Ja Latvijas darba devējs nosūta Latvijas darbinieku uz Apvienoto Karalisti, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas jāveic Latvijā un pastāv liela varbūtība, ka arī Apvienotajā Karalistē.
Vispārīgā gadījumā sociālās iemaksas ir veicamas valstī, kurā persona faktiski strādā. Proti, ja darbinieku nosūta ilglaicīgā komandējumā no Latvijas uz Lielbritāniju, tad sociālās iemaksas jāveic Lielbritānijā.
Taču līdz šim bija iespējams izmantot izņēmumu no šī pamatprincipa, ja personai ir bijis mērķis neuzturēties ilgstoši Lielbritānijā un atgriezties atpakaļ Latvijā. Tad bija iespējams iegūt tā saucamo A1 sertifikātu un turpināt veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas Latvijā. Tas nozīmē, ka, nosūtot darbinieku no Latvijas veikt kādu uzdevumu uz Lielbritāniju ar mērķi vēlāk atgriezties atpakaļ Latvijā, sociālās iemaksas turpina veikt Latvijā.
Taču kāda būs kārtība saistībā ar sociālo iemaksu veikšanu pēc 2019. gada 29. marta, ja Lielbritānijas un Eiropas Savienības dižie prāti nespēs vienoties par būtiskiem jautājumiem? Latvija ir jau sākusi steidzamības kārtā gatavoties šādam scenārijam un likumdevēji ir noregulējuši jau pašus svarīgākos punktus. Proti, konkrētais likumprojekts paredz jaunu kārtību saistībā ar darbinieku mobilitāti tā saucamā “smagā Brexit” gadījumā.
Likumprojekts paredz, ka pēc 2019. gada 29. marta sociālās apdrošināšanas iemaksu kārtību noteiksim saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.
Savukārt, ja Latvijas uzņēmums uzņems Lielbritānijas vai Ziemeļīrijas valsts piederīgo, kurš atbraucis uz Latviju, pastāv vairāki scenāriji. Pastāv ļoti liela varbūtība, ka sociālās iemaksas būs jāveic abās valstīs, un Latvijā jāiegūst individuālai situācija atbilstošs reģistrācijas veids (darba ņēmēja, pašnodarbinātā vai arī ārvalsts darba ņēmēja pie ārvalsts darba devēja).
Likumprojekts paredz, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) informē personas, kurām ir Apvienotās Karalistes A1 sertifikāts, un šo personu darba devējus, ka no 2019.gada 30.marta personai jābūt reģistrētai VID EDS kā sociālai apdrošināšanai pakļautai personai.
Tāpat Latvijas valsts piederīgajiem palielināsies administratīvais slogs, jo tiem pašiem vajadzēs parūpēties par pierādījumu vākšanu, lai pierādītu veiktās sociālās iemaksas, ja vēlāk šīs personas pretendēs, piemēram, uz valsts pensiju un citiem sociālās drošības pakalpojumiem. Likumprojekta Pārejas noteikumi paredz, ja no 2019.gada 30.marta nav noteikta Apvienotās Karalistes kompetentā iestāde, tad līdz šādas iestādes noteikšanai personai pašai VSAA jāiesniedz vai jānosūta pa pastu Apvienotajā Karalistē vai citā ārvalstī izdotie dokumenti, lai nodrošinātu likumprojektā noteiktos pakalpojumus, ievērojot tiesību aktos par dokumentu legalizāciju noteiktās prasības.
Februāris 27, 2019 Gints Vilgerts, Managing Partner
