search icon
Juridiskie pakalpojumi

Publikācija

Vai visiem uzņēmumiem jāievēro starptautiskās sankcijas?

No 2016.gada Latvijā nacionālo un starptautisko sankciju izpildi regulē Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums. Tajā uzdots grāmatvežiem, advokātiem, patērētāju kreditētājiem un citiem uzņēmumiem ieviest iekšējās kontroles sistēmas sankciju ievērošanai. Taču līdz ar jaunākajiem grozījumiem pienākums ievērot šo likumu ir noteikts ikvienam!

Šobrīd katram valdes loceklim ir jāizvērtē sava uzņēmuma darbība, klienti un riski, lai nejauši nenonāktu konfliktā ar likumu.

 

2018.gada pavasarī Oļegs apmeklēja deju festivālu Gruzijā. Pirmajā festivāla ballītē ieradās policija un aizturēja viņu, lai izdotu Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV) par sazvērestību pret ASV, kontrabandu un ieroču eksporta aizlieguma uz Krieviju pārkāpšanu. Viņš pavadīja vairākus mēnešus Gruzijas un ASV cietumos, jo interneta veikalā “eBay” nopirka ASV ražotā iznīcinātāja F-16 instrukciju. Viņš pats apgalvoja, ka papildinājis savu lidmašīnu instrukciju kolekciju, jo ikdienā Krievijas pilsonis Oļegs Tišenko zīmē lidmašīnu kabīnes aviācijas kauju videospēlēm.

Oļega noziegums pēc juridiskās būtības ir ASV pret Krieviju vērstā ieroču tirdzniecības embargo pārkāpums. Kriminālprocesu pret Oļegu un instrukcijas pārdevēju iesāka par ieroča – iznīcinātāja F‑16 – instrukcijas izpaušanu Krievijai. ASV regulāri noteicis šādu embargo par F-16 un ar to saistīto preču vai informācijas izpaušanu Pakistānai, Indonēzijai u.c. valstīm. Tiklīdz lietas materiāli bija savākti, Oļega aresta orderis tika publicēts Interpola tīklā.

 

Vai jāievēro visiem?

Līdzīgā situācijā var nokļūt jebkurš, kas, profesionālu vai personīgu interešu vadīts, iesaistās darījumos ar embargo precēm vai personām, kuras atrodas sankciju sarakstos. Arī Latvijā paredzēti kriminālsodi par Eiropas Savienības (ES), Apvienoto Nāciju Organizācijas vai citu organizāciju (bet ne ASV) sankciju vai embargo režīma pārkāpšanu.

No 2016.gada Latvijā nacionālo un starptautisko sankciju izpildi regulē Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likums, kura grozījumus Saeima pieņēma šī gada 13.jūnija sēdē. Likuma 13.pantā uzdots pienākums grāmatvežiem, advokātiem, patērētāju kreditētājiem un citiem uzņēmumiem ieviest iekšējās kontroles sistēmas sankciju ievērošanai. Likumā minētajās nozarēs strādājošajiem uzņēmumiem jāievēro arī ASV sankcijas.

Bet ko darīt uzņēmumam, kam nav likuma 13.pantā noteiktā pienākuma izveidot iekšējās kontroles sistēmu? Vai ASV sankcijas jāievēro arī tad, ja nav jāievieš iekšējās kontroles sistēma un kriminālsods par šīs sistēmas neieviešanu nedraud?

Uzņēmumiem, kas sadarbojas ar personām vai jurisdikcijām, kas var radīt risku ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ, jāpārbauda konkrētie darījumu partneri, proti, jāpārliecinās, ka tie nav atrodami sankciju sarakstos.

 

Kas jādara katram uzņēmumam?

Aktualizēta likuma 2.panta 2.daļa, kas šobrīd izteikta šādā redakcijā:

Likums attiecas uz visām personām, un tām ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas.

Tātad likums uzliek pienākumu ikvienam no mums ievērot sankcijās noteiktos ierobežojumus, piemēram, nepārdot luksusa automašīnu detaļas importētājiem Ziemeļkorejā vai neziedot fizikas pētījumiem Irānā. Tā kā valde atbild par sankciju ievērošanu, valdes sēdē jāizvērtē:

  • vai un kādiem sankciju riskiem pakļauti visi uzņēmuma darbības veidi;
  • vai un kādiem sankciju riskiem pakļauti visi regulārie klienti;
  • fiksēt izvērtējumu vismaz valdes protokolā;
  • pārskatīt vērtējumu reizi gadā.

Likuma 13.1 pantā tiek uzdots kredītiestādēm, citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, grāmatvežiem, advokātiem utt. izveidot iekšējās kontroles sistēmu, jo tiek uzskatīts, ka šīs nozares visbiežāk saskaras ar sankciju apiešanas mēģinājumiem vai var palīdzēt tos atklāt. Savukārt tie, kas nodarbojas ar cita veida komercdarbību, var izmantot identiskus risku izvērtēšanas kritērijus, lai saprastu, vai pastāv risks pārkāpt sankciju režīmu.

Risku izvērtējums jāsadala trīs daļās:

  1. ģeogrāfiskie riski,
  2. klienta vai darījumā iesaistītas personas riski,
  3. preces vai pakalpojuma riski.

Līdzīgs izvērtējums jāveido arī iekšējās kontroles sistēmā. Par iekšējās kontroles sistēmu sagatavošanu informācija ir atrodama Valsts ieņēmumu dienesta vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapās ievietotajās vadlīnijās.

Ģeogrāfiskie riski

Ģeogrāfisko risku noteikšanai visērtāk izmantot rīku “EU Sanctions map”, lai iegūtu pārskatu par valstīm un tām piederīgajām personām, kurām noteiktas sankcijas. Piemēram, fiziskas personas no Baltkrievijas un Krievijas ir ES sankciju sarakstos, savukārt Krievijas bankai “Sberbank” aizliegts izsniegt aizdevumus investīciju tirgos. Turklāt ieteicams vērtējumu balstīt uz Finanšu darījumu darba grupas piešķirto riska līmeni konkrētai jurisdikcijai, kas pieejami mājaslapā Fatf-gafi.org.

Tātad Latvijas uzņēmumam, kas pērk izejvielas Krievijā, būs detalizētāk jāizpēta savi piegādātāji. Turpretim Kazahstānai un tās piederīgajiem nav noteikti ierobežojumi, tomēr izejvielu piegādes no Kazahstānas jāvērtē, ņemot vērā relatīvi tuvu esošo Afganistānu un Irānu, kas šādā veidā varētu apiet tām noteiktos ierobežojumus.

Klienta vai darījumā iesaistītas personas riski

Uzņēmumiem, kas sadarbojas ar personām vai jurisdikcijām, kas var radīt risku ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ, jāpārbauda konkrētie darījumu partneri, proti, jāpārliecinās, ka tie nav atrodami sankciju sarakstos. Ja uzņēmumā jāievieš iekšējās kontroles sistēma, likums paredz pienākumu pārbaudīt arī šādu klientu patieso labuma guvēju. Ja iekšējās kontroles sistēma nav jāievieš, patiesā labuma guvēja pārbaude ir ieteicama, lai saudzētu uzņēmuma reputāciju un mazinātu valdes atbildību.

Piemēram, Oļegs Tišenko aktīvi noliedz, ka viņa darba devējs, video spēļu izstrādātājs, zinājis par Oļega mēģinājumiem iegādāties F-16 instrukciju. Ja ASV izmeklētāji būtu konstatējuši pretējo, šis Krievijas uzņēmums nevarētu iesaistīties darījumos ar ASV partneriem un norēķināties ASV dolāros, tādējādi ASV tirgus tam vairs nebūtu pieejams.

Preces vai pakalpojuma riski

Uzņēmumi var saskarties arī ar preču vai pakalpojumu radītiem riskiem, ja to pieejamība personām vai jurisdikcijām, kas atrodas sankciju sarakstos, ir aizliegta. Visdrīzāk uzņēmumi šo risku konstatēs jau pie ģeogrāfisko risku pārbaudes. Piemēram, autobūves uzņēmums “Daimler” plašsaziņas līdzekļos nesen taisnojās, ka tiem nav ne jausmas kā Ziemeļkorejas līderis Kims Čenuns ticis pie viņu ražotiem, bruņotiem “Maybach” limuzīniem.1 Iespējams, kāds lietoto automašīnu dīleris pārdevis tos personai Ziemeļkorejā, bet “Daimler” nav iespēju to kontrolēt. Ja šo auto pārdevēji un piegādātāji darbojas ES, viņi ir pārkāpuši luksusa preču embargo Ziemeļkorejai.

 

Vai jāveic papildu pasākumi?

Līdz ar to katram valdes loceklim jāizvērtē sava uzņēmuma darbība un sadarbības partneru riski un jāsaprot, vai nepieciešami papildu pasākumi – personāla apmācība klientu un darījumu izpētē, iekšējās kontroles sistēmas ieviešana vai sankciju ievērošanas audits.

Risku izvērtēšana uzņēmumā

1.solis.
Vispārīga informācija par klientu darbības teritorijām, jomām un sniegtajiem pakalpojumiem/precēm.

2.solis.
To klientu un piegādātāju padziļināta pārbaude, kuri, piemēram, reģistrēti Krievijā, atrodas Sīrijas pierobežā, piegādā luksusa preces Āzijā vai kuru valdē ir Irānas pilsoņi.

3.solis.
Risku novēršanas pasākumu izvēle – apmācības, audits vai atturēšanās no darījumiem.

Ja strādājat ar ASV uzņēmumiem vai norēķināties ASV dolāros, ieviešot iekšējās kontroles sistēmu, jāņem vērā arī ASV noteiktās sankcijas. Piemēram, ASV nupat noteica virkni sankciju pret Irānas eliti, sākot ar Irānas valsts galvu ajatollu Ali Hamenei, kas nav paredzētas ES vai starptautisko organizāciju sankciju sarakstos.

Pirmajās diskusijās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā likums izraisīja sašutumu par administratīvā sloga pieaugumu. Jā, tā tas nenoliedzami ir, tomēr mēs nevaram naivi uzskatīt, ka mūsu darbībām nav ietekmes. Tā kā par likuma pārkāpumiem draud kriminālsods, tā nauda, ko saņemsiet par šaubīgiem darījumiem, nav to klapatu vērta, ko radīs Valsts drošības dienesta izmeklēšana. Piemēram, vairākiem tūrisma operatoriem ierosinātas krimināllietas par biļešu pārdošanu uz Krimu. Iespējams, ieguvums ir pāris simti eiro, tomēr tas var beigties ar darbinieku un valdes locekļu apcietināšanu, sankciju apiešanas rezultātā iegūto preču arestu un uzņēmuma reputācijas iedragāšanu.

1 Daimler says it has no idea how North Korea got hold of limousines, The Guardian, 26.04.2019.

Katrīne Pļaviņa, VILGERTS regulēto nozaru prakses vadītāja, zvērināta advokāte

iFinanses / Jūlijs, 2019

Jūlijs 31, 2019 Gints Vilgerts, Managing Partner

Juridiskie pakalpojumi

Citas publikācijas

Ielādēt vēl

Juridiskie pakalpojumi

Citas pieredzes

    Ielādēt vēl