Publikācija

Latvijai ir pieejams ES fondu līdzfinansējums būvniecībā, kas tiek piešķirts apstrādes rūpniecības, mājokļu, sabiedriskās infrastruktūras un citos sektoros, lai ieviestu energoefektīvus risinājumus, veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu un sasniegtu citus specifiskos atbalsta mērķus.

Veicot uzraudzību pār šādiem no ES fondiem līdzfinansētiem būvniecības projektiem, nereti veiktajos būvdarbos atklājas atkāpes no projekta dokumentiem un normatīvo aktu prasībām. Šādas atkāpes savukārt var būt par pamatu ES fondu līdzfinansējuma korekcijām (samazinājumam). Gadījumā, ja neatbilstoši veiktu būvdarbu dēļ tiek samazināts ES fonda līdzfinansējums, pasūtītājam aktuāls kļūst jautājums – vai pasūtītājs var piedzīt zaudējumus līdzfinansējuma samazinājuma apmērā no būvnieka, kura nekvalitatīvi veikto darbu dēļ arī ir piemērots līdzfinansējuma samazinājums.

Vispārīgi būvniekam ir pienākums atlīdzināt pasūtītājam nodarītos zaudējumus, kas radušies nekvalitatīvi veiktu būvdarbu rezultātā. Tomēr atbilde nav tik viennozīmīga, ja runa ir par ES fondu līdzfinansējuma samazinājumu (zaudējumiem) nekvalitatīvi veiktu būvdarbu dēļ. Latvijas Republikas Augstākā tiesa (2017) šajā ziņā ir vērsusi uzmanību uz to, ka pamatā tieši pasūtītājam kā ES fonda līdzfinansējuma saņēmējam ir pienākums veikt visas nepieciešamās darbības, lai uzraudzītu būvniecības projekta kvalitatīvu realizāciju un nezaudētu ES fonda līdzfinansējumu.

Pasūtītājam ir jāīsteno pienācīga kontrole jau darbu nodošanas – pieņemšanas stadijā, t.i., rūpīgi jāpārbauda, vai veiktie būvdarbi atbilst būvniecības projekta dokumentiem un normatīvajiem aktiem, un visi defekti jānovērš jau šajā stadijā. Ja darbu nodošanas – pieņemšanas stadijā kādi defekti paliek nepamanīti un uz tiem vēlāk norāda par ES fonda finansējuma izlietošanas uzraudzību atbildīgā institūcija, pasūtītājam ir jāveic nepieciešamās darbības, lai šie defekti, kurus pasūtītājs pats nav pamanījis darbu pieņemšanas posmā, tiktu novērsti vienā vai citā veidā. Ja būvnieks defektus nenovērš, pasūtītājam ir jāpieaicina citi speciālisti defektu novēršanai un jāietur vai jāpiedzen no būvnieka defektu novēršanas izmaksas.

Pasūtītāja pienākums veikt visas nepieciešamās darbības defektu novēršanā, lai tādēļ netiktu samazināts ES fonda līdzfinansējums, izriet no Civillikuma 1776.pantā nostiprinātā pamatprincipa, saskaņā ar kuru cietušajam zaudējumu novēršanai jāveic tādi pasākumi, kas attiecīgajos apstākļos ir saprātīgi, un cietušais ir tiesīgs prasīt tikai to zaudējumu atlīdzību, no kuriem tam nav bijis iespējams izvairīties. Proti, pasūtītājam kā personai, kas varētu ciest zaudējumus līdzfinansējuma samazināšanas dēļ, ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai vienā vai citā veidā defektus novērstu un lai netiktu zaudēts līdzfinansējums.

Šajā ziņā jāuzsver, ka būvniecības projekta realizācijā pasūtītājam ir visplašākās kontroles iespējas – pasūtītājs pārbauda uzņēmēju veikto darbu rezultātu pirms darbu pieņemšanas, kā arī pasūtītājam ir iespējams piemērot nepieciešamos pasākumus, lai projekta īstenošana galu galā būtu sekmīga, piemēram, pasūtītājs var pieaicināt ekspertu veikto darbu kvalitātes novērtēšanai, ja būvnieks defektus atsakās novērst – pieaicināt citu uzņēmēju konstatēto defektu novēršanai, kā arī pasūtītājs var lauzt līgumu ar būvnieku, kas darbu veic nekvalitatīvi, un tā vietā nolīgt citu, lai galu galā projekta realizācija būtu kvalitatīva.

Kā norādījusi Augstākā tiesa (2017) – ja būvnieks darbus veic nekvalitatīvi un arī pasūtītājs, kuram ir plašas kontroles tiesības, neveic visas nepieciešamās darbības, lai atklātos defektus un neatbilstības savlaicīgi novērstu, kā rezultātā tiek samazināts ES fonda līdzfinansējums, pie tā abpusēji ir vainojams gan būvnieks, gan pasūtītājs. Tomēr, kā atzinusi Augstākā tiesa, šādos apstākļos pie līdzfinansējuma samazinājuma pasūtītāja vaina ir pārsvarā, t.i., zaudējumu rašanās galvenais cēlonis ir nevis būvnieka nekvalitatīvi veikts darbs pats par sevi, bet gan pasūtītāja nepienācīga kontrole pār projekta kvalitatīvu realizāciju kopumā, t.sk. defektu savlaicīga nepamanīšana vai nenovēršana. Tādēļ pasūtītājs, kurš pats galvenokārt ir vainojams pie līdzfinansējuma samazināšanas, nevar piedzīt no būvnieka radušos zaudējumus līdzfinansējuma samazinājuma apmērā. Tomēr tas neatņem pasūtītājam tiesības piedzīt no būvnieka citus radušos zaudējumus, piemēram, defektu novēršanas faktiskās izmaksas.

Līdz ar to jāsecina, ka tieši būvdarbu pasūtītājam kā ES fonda līdzfinansējuma saņēmējam ir pienākums rūpīgi pārbaudīt veikto būvdarbu kvalitāti un savlaicīgi veikt nepieciešamos pasākumus defektu un neatbilstību novēršanai, lai nezaudētu piešķirto līdzfinansējumu. Tomēr jāuzsver, ka ne visās situācijās pie līdzfinansējuma samazinājuma galvenokārt būs vainojams tieši pasūtītājs. Lai noteiktu to, kurš no būvniecības procesa dalībniekiem pārsvarā ir vainojams pie zaudējumu rašanās un no kura būvniecības procesa dalībnieka būtu piedzenami nodarītie zaudējumi, nepieciešams rūpīgi izvērtēt katras situācijas individuālos apstākļus, tai skaitā, noslēgto līgumu saturu un tajā ietverto tiesību, pienākumu un risku sadalījumu, būvniecības dokumentus, normatīvajos aktos noteiktās prasības un citus apstākļus.