Dīkstāve nav variants

Dienas Bizness | 2020. gada 7. aprīlis

Izmaksu samazināšana apgrozījuma krituma gadījumā ir biznesa izdzīvošanas jautājums. Vienas no lielākajām izmaksām ir darba algas. Kā risināt apgrozījuma krituma jautājumu? Valdība piedāvā dīkstāves. Uzņēmēji tās nevēlas izmantot, drīzāk samazina darbinieku skaitu.

Uzņēmējam dīkstāves kompensācijas no valsts neko nedod, tikai apgrūtina ātru restrukturizāciju. Dīkstāves kompensācijas der tikai tad, ja zina dienu, kad šausmas beigsies. Pasaules un Latvijas ekonomika atrodas brīvā kritienā un tamdēļ dīkstāves kompensācijas ir slikta izvēle. Nav skaidrs kāpēc valsts budžets piedāvā šādu risinājumu, jo tas pat ir sliktāks piedāvājums nekā bezdarbnieka pabalsts.

Dīkstāve nozīmē, ka darbiniekam ir formāli šķēršļi meklēt citu varbūt labāku darbu vai arī tā ir iespēja mainīt kvalifikāciju vai uzsākt kaut ko jaunu un savu. Ja valdība maksā par daļēju dīkstāvi, tad darba devējam jānodrošina darba vieta un jāturpina nest pārējās ar darbinieku saistītās izmaksas. Tamdēļ mans personīgais viedoklis ir viennozīmīgi pret dīkstāves kompensācijām.

Ja nav dīkstāves, tad ir darbinieku atlaišana no darba, kuru pavada emocionāli un racionāli apsvērumi. Statistika liecina, ka solidaritātes (atalgojuma samazināšana un izlīdzināšana) starp darbiniekiem visdrīzāk nebūs un lēmums par atbrīvošanas algoritmu būs jāpieņem vadītājam un akcionāriem.

Pirmkārt, Latvijas darba likums nemaz neļauj tik vienkārši atbrīvot darbiniekus. Brīžiem liekas, ka to vispār nav iespējams juridiski pareizi izdarīt. Otrkārt, ja samazina algu par vairāk kā 40-50 procentiem, tad labāk ir doties bezdarbniekos. Treškārt, strīdēties ar darba devēju ir bezjēdzīgi, jo varbūt tas vairs nebūs maksātspējīgs, kas spēkā stāsies spriedums. Ceturtkārt, dodoties bezdarbniekos uz pāris mēnešiem, šis darbinieks var identificēt jaunas iespējas vai krīzei beidzoties atgriezties savā darba vietā. Lielāks ieguvums nekā dīkstāves būtu darba likuma normu liberalizācija, dodot lielāku brīvību darba devējam pie darbinieku atlaišanas.

No vienas puses, darbinieku atlaišana ir tikai finanšu kalkulāciju jautājums. No otras puses, kurus atlaist un kurus saglabāt. Vispirms jāmēģina atrast ir uzņēmuma konkurētspējas atslēga un lielākajā daļā biznesa tas ir darbinieku profesionālisms - kompetence. Ja tā ir kompetence, tad jādara viss, lai saglabātu kompetenci, t.i. tiek atbrīvoti mazāk kompetentais personāls. Kompetencei ir lielāks svars nekā darba stāžam vai situācijai ģimenē.

Ja kompetentie darbinieki ir liela finanšu nasta, tad priekšroka ir jādod tiem, kas brīvprātīgi piekrīt finanšu nastas samazināšanai.

Manuprāt, atlaistajiem darbiniekiem ir svarīgi redzēt, ka uzņēmums dara visu, lai samazinātu izmaksas un “noasiņo” arī kolēģi, kurus uzņēmums saglabā. Gan tiem darbiniekiem, kas paliek uzņēmumā, gan tiem, kas ir spiesti kļūt par bezdarbniekiem, ir jāredz taisnīgs un saprotams izskaidrojums par to, kāpēc tieši šādas izmaiņas notiek uzņēmumā.

Ja uzņēmums nevar izlemt, tad var darbinieku atbrīvošanu uzticēt Darba likuma regulējumam, kas nosaka prioritātes. Darba likums iedod vismaz nedaudz taisnīguma devu, ja paši nespēj to izlemt.

Darbiniekus vajag uztvert kā profesionālus futbolistus, kas lielākas algas motivēti maina klubus, īpašniekam nejautājot. Īpašniekiem darbinieku atlaišana ir jāuztver vieglāk, vājākie vai dārgākie spēlētājiem dažreiz ir jādodas prom, lai atrastu citu klubu.

Morāles dilemma neveidojas, jo uzņēmumam ir jāizdzīvo, lai būtu iespēja atlaistajam darbiniekam atgriezties atpakaļ. Ja uzņēmums izdzīvojis pēc krīzes, tas labprāt redzētu atpakaļ darbiniekus atgriežamies. Kamēr uzņēmums cīnās par izdzīvošanu, lietderīgi ir saglabāt saikni ar atlaisto darbinieku, lai iespējas saglabājas abām pusēm.

Piemēram, Air Baltic demonstrē lielisku izpratni par šiem jautājumiem – nekādas dīkstāves, palaižam visus bezdarbnieku pabalstos. Savukārt, nākamais lielais uzdevums Air Baltic personāla vadītājam ir saglabāt saikni ar visu atlaisto personālu turpmākos 3-6 mēnešus, lai varētu atsākt Air Baltic lidojumus bez liekas kavēšanās.

Visiem uzņēmumiem darbinieku atbrīvošana krīzes dēļ ir sāpīgs notikums. Tikpat svarīgi ir uzturēt saikni ar šiem atlaistajiem kolēģiem. Atlaistajiem darbiniekiem nevajadzētu pārāk skumt, jo visdrīzāk viņi visi būs brīvi no konkurēšanas ierobežojumiem. Kamēr vīri un sievas atrodas bezdarbniekos, tie varēs labi sagatavoties sava biznesa uzsākšanai, lai konkurētu ar bijušo darba devēju vai arī lai pievienotos konkurentiem. Darbinieku atlaišana krīzes sākumā ir vienmēr pareizs lēmums, bet lielākais ieguvējs vēl nav zināms un varbūt tie būs gan uzņēmumi, gan atlaistie kolēģi.

by Gints Vilgerts, Partneris, M&A, Latvija

Galvenās kontaktpersonas

Pieredze

Starp Skonto Būve SIA un Pasūtītāju tika noslēgts līgums par gudrona dīķu sanācijas darbu izpildi, balstoties uz FIDIC Dzelteno grāmatu. Līgums no pasūtītāja (Valsts vides dienests) puses tika lauzts. Sakarā ar to Skonto Būve SIA cēla prasību tiesā par parāda, blakus prasījumu piedziņu, zaudējumu atlīdzību, savukārt Pasūtītājs iesniedza pretprasību, lūdzot atlīdzināt zaudējumus, kas radušies, cita starpā Pasūtītājam pabeidzot līguma ietvaros uzsāktos darbus. ZAB Vilgerts pārstāv Valsts vides dienestu tiesvedības procesa ietvaros pret Skonto Būve SIA. Lietas Nr. C32301515, lietu izskata Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa (Jēzusbaznīcas iela 6).

Sekmīgi pārstāvējām AS “AirBaltic Corporation” kasācijas instancē lietā par Lietuvas tiesas nolēmumu atzīšanu, izpildi un izpildes nodrošināšanu sakarā ar maksātnespējīgas Lietuvas sabiedrības “flyLAL-Lithuanian Airlines” pieteikumu par Lietuvas tiesas nolēmumu atzīšanu, izpildi un izpildes nodrošināšanu. Augstākās tiesas Civillietu departaments apmierināja AS “Air Baltic Corporation” blakus sūdzību par apelācijas instances lēmumu un atteicās atzīt Lietuvas tiesas nolēmumu par prasības nodrošināšanu (lieta SKC-5/2015).

Easytrip B.V. prasība Nīderlandes tiesā pret SIA Kreiss. Nīderlandes tiesa ir taisījusi klientam labvēlīgu nolēmumu 2019. gada beigās, kas jau tiek izpildīts Latvijā.

Juridiskās palīdzības sniegšana vienam no lielākajiem Latvijas stikla apstrādes uzņēmumiem pārrobežu strīdā ar Itālijas uzņēmumu saistībā ar piegādātajām precēm. 2019.gada 26.jūnijā tiesa apmierināja klienta pieteikumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot parādnieka finanšu līdzekļus Itālijā.