News

iFinanses | 2019. gada 1. novembris

Lielākā daļa Latvijas uzņēmumu uztic grāmatvedību ārpakalpojuma sniedzējam. Lielu uzņēmumu grupās šis uzdevums tiek uzticēts mātes vai kādai no meitas sabiedrībām, kura var sniegt šos pakalpojumus visā pasaulē. Vai šāds uzņēmums ir uzskatāms par ārpakalpojuma grāmatvedi saskaņā ar likumu? Vai tam ir jāuzrauga naudas atmazgāšanas, proliferācijas un sankciju režīma pārkāpumu riski savu klientu darbībā?

Ārpakalpojuma grāmatvežus uzrauga Valsts ieņēmumu dienests (VID), kas kontrolē to darbību atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumam (Naudas atmazgāšanas likums).

Ārpakalpojumu grāmatvežu definīcija noteikta likumā “Par grāmatvedību” – personas, kuras, pamatojoties uz rakstveida līgumu ar uzņēmumu (izņemot darba līgumu), apņemas sniegt vai sniedz klientam grāmatvedības pakalpojumus un kurām ir atbilstoša kvalifikācija. Tomēr šajā likumā runa ir par fiziskām personām, jo grāmatveža diplomu juridiska persona iegūt nevar.

Skaidrojumu sniedz Naudas atmazgāšanas likums, uzdodot uzraudzīt naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas, proliferācijas un citus riskus ne tikai ārpakalpojuma grāmatvežiem, bet arī jebkurai citai personai, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību). VID šo normu tulko tā – juridiskas personas, kas sniedz ārpakalpojuma grāmatvedības pakalpojumus, ir Naudas atmazgāšanas likuma subjekti. Proti, arī koncerna uzņēmumam, kurš sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām koncerna vai citādi saistītām sabiedrībām jebkur pasaulē, ir Latvijas Naudas atmazgāšanas likuma subjekts. Lai arī kā Latvijas juristi mēģinātu izlīst caur adatas aci un strīdēties, ka koncerna grāmatvedības sistēma jau tikai kārto grāmatvedību, bet nodokļus uzrauga kāds lokāli, VID prakse un Naudas atmazgāšanas likuma gars šādas nianses tulkos par labu uzraudzības sistēmas ieviešanai.

Attiecīgi koncerna uzņēmumiem, kas sniedz grāmatvedības pakalpojumus citām koncerna vai citādi saistībām sabiedrībām jebkur pasaulē, jāievieš visas Naudas atmazgāšanas likuma subjekta prasības, proti, jāsagatavo iekšējās kontroles sistēma, jāveic sava riska novērtēšana, jāidentificē klients un jānosaka tā risks pirms darījuma attiecību uzsākšanas, jāieceļ par naudas atmazgāšanas jomu atbildīgais darbinieks, jāveic darbinieku apmācības un regulāri jāpārskata gan iekšējās kontroles sistēmas atbilstība spēkā esošajiem naudas atmazgāšanas normatīvajiem aktiem, gan jāpārliecinās par tās efektivitāti praksē.