Kur beidzas pasūtītāja pienākums sargāt iepirkuma uzvarētāja komercnoslēpumu?

Informācijas atklātības likuma (“IAL”) 5. panta otrās daļas 3. punkts noteic, ka ierobežotas pieejamības informācija ir komercnoslēpums, izņemot gadījumus, kad ir noslēgts līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības naudu un mantu, t. sk. uz Publisko iepirkumu likuma (“PIL”)  pamata. Atbilstoši PIL 40. panta trešajai daļai piedāvājumiem un pieteikumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja tajos nav ietverts komercnoslēpums. Taču ierobežotas pieejamības informācijas statuss nenozīmē, ka tā vispār nav izsniedzama. Ko darīt pasūtītājam, ja sabiedrības vai pretendentu interese par iepirkumu kļūst arvien uzstājīgāka, taču uzvarētājs rūpīgi sargā savu komercnoslēpumu?

Pasūtītājam ir jānodrošina pretendentam pietiekamu informācijas apjomu, lai pretendents varētu aizstāvēt savas tiesības un tiesiskās intereses.

Ir atšķirība, vai pretendents pieprasa informāciju, kas piedalās konkrētajā publiskajā iepirkumā vai to ir iesniedzis kāds ieinteresēts sabiedrības loceklis. Pretendenti publiskajā iepirkumā nav uzskatāmi par sabiedrības locekļiem IAL izpratnē.1 Pretendents ar informācijas pieprasījumu vēlās īstenot procesuālās tiesības,2 līdz ar to piemērojams PIL un Administratīvā procesa likuma regulējums, nevis IAL.

Piemēram, pretendents vēlās uzzināt uzvarētāja piedāvāto ražotāja traktora modeli, jo apšauba, ka uzvarētāja piedāvātā cena atbilst tehniskās specifikācijas prasībām. Pasūtītājs sākotnēji atteicās izsniegt šo informāciju saskaņā ar PIL 9. panta trīspadsmito daļu un 14. panta otro daļu, norādot uz informācijas konfidenciālo statusu.3 Taču tiesa atzina, ka pretendenta pieprasītās informācijas mērķis bija pietiekams, lai pasūtītājs izsniegtu pieprasīto informāciju.4

Komercnoslēpuma statuss nav šķērslis informācijas izsniegšanai.

Atbilstoši PIL 40. panta trešajai daļai piedāvājumiem un pieteikumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja tajos nav ietverts komercnoslēpums. Tiesības uz komercnoslēpumu nav absolūtas un tām likumdevējs bieži nosaka samērīgus ierobežojumus.5 Līdz ar to jāvērtē, vai tas ir izsniedzams. PIL 12. pantu, kas noteic, ka, paziņojot par līguma slēgšanu un informējot kandidātus vai pretendentus, pasūtītājs nav tiesīgs atklāt informāciju, kuru tam kā komercnoslēpumu vai konfidenciālu informāciju nodevuši citi piegādātāji. Rīcības modelis attiecībā uz komercnoslēpuma informāciju ir skaidrs un to skaidroju tālāk tekstā. Tiesu praksē nav skaidrs, kas ir jāvērtē pārējās PIL konfidenciālas informācijas izsniegšanā. Taču nav šaubu, ka arī šīs informācijas aizsardzība noteiktos gadījumos nav absolūta.

Ja pretendents prasa izsniegt komercnoslēpumu, tad pasūtītājam jāatbild uz šiem jautājumiem:

1/ Vai komercnoslēpums atbilst Komerclikuma 19. panta pirmajā daļā norādītajām pazīmēm? Pasūtītājs un tiesa ir tiesīga pārbaudīt komercnoslēpuma statusa noteikšanas pamatotību, tas ir, vai komercnoslēpuma statuss atbilst likuma prasībām. Ja komercnoslēpuma objekts neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, komercnoslēpuma statuss nerodas. Vienlaikus secinājumam par komercnoslēpuma statusa nepamatotu noteikšanu pretēji komersanta viedoklim jābūt labi argumentētam, balstoties, ja nepieciešams, uz konkrētās nozares lietpratēju slēdzienu;6

2/ Kurai interesei ir dodama priekšroka? Pasūtītājs var izsniegt komercnoslēpumu saturošā informācija var tikt izsniegta, ja tās izsniegšanu paredz PIL vai ja pieprasītā informācija skar būtisku sabiedrisku interesi un informācijas atklāšana ir samērojama ar iespējamo kaitējumu kapitālsabiedrības interesēm. Senāts ir norādījis, ka noteiktas informācijas neatklāšana var būt pamatota ar to, ka tās nonākšana pretendenta konkurentu rīcībā var apdraudēt godīgu konkurenci.7 Līdz ar to pasūtītājam katru reizi jāvērtē, kurai no interesēm konkrētajos apstākļos ir jādod priekšroka.

Piemēram, pasūtītājs atteicās izsniegt tilta kāpņu atjaunošanas darbu izmaksu tāmi, pamatojot, ka šī informācija ir komercnoslēpums. Taču tiesa norādīja, ka pieprasītā informācija ir nozīmīga sabiedrībai, savukārt pamatojums komersanta apdraudējums ir pārāk nekonkrēts. Tiesa atzina, ka lai arī darbu un materiālu pozīcijas celtniecībā var būt līdzīgas, tomēr dažādos celtniecības objektos tās jebkurā gadījumā atšķirsies un katrā jaunā objekta tāmē pozīcijas būs jāsastāda atbilstoši konkrētajam objektam. Līdz ar to tiesa nesaskatīja apdraudējumu komersanta tiesībām uz godīgu konkurenci.8 Lai arī šajā piemērā informāciju pieprasīja sabiedrības loceklis, manuprāt, to tiesa attiecinātu arī uz pretendenta veiktu pieprasījumu pēc iepirkuma līguma noslēgšanas.

 

Apkopojot minēto, pasūtītāja pienākums sargāt iepirkuma uzvarētāja komercnoslēpumu beidzas tur, kur sākas pretendenta tiesības gūt pietiekamu informāciju, lai nodrošinātu savas tiesības un tiesiskās intereses. Komercnoslēpuma izsniegšanai vai izsniegšanas atteikumam ir jābūt rūpīgi pamatotam, kurā pārbaudīts, vai komersants ir pamatoti noteicis informācijai komercnoslēpuma statusu un argumentēts, kura no leģitīmajām interesēm konkrētajos apstākļos bauda lielāku aizsardzību.

 

  1. Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojums “Tiesības uz pieeju informācijai 2010-2019”, 2020. 14-15.lpp
  2. Administratīvās rajona tiesas 2020. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr. A42-01737-20/36 14. punkts.
  3. Turpat, 15. punkts.
  4. Turpat, 18. punkts.
  5. Senāta 2019. gada 26. februāra sprieduma lietā Nr. SKA-40/2019 (A420227714) 8. punkts.
  6. Latvijas Republikas Augstākās tiesas tiesu prakses apkopojums “Tiesības uz pieeju informācijai 2010-2019”, 2020, 26.lpp
  7. Turpat, 28. lpp
  8. Administratīvās rajona tiesas 2020. gada 19. jūnija sprieduma lietā Nr. A42-00840-20/9 11. un 12. punkti.
by Diāna Adamoviča, Juriste, Latvija

Pieredze

Konsultēja BPM Capital OÜ par mezanīna aizdevuma finansējumu Digital Mind AS Lietuvas IT sabiedrības Alna iegādei

Konsultēja Baltijas vadošo nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupu Summus Capital OÜ saistībā ar tās juridiskās izpētes un darījuma dokumentiem par RCH Management SIA, t/c Damme īpašnieks, iegādi (kopējā platība 16 000 m2) Rīgā, Latvijā

Compagnie Française d'Assurance pour le Commerce Extérieur (COFACE) pārstāvība apdrošināšanas strīdā pret Trasta Komercbanku un tās pilnvarniekiem.

Veiksmīga Hepsor SA2 pārstāvība Augstākajā tiesā būvniecības strīdā, ko ierosinājusi privātpersonu grupa, apstrīdot dzīvojamās mājas Āgenskalnā būvatļauju.