Publikācija

Var iedomāties, ka pie spilgtām atmiņām varētu pieskaitīt sajūtu, kad iekāpj tikko iegādātajā auto no salona, iedarbini motoru un brauc.. Mūsdienās šis ir viegli sasniedzams sapnis. Praktisks un populārs risinājums – auto nomas līgums jeb līzings, kas ļauj braukt ar jaunu auto, veicot ikmēneša maksājumus ar auto izpirkšanas iespēju.

Izvēloties piemērotāko auto nomas līgumu, noderīgi ņemt vērā, ka attiecīgo maksu cita starpā ietekmē valsts budžetā maksājamais PVN. Gan patērētāju, gan, attiecīgi, auto tirgotāju interesēs ir izdevīgs PVN maksājums. Iespējams, tādēļ rodas strīdīgas situācijas par to, kā PVN būtu piemērojams auto nomas līgumiem. Juridiski tas galvenokārt ir atkarīgs no tā, vai auto nomas līgumu uzskata par preču piegādi vai par pakalpojumu sniegšanu PVN direktīvas izpratnē.

Šo jautājumu pirms nepilna gada risināja Eiropas Savienības Tiesa lietā C-164/16, vērtējot Mercedes-Benz piedāvāto auto nomas līgumu Agility. Lietā tika skarti trīs standarta automobiļu lietošanas līgumu veidi: noma (līzings), hire purchase veida līgums un jaukts līgums, ko sauc Agility.

Nomas līgums izslēdz nomnieka iespēju iegūt transportlīdzekli pēc nomas līguma termiņa beigām un šis līgums būtu uzskatāms par pakalpojuma sniegšanu PVN noteikumu izpratnē. Turpretī hire purchase līgums ir izveidots tā, ka maksājumu summa principā atbilst transportlīdzekļa cenai kopā ar finansēšanas izmaksām. Līgumā var būt paredzēti vai nu vienādi maksājumi, vai arī pēdējais maksājums ir daudz lielāks (tā sauktais baloon payment). Hire purchase līgums ir preču piegāde PVN noteikumu izpratnē.

Agility savukārt paredz, ka līzinga ņēmējs lieto auto, nesamaksājot auto pirkuma cenu auto nodošanas brīdī. Agility ikmēneša maksājumi ir mazāki nekā parasti un to kopsumma veido tikai apmēram 60% no pārdošanas cenas. Pēdējā maksājuma summa atbilst aplēstai vidējai atlikušajai transportlīdzekļa vērtībai līguma darbības beigās. Trīs mēnešus pirms līguma darbības beigām līzinga ņēmējam tiek jautāts, vai viņš vēlas izmantot šo iespēju, ko parasti izvēlas aptuveni puse no līzinga ņēmējiem.

Par noteicošo kritēriju Eiropas Savienības Tiesa norādīja uz saimniecisko izvēles racionalitāti par labu auto izpirkšanas iespējai. Proti, ja izvēle izpirkt auto ir vienīgā saimnieciski racionālā izvēle, ko var izdarīt līzinga ņēmējs, tad tikai tad attiecīgais līgums kvalificējams kā preču piegāde PVN direktīvas izpratnē. Uzņēmumi dažkārt izvēlas izmantot auto saistībā ar pakalpojumu, ko sniedz cits uzņēmums, nevis iegūt šo auto savā īpašumā. Viena no šāda veida priekšrocībām ir tas, ka nav uzreiz jāsamaksā visa PVN summa par auto iegādi, kurš radīs apgrozījumu un tātad – iespēju šo nodokli atskaitīt tikai nākotnē. Jāvērš uzmanība, ka nodokļu eksperti šo spriedumu dēvē par patīkamu nodokļu maksātājiem un labām ziņām automobiļu ražotājiem.

Ņemot vērā minēto, pirms iegādāties izvēlēto automašīnas modeli, ir svarīgi apsvērt ērtāko izvēli pirkuma finansējuma ziņā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka Saeimas Tautsaimniecības komisija 2018.gada 5.septembrī vienojās, ka Finanšu ministrijai tiks nosūtīta vēstule ar lūgumu izvērtēt iespēju transportlīdzekļu tirdzniecības jomai piemērot reverso pievienotās vērtības nodokli. Ievērojot minēto un diversificētos nodokļu piemērošanas aspektus, lūdzam, iegādājoties vai pārdodot automašīnu, konsultēties ar mūsu kolēģiem.