būtisku izmaksu pieaugumu, un to nevar veikt tādu ekonomisku vai tehnisku iemeslu dēļ kā aizvietojamība vai savietojamība ar jau sākotnējā iepirkumā iegādāto aprīkojumu, pakalpojumiem vai iekārtām, vai piegādātāja maiņa radītu ievērojamas grūtības.[8] Šajā gadījumā, protams, jāņem vērā PIL 61.pantā ceturtajā daļā noteikto, proti, ka grozījumu summa nevar pārsniegt 50% no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas.
3. Atbilstoši PIL 61.panta trešās daļas 3.punktam būtiskie līguma grozījumi ir nepieciešami tādu iemeslu dēļ, kurus pasūtītājs objektīvi nevarēja paredzēt. Arī šādu grozījumu apjoms nevar pārsniegt 50% no sākotnējās iepirkuma līguma līgumcenas.

Spriedumā paustās atziņas

Spriedumā citastarp tika vērtēts līguma punkts, kas paredz izpildītāja tiesības saņemt būvdarbu vai kādas tā daļas pabeigšanas termiņa pagarinājumu. Galvenās sprieduma atziņas šajā sakarā ir šādas:

1. Par publisko iepirkumu procedūras tiesiskajam regulējumam neatbilstošu atzīstams apgabaltiesas secinājums, ka jebkurš līguma grozījums, kā rezultātā tiek pagarināts līguma termiņš, nav pieļaujams.
2. Līguma grozījumu būtiskums ir atkarīgs no to iespējamās ietekmes uz publiskā iepirkuma konkursa rezultātu gadījumā, ja šāds noteikums jau sākotnēji tiktu iekļauts iepirkuma procedūras dokumentos, vai arī izmainās ekonomiskais līdzsvars izraudzītā pretendenta interesēs.
3. Šīs lietas īpatnība ir tā, ka uzņēmuma līguma 5.3.1.apakšpunkts paredz izpildītāja tiesības saņemt būvdarbu vai kādas tā daļas pabeigšanas laika pagarinājumu, ja pasūtītājs ir kavējis vai apturējis būvdarbu veikšanu no izpildītāja neatkarīgu iemeslu dēļ.
4. Galvenais jautājums ir, vai prasītājas dotā piekrišana būvdarbu tehniskajam pārtraukumam un būvuzrauga, kurš darbojas pasūtītāja interesēs, pieprasījums apturēt būvdarbu veikšanu gaisa temperatūras pazemināšanās dēļ uzņēmuma līguma 5.3.1.apakšpunkta izpratnē varēja būt pamats pagarināt būvdarbu izpildes termiņu. Šis vērtējums atbilstoši publisko iepirkumu procedūras tiesiskajam regulējumam ir būtisks attiecīgo līguma grozījumu pieļaujamības noteikšanai.[9]

Secinājumi

Tātad, lai nenonāktu situācijā, kurā ievērojami palielinās riski pieļaut būtiskas kļūdas iepirkuma norisē, pasūtītājiem jau laicīgi vajadzētu paredzēt līguma projektā tiesības būtiski grozīt līgumu. Turklāt šādām norādēm ir jābūt pietiekami precīzām un izsmeļošām. Vispārīga norāde uz iespējamu līguma grozīšanu nebūs pietiekama.

[1]              IUB 2020.gada 31.janvāra skaidrojums “Biežāk konstatētās neatbilstības iepirkuma procedūru dokumentācijā un norisē” (aktualizēts 2022.gada 17.maijā). Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/skaidrojums-biezak-konstatetas-neatbilstibas-iepirkuma-proceduru-dokumentacija-un-norise#35.

[2]              Dati par būvniecības, būvmateriālu, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksu līmeņa pieaugumu. Latvijas oficiālā statistika, Oficiālās statistikas portāls. Pieejams: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/valsts-ekonomika/razotaju-cenas/preses-relizes/8737-buvniecibas-izmaksu-parmainas; Hāka Ž. Latvijā astotais straujākais darba spēka izmaksu pieaugums. Raksts Dienas Biznesā, 2013.gada 17.jūnijs. Pieejams: https://www.db.lv/zinas/bezdarbs-varetu-pieaugt-509791.

[3]              Spriedums rakstā tiek analizēts tikai daļā par būtisku grozījumu pieļaujamību iepirkuma līgumā un kontekstā ar iepirkumu regulējumu.

[4]              IUB skaidrojums “Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšana”. Publicēts 2020.gada 5.augustā, atjaunināts 2022.gada 13.janvārī. Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/skaidrojums-iepirkuma-liguma-un-visparigas-vienosanas-grozisana#publisko-iepirkumu-likuma-61panta-otra-dala.

[5]              IUB skaidrojums “Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšana”. Publicēts 2020.gada 5.augustā, atjaunināts 2022.gada 13.janvārī. Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/skaidrojums-iepirkuma-liguma-un-visparigas-vienosanas-grozisana#citi-noteikumi-attieciba-uz-liguma-grozijumiem-atjaunots-21122020.

[6]              PIL 61.panta trešās daļas 1.punkts.

[7]              Senāts ir norādījis, ka nav pietiekami atsaukties tikai uz atrunas tekstu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2019.gada 20.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-869.2019 11.punkts. Arī IUB ir norādījis, ka grozījumi nav uzskatāmi par atrunātiem, ja līgumā ir tikai vispārīga norāde. IUB skaidrojums “Iepirkuma līguma un vispārīgās vienošanās grozīšana”. Publicēts 2020.gada 5.augustā, atjaunināts 2022.gada 13.janvārī. Pieejams: https://www.iub.gov.lv/lv/skaidrojums-iepirkuma-liguma-un-visparigas-vienosanas-grozisana#publisko-iepirkumu-likuma-61panta-tresa-dala-atjaunots-21122020.

[8]              PIL 61.panta trešās daļas 2.punkts.

[9]              Senāta Civillietu departamenta 2022.gada 20.oktobra sprieduma lietā Nr.SKC-89/2022 6.punkts.