Publikācija

Laiki mainās, un līdz ar to mainās arī noteikumi par nekustamā īpašuma iegūšanu. 2025.gada 19.jūnijā pieņemtais Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likums rosina mums raudzīties uz nekustamā īpašuma tirgu no pilnīgi citas perspektīvas.

Ko šis jaunais likums nozīmē uzņēmumiem, kas reģistrēti Krievijā un Baltkrievijā, šo valstu pilsoņiem un pat tiem, kam ir dubultā pilsonība? Un ko darīt, ja darījums jau ir uzsākts? Šajā rakstā tiek sīki izskatīti visi šie jautājumi.

I Likuma būtība un ierobežojumi

Latvijas parlaments 2025. gada 19. jūnijā pieņēma Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likumu (turpmāk – Likums). Likumā ir noteikts, ka šādas personas un organizācijas nedrīkst iegādāties nekustamo īpašumu vai tā daļu Latvijā:

(a) Krievijas Federācijai (“Krievija”) un Baltkrievijas Republikai (“Baltkrievija”) pašām;

(b) Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem;

(c) Krievijā vai Baltkrievijā reģistrētām juridiskajām personām;

(d) juridiskajām personām, kuru 25 % no pamatkapitāla (vai akcijām) pieder Krievijā vai Baltkrievijā reģistrētām juridiskām personām;

(e) juridiskajām personām, kurās Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņiem tieši vai netieši pieder vismaz 25 % no ieguldījuma vai pamatkapitāla (vai akcijām) vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi;

(f) juridiskajām personām, kas reģistrētas Krievijā vai Baltkrievijā, vai kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi.[1]

Šie ierobežojumi attiecas uz visiem nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumiem, kā arī uz jebkuriem citiem darījumiem, ar kuriem subjekti, uz kuriem attiecas ierobežojumi, ir iegādājušies nekustamo īpašumu vai tā daļu Latvijas Republikā, kas noslēgti pēc Likuma spēkā stāšanās.[2]

Likumā nav sniegts skaidrojums par situācijām, kas saistītas ar dubulto vai trīskāršo pilsonību. Tāpēc, pamatojoties uz Likuma gramatisko interpretāciju, tas attiecas uz visiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, pat ja viņiem ir arī citu valstu pilsonība. Ņemot vērā, ka viens no Likuma galvenajiem mērķiem ir aizsargāt demokrātiju un valsts drošību no Krievijas un Baltkrievijas ietekmes, kā arī no jebkuras personas, kas saistīta ar kādu no šīm valstīm, un ņemot vērā debatēs parlamentā un tā komitejās izskanējušo viedokli, var secināt, ka likumdevējs ir vēlējies ierobežot jebkādas saiknes starp Latvijā dzīvojošām personām un agresoru valstīm. Praksē arī notāri apstiprina, ka, viņuprāt, Likums attiecas arī uz dubultpilsoņiem, un ierosina pagaidām Likumu interpretēt pēc iespējas šaurāk.

Likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka personas, uz kurām attiecas likuma noteikumi un kuras ir noslēgušas darījumus vai uzsākušas mantojuma lietas pirms likuma stāšanās spēkā, ir tiesīgas iesniegt dokumentus īpašuma tiesību reģistrēšanai zemesgrāmatā trīs mēnešu laikā no (i) Likuma spēkā stāšanās dienas; vai (ii) mantojuma apliecības saņemšanas dienas. Ja darījums netiek reģistrēts zemesgrāmatā šajā trīs mēnešu periodā, tas tiek uzskatīts par spēkā neesošu.

Saeimā trešā lasījuma laikā par Likumu notika plašas diskusijas, tāpēc galīgajā lasījumā nevarēja pieņemt būtiskus grozījumus. Rezultātā, lai Likums tiktu pieņemts jūnijā, tika panākti daudzi kompromisi. Kā norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins: “[…] ir svarīgi pieņemt likumprojektu tagad un neatlikt to līdz rudenim”.[3]

Izņēmumi no Likuma

Likumā ir paredzēti vairāki izņēmumi tā piemērošanai. Piemēram, tas ļauj Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu, ja viņi to pērk kā savu vienīgo dzīvesvietu, ar nosacījumu, ka viņiem ir ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijā (izsniegts Latvijā) vai derīga pastāvīgā uzturēšanās atļauja, kas izsniegta pirms Likuma stāšanās spēkā. [4]

Līdzīgi kā Lietuvā, Likuma projektā sākotnēji bija iekļauts izņēmums visām fiziskām personām, kuras Likuma spēkā stāšanās dienā ir ieguvušas ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar Imigrācijas likumu. Tomēr šis izņēmums tika svītrots otrajā lasījumā pēc Saeimas Juridiskās komisijas priekšlikuma.

Līdzīgi ierobežojumi citās ES dalībvalstīs

Latvija nav pirmā valsts, kas ieviesusi ierobežojumus Krievijas un/vai Baltkrievijas pilsoņiem nekustamā īpašuma iegādei. Piemēram, Lietuvas likuma “Par ierobežojošu pasākumu noteikšanu saistībā ar militāro agresiju pret Ukrainu” (Įstatymas dėl ribojamųjų priemonių, nustatytų karinės agresijos prieš Ukrainą atžvilgiu) 6.pants paredz, ka Krievijas pilsoņu un to dibinātu vai kontrolētu juridisko personu tiesības, kā definēts Lietuvas Republikas Konkurences likumā (Lietuvos Respublikos konkurencijos įstatymas), iegādāties nekustamo īpašumu Lietuvas teritorijā, ir apturētas, izņemot šādos gadījumos:

(g) ja Krievijas pilsonim ir izsniegta pagaidu uzturēšanās atļauja vai pastāvīgā uzturēšanās atļauja Lietuvā; vai

(h) ja Krievijas pilsonis nekustamo īpašumu iegūst mantojuma ceļā.[5]

2025.gada jūnijā Somija pieņēma grozījumus Likumā “Par nekustamā īpašuma iegādi, kam nepieciešama atļauja valsts drošības apsvērumu dēļ” (Laki eräiden kiinteistönhankintojen luvanvaraisuudesta, 470/2019). Saskaņā ar šo likumu visiem trešo valstu pilsoņiem, kas nav ES/EEZ pilsoņi, nekustamā īpašuma iegādei ir nepieciešama Aizsardzības ministrijas atļauja. Tomēr pēc nesenajiem grozījumiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem un organizācijām ir ieviests pilnīgs aizliegums, liedzot viņiem saņemt šādu atļauju valsts drošības apsvērumu dēļ saistībā ar karu Ukrainā. Šis aizliegums attiecas arī uz juridiskām personām, kuras ir dibinājuši vai kontrolē Krievijas vai Baltkrievijas pilsoņi.[6] Izņēmumi attiecas uz personām, kurām ir Somijas pastāvīgās uzturēšanās atļauja vai Somijas izsniegta ilgtermiņa ES uzturēšanās atļauja[7] , kuras joprojām var pieteikties atļaujas saņemšanai, ja tiek veikta rūpīga drošības pārbaude.

Acīmredzot, Lietuvas un Somijas noteikumi nav tik stingri kā Latvijā pieņemtie ierobežojumi un paredz plašākus izņēmumus personām, kurām ir pagaidu vai pastāvīgā uzturēšanās atļauja. Tas rada jautājumu, vai kāds mēģinās apstrīdēt likumu Satversmes tiesā, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktos diezgan stingros ierobežojumus.

Igaunijas Iekšlietu ministrija ir publicējusi informāciju, ka tā gatavo likumprojektu, lai risinātu jautājumu par lielo skaitu Krievijas pilsoņu, kam pieder nekustamais īpašums Igaunijā. Dažos gadījumos tas var izraisīt to, ka personas zaudē savu īpašumu. Iekšlietu ministrija plāno iesniegt likumprojektu un saistītos grozījumus līdz šā gada beigām. Saskaņā ar ministra Läänemets teikto, ierosinātie tiesību akti neļaus trešo valstu pilsoņiem iegādāties nekustamo īpašumu Igaunijas aizsardzības objektu tuvumā, tādējādi liekot šķēršļus nekustamā īpašuma iegādei šajās jutīgajās teritorijās.[8]

Kopsavilkums

(1) Saskaņā ar jauno Likumu fiziskām vai juridiskām personām, kas saistītas ar Krieviju vai Baltkrieviju, ir aizliegts iegādāties nekustamo īpašumu vai tā daļu Latvijā.

(2) Likumā nav risināti dubultpilsonības pilsonības jautājumi, tātad tas attiecas uz visiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem neatkarīgi no tā, vai viņiem ir papildu pilsonība.

(3) Likums attiecas arī uz personām, kurām ir uzturēšanās atļauja Latvijā vai citās ES dalībvalstīs. Tomēr izņēmums ir gadījums, ja persona iegādājas savu vienīgo dzīvojamo nekustamo īpašumu Latvijā un tai ir ES pastāvīgā iedzīvotāja statuss Latvijā vai derīga pastāvīgā uzturēšanās atļauja, kas izsniegta pirms Likuma stāšanās spēkā.

(4) Nav nozīmes, cik lielu nekustamā īpašuma daļu iegādājas persona vai organizācija, uz kuru attiecas Likums – jebkāda nekustamā īpašuma daļas iegāde Latvijā ir aizliegta personām un organizācijām, uz kurām attiecas likums. Turklāt šādām personām vai organizācijām nav atļauts izmantot pirmpirkuma un izpirkuma tiesības.

(5) Tuvākajā nākotnē ir gaidāmas papildu vadlīnijas no valsts iestādēm. Mūsu rīcībā esošā informācija liecina, ka notāri jau aktīvi apspriež jauno regulējumu un gatavo praktiskas vadlīnijas.

________________________________

[1]           Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likuma 2.pants, pieņemts 2025.gada 19.jūnijā.

[2]           Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likuma 2.panta 1.punkts, pieņemts 2025.gada 19.jūnijā.

[3]           Latvijas Republikas 14. Juridiskās komisijas 2025.gada 12.jūnija sēdes protokols Nr. 141.1.9/3-36-14/25.

[4]           Nacionālo drošību apdraudošu darījumu ierobežošanas likuma 4.pants, pieņemts 2025.gada 19.jūnijā.

[5]           Lietuvas Likuma”Par ierobežojošu pasākumu piemērošanu atbildē uz militāro agresiju pret Ukrainu” 3.panta 6.punkts, pieņemts 2022.gada 20.aprīlī.

[6]           Likuma “Par nekustamā īpašuma iegādi, kas prasa atļauju valsts drošības apsvērumu dēļ” 5.a panta 2.punkts, pieņemts 2019.gada 29.martā.

[7]           Likuma “Par nekustamā īpašuma iegādi, kas prasa atļauju valsts drošības apsvērumu dēļ” 5.a panta 5.punkts, pieņemts 2019.gada 29.martā.

[8]           Igaunija aizliegs trešo valstu pilsoņiem iegādāties zemi stratēģiski svarīgu objektu tuvumā. Pieejams: Igaunija aizliegs trešo valstu pilsoņiem iegādāties zemi stratēģiski svarīgu objektu tuvumā | Ziņas | ERR; Igaunija bloķē krievu piekļuvi nekustamajam īpašumam. Pieejams: Igaunija bloķē krievu piekļuvi nekustamajam īpašumam | Caliber.Az; Krievijas pilsoņiem pieder vairāk nekā 41’000 nekustamā īpašuma objektu Igaunijā. Pieejams: Krievijas pilsoņiem pieder vairāk nekā 41 000 nekustamā īpašuma objektu Igaunijā | Ziņas | ERR.