Publikācija

Bilances Juridiskie Padomi | 2019. gada augusts Nr. 8 (74)

Rakstā apkopots būtiskākais, kas jāzina katram uzņēmumam, iestādei vai pašvaldībai par 2019. gada 13. jūnija grozījumiem Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā (turpmāk – Sankciju likums), kuri stājās spēkā 2019. gada 4. jūlijā.

Ārlietu ministrijas sagatvoto grozījumu mērķis bija aktualizēt likumu, ņemot vērā tā piemērošanas gaitā konstatētās problēmsituācijas, piemēram, precizēt subjektu loku, uz ko attiecas sankciju ievērošana un izpilde, precizēt jautājumus par sankciju piemērošanu publisko iepirkumu jomā, kā arī Eiropas Padomes Moneyval komitejas 5. kārtas ziņojumā par Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas sistēmas efektivitāti norādītos trūkumus. Turpmāk par būtiskākajiem grozījumiem, kas mainīs jūsus ikdienu.

Jāiesaldē arī finanšu instrumenti, kas nav pie sankciju subjekta

Iepriekš Sankciju likums uzdeva ikvienai personai iesaldēt finanšu līdzekļus un instrumentus, kuri varēja radīt sankciju subjektam ienākumus. Piemēram, iesaldēt bankas kontu vai sankciju subjektam pienākošos maksājumu. No 13.jūnija Sankciju likums paredz iesaldēt arī finanšu līdzekļus un instrumentus, kurus sankciju subjekts nodevis trešajām personām.

Kā Sankciju likuma anotācijā norāda Ārlietu ministrija: “Subjektam piekļuve finanšu līdzekļiem un finanšu instrumentiem, kā arī finanšu pakalpojumiem likumā noteiktajos gadījumos liedzama arī tajā gadījumā, ja sankciju subjektu pārstāv trešā persona uz pilnvarojuma pamata.”¹ Līdzīgi kā maksātnespējas procesos, ja sankciju subjekts finanšu līdzekļus nodod citas personas kontrolē, ieguvēja tālākā rīcība ar tiem jāpārbauda. Piemēram, pērkot cedētu parādu, pārbaudiet tā cedentu un cesionārus.

 Ja persona nonāk sankciju lokā pēc darījuma, tad zaudējumi par nenotikuši darījumu nebūs jāatlīdzina

Var gadīties, ka sen sadarbojaties ar kādu Krievijas uzņēmumu, bet tā akcionārs pēkšņi nonāk sankciju sarakstā. Līgumā nebijāt iekļāvuši punktu par tiesībām vienpusēji atkāpties no līguma un nesen veiktais pasūtījums jau ir ceļā. Sankciju likuma grozījumi precizē, ka Jūs varētu atteikties no pasūtījuma un par to nemaksāt. Šādā situācijā uzņēmumu varētu atbrīvot no atbildības. Ārlietu ministrija šo regulējumu veidoja darījumiem starp personu un sankcionētu personu, tādējādi novēršot problēmas, kas var rasties, ja kāda no darījuma pusēm tiek sankcionēta, un darījumu nav iespējams izpildīt, ne arī no tā atkāpties.

Sankciju likuma 13.⁵ panta otrā daļa skan:

“Ja persona, piemērojot šā likuma vai citu normatīvo aktu prasības starptautisko vai nacionālo sankciju vai būtiskas finanšu un kapitāla tirgus intereses ietekmējošu Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts sankciju jomā, atturējusies no darījuma veikšanas, izbeigusi darījuma attiecības vai pieprasījusi saistību pirmstermiņa izpildi, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas, darījuma attiecību izbeigšanas vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījuma dēļ attiecīgajai personai vai tās vadībai (tai skaitā padomes un valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā atbildība, tai skaitā civiltiesiskā atbildība.”

Līdz ar to Latvijas tiesas visdrīzāk noraidīs tādas ar sankciju subjektu saistītais darījumu partnera zaudējuma prasības, kas saistītas ar pierādāmiem sankciju izpildes gadījumiem. Tādēļ pēc sankciju subjekta konstatēšanas darījumā, iesaku skaidri dokumentēt tā neturpināšanas vai pirmstermiņa izpildes iemeslus, lai tie būtu saprotami darījuma partnerim un tiesai.

Piemēram, Genādijs Timčenko, Krievijas sestais bagātākais cilvēks, pārdeva savas daļas Gunvor, dabas resursu tirgotājā, vienu dienu pirms stājās spēkā ASV noteiktie finanšu ierobežojumi Timčenko kungam. Ja šāds darījums nebūtu noticis, sadarbības partneriem ASV vai darījumos ar ASV dolāriem nebūtu iespējams sadarboties ar Gunvor sankciju pārkāpuma dēļ, bet Gunvor nevarētu pret viņiem vērsties.

Iepirkumos mainās pārbaudāmo personu loks

Sankciju likums nosaka to personu loku, kuru pasūtītājam vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam jāpārbauda pirms uzvarējušā pretendenta izvēles un iepirkuma līguma izpildes gaitā. Šis personu loks ir mainījies, jo iepriekš iepirkumu veicēji dažādi iztulkoja Sankciju likuma prasības un tādēļ nepilnīgi pārbaudīja savus darījumu partnerus.

Pirmkārt, jānoskaidro pretendenta patiesais labuma guvējs. Lai arī iepriekš Sankciju likums neprasīja pārbaudīt patiesos labuma guvējus, praksē šādas pārbaudes veica kredītiestādes. Līdz ar to, ja iepirkuma uzvarētāja patiesais labuma guvējs bija sankciju subjekts, ar to nebija iespējams norēķināties. Šādu situāciju bija iespējams konstatēt līguma izpildes fāzē, kas nozīmē izniekotu laiku iepirkuma procedūras veikšanā. Tādēļ turpmāk jāpārbauda patiesā labuma guvēji, ko, cerams, vēlāk darīs Elektroniskā iepirkumu sistēma.

Otrkārt, jāpārbauda arī personālsabiedrības biedra valdes vai padomes locekli, patieso labuma guvēju, pārstāvēttiesīgo personu vai prokūristu, ja pretendents ir personālsabiedrība. Proti, Sankciju likums iepriekš skaidri nenorādīja to personu loku, kuras jāpārbauda personālsabiedrību gadījumā.

Treškārt, iepirkumā pārbauda tikai tos pretendenta apakšuzņēmējus, kuri varētu saņemt tiešo maksājumu. Proti, visi apakšuzņēmēji vairs nav jāpārbauda. Tā kā pasūtītāji diezgan kūtri ievieš iespēju paši maksāt par apakšuzņēmēju darbu, šo Sankciju likuma grozījumu uzskatu par iepirkumu veicēju atslogošanu.

Par spīti Sankciju grozījumu apspriedēs izskanējušajiem lūgumiem, tie nekonkretizē tos gadījumus, kuros iepirkumu veicējam jākonstatē apgrūtināta iepirkuma līguma izpilde sankciju subjekta iesaistes dēļ. Te nāks talkā Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojumi,² kuros apstiprināt, ka iepirkuma veicējam jānoskaidro sankciju subjekta lomu uzņēmumā un faktiskā ietekme uz iepirkuma līguma izpildi. Piemēram, ieceļošanas ierobežojums uzņēmumam padomes loceklim pakalpojuma līgumā visdrīzāk neaizkavēs tā izpildi.

Publisko tiesību subjektiem jāpārbauda sankciju ievērošana arī ārpus iepirkuma

Visbeidzot Sankciju likums vērš publisko tiesību subjektu uzmanību uz to, ka arī tajos gadījumos, kad darījumi ar citām personām nav pakļauti iepirkumu regulējumam, tām jākontrolē sankciju ievērošana. Faktiski, Sankciju likums nosaka stingru pienākumu visiem publisko tiesību subjektiem – iestādēm, pašvaldībām, utt. ieviest klienta identifikācijas procedūru. Tām jāpārliecinās, ka ne darījuma partneris, ne tā valdes, padomes locekļi un patiesā labuma guvēji neatrodas sankciju sarakstos. Lūdzu ņemiet vērā, ka Sankciju likums šo pienākumu uzliek uz darījumiem gan publisko, gan privāto tiesību jomā.

Līdz ar to katras iestādes vadītājam būtu jāizvērtē sadarbības partneru riski un jāsaprot, vai nepieciešami papildus pasākumi – personāla apmācība klientu un darījumu izpētē vai iekšējās kontroles sistēmas ieviešana. Pirmajās diskusijās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā jau Sankciju likuma pamatredakcija radīja sašutumu par administratīvā sloga pieaugumu uzņēmējiem. Jā, tas tā nenoliedzami ir un šobrīd tas pieaug arī publisko tiesību subjektiem.

Tomēr mēs nevaram būt naivi un uzskatīt, ka mūsu darbībām nav ietekmes. Tā kā Likuma pārkāpumi var novest pie kriminālsoda, visdrīzāk līdzekļi un laiks, ko ietaupīsiet, nepārbaudot darījumu partnerus, nebūs to klapatu vērtas, kuras rada Valsts drošības dienesta izmeklēšana.

¹ Sankcija likumu grozījumu anotācija.
² Atrodami iub.gov.lv sadaļā “Skaidrojumi un ieteikumi”.