search icon
Juridiskie pakalpojumi

News

Kad jāziņo par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem

iFinanses | 2019. gada 21. novembris

Rubrika | Lasītājs vaicā – eksperts atbild

Vai jāziņo par klienta darījumiem?
Sniedzu klientam grāmatvedības pakalpojumus. Esmu savu klientu pārbaudījusi – viņš nav nevienā riska grupā. Bet, sniedzot savu pakalpojumu, redzu, ka klientam ir klienti, ar kuriem tiek veikti darījumi “eBay” platformā. Kādi ir mani riski, ja neziņoju par sava klienta klientiem? Vai man ir jāziņo arī par vēsturiskiem darījumiem?

Atbild: Elīza Grīnvalde , VILGERTS juriste / AML speciāliste (CAMS)

Grāmatvedim saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (Likums) 20.pantu likumā noteiktajā kārtībā ir jāveic ne tikai savu klientu identifikācija, bet arī to darījumu uzraudzība. Likumā noteikts pienākums Likuma subjektam ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) par neparastiem vai aizdomīgiem sava klienta darījumiem, nevis par sava klienta klientiem.

Attiecīgi par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu grāmatvedim savam klientam ir jāpieprasa darījumu paskaidrojoša informācija, lai pārliecinātos, ka tas nav saistīts ar naudas atmazgāšanu vai terorisma un proliferācijas finansēšanu. Ja pieprasītā informācija netiek sniegta vai tā nav pietiekoša, tad Likumā noteiktajā kārtībā par šo darījumu ir jāziņo FID.

Saskaņā ar Likuma 78.pantu par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā attiecībā uz klienta izpēti, darījuma attiecību un darījumu uzraudzību, ziņošanu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, informācijas sniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijai vai FID, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmu, informācijas glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī par Eiropas Parlamenta un Padomes regulas Nr.2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju, ar ko atceļ regulu Nr.1781/2006, pārkāpumiem, likuma subjektam var piemērot šādas sankcijas:

  • izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;
  • izteikt brīdinājumu;
  • uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai (fiziskai vai juridiskai) soda naudu līdz 1 000 000 eiro;
  • apturēt vai pārtraukt darbību (tai skaitā apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā, apturēt saimniecisko darbību, piemērot liegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai un dalībnieku maiņai) un dot kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rīkojumus par likuma subjekta norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;
  • noteikt pagaidu aizliegumu par pārkāpumu atbildīgajai personai pildīt tai likuma subjekta noteiktos pienākumus;
  • pienākumu veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās;
  • uzlikt par pienākumu Likuma subjektam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.

Saskaņā ar Likuma 37.pantu Likuma subjektam piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījuma veikšanas ir jāglabā klienta lietas materiāli. Likumā noteikts, ka Likuma subjekts veic klienta identifikāciju un izpēti, dokumentējot to, uzsākot darījuma attiecības ar klientu vai pirms gadījuma rakstura darījuma, Likuma 11.panta 1.daļas 2.punktā noteiktajos gadījumos un glabā dokumentus, kamēr ar klientu sadarbojas, kā arī piecus gadus pēc sadarbības.

Novembris 21, 2019 Elīza Grīnvalde, Vecākā juriste

Juridiskie pakalpojumi

Vēl jaunumi

    Ielādēt vēl

    Juridiskie pakalpojumi

    Citas pieredzes

      Ielādēt vēl