Preventīvie pasākumi naudas atmazgāšanas novēršanā

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija jeb naudas atmazgāšana ir manipulācijas ar naudas līdzekļiem, kuru mērķis ir slēpt to nelegālu izcelsmi. Jo sliktāk valstī ir regulēta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana un institūciju iesaiste  ir mazāka, jo lielāka iespēja, ka valstī būs ievērojams organizētās noziedzības un korupcijas līmenis. Nenoliedzami, ka tas negatīvi izteikti negatīvu ietekmi uz privātā un finanšu sektora drošību, veicinot dempinga efektu starptautiskajām investīcijām, pieņemot kļūdainus vai nepamatotus lēmumus valsts ekonomiskajā politikā, kā arī radot ekonomisko nestabilitāti, nodokļu ieņēmumu zaudējumus, reputācijas risku valstij, starptautisko sankciju riskus, palielinātas sociālās izmaksas, u.tml. Neatkarīgi no iepriekš minētā jebkuram uzņēmējam ir būtiski parūpēties par to, ka tas netiktu uzskatīts par naudas atmazgāšanas sistēmas līdzdalībnieku.

Naudas atmazgāšanas novēršana ir regulēta starptautiski. Būtiskas ir Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas darba grupas (Financial Action Task Force  [FATF]) vadlīnijas valsts iestādēm noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Uz FATF rekomendācijām balstīta arī patlaban spēkā esoša Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva Nr. 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK . Latvijā minētā direktīva ir ieviesta ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumu, kurš cita starpā paredz, ka ikvienam likuma subjektam, sākot no finanšu un kredītiestādēm līdz pat juridisko un citu pakalpojumu sniedzējiem, kuri klienta vārdā un labā sniedz palīdzību vai piedalās darījumu plānošanā un veikšanā, ir pienākums veikt risku novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu ar mērķi novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Saskaņā ar FATF rekomendācijām ieteicams pievērst uzmanību tādiem riska faktoriem kā (i) klienta riska faktors, kā, piemēram, klienta nerezidenta statuss, klients veic uzņēmējdarbību, kuras ietvaros veikti skaidras naudas norēķini, klienta uzņēmumam ir sarežģīta struktūra, klients ir sabiedrība ar uzrādītāja akcijām; (ii) valsts vai ģeogrāfiskie riska faktori, kā, piemēram, klients ir no valsts ar nepilnīgu vai neesošu regulējumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sfērā, vai kuras ir pakļautas sankcijām, zināmas kā teroristu finansētājas vai atbalstītājas vai ir ar augstu korupcijas līmeni; un (iii) produkta vai pakalpojuma, tā saņemšanas vai sniegšanas riski. Par visaugstākā jeb aizliegtā riska klientiem tiks uzskatīti klienti no tādām valstīm, kuras ir pakļautas ekonomiskajām sankcijām vai kuras tiek uzskatītas par terorisma sponsorētājvalstīm. Starp augsta riska klientiem tiks uzskatīti, un tādēļ papildu izpēte jāveic tādiem subjektiem, kuri ir politiski nozīmīgas personas (PEP) vai kuru uzņēmējdarbībā tiek veikti skaidras naudas norēķini lielā apjomā, kā arī kuru produkti vai pakalpojumi ir augsta riska. Par vidēja riska klientiem tiek uzskatīti, piemēram, mazumtirgotāji, kuri, veicot uzņēmējdarbību, saņem skaidru naudu nelielā vai vidējā apjomā. Par zema riska klientiem tiek uzskatīti pārējie subjekti, kas neatbilst nevienam no iepriekš aprakstītajiem riska faktoriem.

Viena no FATF rekomendācijām ir naudas atmazgāšanas novēršanas speciālista iecelšana uzņēmumā, kas nodarbojas ar iekšējās kontroles sistēmas sagatavošanu, klientu izpētes un riska novērtējumu veikšanu, darījumu pārraudzību saistībā ar naudas atmazgāšanas novēršanu, iekšējā audita veikšanu, darbinieku apmācību un citiem ar to saistītiem procesiem. Starptautiski atzīts un par naudas atmazgāšanas novēršanas “zelta standartu” ir atzīts ASV izdots naudas atmazgāšanas novēršanas speciālista sertifikāts (CAMS). Šādu sertifikātu tikko ieguvusi VILGERTS jaunākā juriste Elīza Grīnvalde.

by Elīza Grīnvalde, Juriste / AML speciāliste (CAMS), Latvija

Galvenās kontaktpersonas

Elīza Grīnvalde

Juriste / AML speciāliste (CAMS)

+371 22 403 488

eliza.grinvalde@vilgerts.comE-pasts

Pieredze

Juridiskās palīdzības sniegšana vienam no lielākajiem Latvijas stikla apstrādes uzņēmumiem pārrobežu strīdā ar Itālijas uzņēmumu saistībā ar piegādātajām precēm. 2019.gada 26.jūnijā tiesa apmierināja klienta pieteikumu par prasības nodrošināšanu, apķīlājot parādnieka finanšu līdzekļus Itālijā.

Jūras pārvadājumu apdrošinātāja pārstāvība tiesvedībā pret Latvijas mazumtirgotāju sakarā ar mazumtirgotāja parādu par piegādātajām precēm, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem.

Palīdzības sniegšana privātpersonai, iegādājoties luksusa villu Jūrmalā. Darījums tika parakstīts dažu dienu laikā pēc mūsu iesaistīšanās, tāpēc bija nepieciešama tūlītēja līdzdalība un efektīvi risinājum

Sniedzām juridisko palīdzību nekustamo īpašumu uzņēmumam Latio, meitasuzņēmuma pārdošanas darījumā.

Instagram