Publikācija

2024. gada nogalē likumdevējs ieviesa unikālus grozījumus Komerclikumā, ļaujot izmantot kriptoaktīvus kā mantisko ieguldījumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) pamatkapitālā. Šie grozījumi ir daļa no valdības plašākas stratēģijas, kuras mērķis ir veicināt inovācijas un piesaistīt kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējus Latvijai. Pamatu šim juridiskajam ietvaram nodrošina Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem (MiCA), kas attiecībā uz kriptoaktīviem stājās spēkā 2024. gada 30. decembrī. MiCA mērķis ir izveidot vienotu regulējumu kriptoaktīviem visā Eiropas Savienībā, tādējādi palielinot juridisko noteiktību un veicinot plašāku sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (distributed ledger technology jeb DLT) izmantošanu. Lai arī patiesie kripto entuziasti sarauc degunu izdzirdot par jauniem regulējumiem, MiCA uzdevums ir sakārtot kripto ēnas puses, nodrošinot patērētāju aizsardzību, tirgus integritāti un finanšu stabilitāti.

SIA dibināšanas procesa īpatnības ar mantisko kripto ieguldījumu

Standarta SIA dibināšanas process Latvijā ietver vairākus posmus – dibināšanas dokumentu sagatavošanu, valdes iecelšanu un pamatkapitāla apmaksu. Klasiski, dibinot SIA, dalībnieki veic naudas pārskaitījumu EUR 2800 apmērā uz jaundibināmās SIA pagaidu kontu, taču pastāv iespēja pamatkapitālu apmaksāt ar mantisko ieguldījumu. Mantiskā ieguldījuma veikšanai visbiežāk būs nepieciešams neatkarīga vērtētāja atzinums par mantiskā ieguldījuma vērtību, bet veicot mantisko ieguldījumu kriptovalūtā, dibinātājs pats var sagatavot kriptoaktīva vērtējumu. Šim novērtējumam jābūt balstītam uz konkrētā kriptoaktīva vidējo cenu kriptoaktīvu tirdzniecības platformā, kas darbojas saskaņā ar MiCA regulu, sešu mēnešu periodā pirms vērtēšanas.

Komerclikuma 153. pants, kas nosaka mantiskā ieguldījuma pamatprincipus, tika papildināts ar septīto daļu, kurā paredzēta kārtība kriptoaktīvu ieguldīšanai sabiedrības pamatkapitālā. Savukārt Komerclikuma 154. pants, kas nosaka mantiskā ieguldījuma novērtēšanas kārtību, tika papildināts ar 2² daļu, kurā noteikta elektroniskās naudas žetonu vai aktīviem piesaistīto žetonu novērtēšanas kārtība.

Saskaņā ar Komerclikuma 153. panta septīto daļu: “Izdarot mantisko ieguldījumu ar kriptoaktīvu, to pārved sabiedrības sadalītās virsgrāmatas adresē vai kontā, kas atvērts pie MiCA regulā noteiktā kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēja.”

Pašlaik pamatkapitāla apmaksai ir atļauti tikai divi kriptoaktīvu veidi: 1) elektroniskās naudas žetoni vai 2) ar aktīviem nodrošināti žetoni, kas definēti MiCA regulā šādi:

    1. Elektroniskās naudas žetoni (Electronic Money Tokens, EMT) regulas IV sadaļa (31.–44. pants):

• Tie ir kriptoaktīvi, kas paredzēti, lai uzturētu stabilu vērtību, atsaucoties uz vienu oficiālu fiat valūtu (piemēram, eiro vai ASV dolāru). Tie funkcionē līdzīgi elektroniskajai naudai.
• Piemēri ietver fiat valūtu nodrošinātas stabilās kriptovalūtas, piemēram, USD Coin (USDC) un Tether (USDT).
• Emitentiem jābūt autorizētiem kā elektroniskās naudas iestādēm (EMI) vai kredītiestādēm, ievērojot stingras prasības, tostarp:
  • Jāuztur likvīdas rezerves 1:1 attiecībā pret atsauces valūtu.
  • Rezerves aktīvi jānošķir no emitenta pašu aktīviem.
  • Žetonu turētājiem jānodrošina tiesības jebkurā laikā izpirkt žetonus par nominālvērtību.
  • Jāiesniedz baltraksts (whitepaper), ko apstiprina valsts kompetentā iestāde.

    2. Aktīviem piesaistītie žetoni (Asset-Referenced Tokens, ART) regulas III sadaļa (16.–30. pants):

• Šīs stabilās kriptovalūtas stabilizē savu vērtību, atsaucoties uz vairākiem aktīviem, piemēram, valūtu, preču vai citu kriptoaktīvu grozu.
• Piemēri ietver DAI un PAX Gold (PAXG).
• Emitentiem jāsaņem MiCA autorizācija un jāatbilst prasībām, piemēram:
  • Droša un caurskatāma rezervju aktīvu pārvaldība.
  • Rezerves nedrīkst izmantot kā nodrošinājumu.
  • Detalizēti pārskati par rezervju nodrošinājumu.
  • Risku pārvaldības un pārvaldības standartu ievērošana.

Praktiskā pieredze: USDC kā pamatkapitāls

USDC (USD Coin) ir viena no populārākajām stabilajām valūtām jeb EMT kas atbilst MiCA regulējumam. USDC emitēta ar Circle un Coinbase sadarbību, kuras mērķis ir nodrošināt pastāvīgu 1:1 piesaisti pret ASV dolāru. USDC apgrozībā esošā kopējā tirgus kapitālizācija (tirgus kapitalizācija = Pašreizējā cena x Apgrozībā esošais piedāvājums) pārsniedz 60 miljardus dolāru. Tuvākais stablecoin, kas piesaistīts EUR ir EURC no tā paša emitenta Circle, tomēr tirgus kapitalizācija un popularitāte ir krietni zemāka.

USDC pamatojas uz šādiem tehniskajiem un finanšu principiem:

• Rezerve USD valūtā vai ekvivalentos aktīvos: Par katru apgrozībā esošo USDC tiek turēta ekvivalentā summa dolāros (vai ļoti likvīdos ASV valsts vērtspapīros) trešo pušu uzturētos kontos, kurus periodiski auditē. Atgriežot USDC, žetons tiek iznīcināts un lietotājs saņem ekvivalentus dolārus.
• Regulārs audits un pārskatāmība: Circle publicē atskaites par rezerves līdzekļiem, lai lietotāji un institūcijas varētu pārliecināties par 1:1 attiecības uzturēšanu.
• Smart contracts un blokķēde: USDC pastāv vairākās blokķēdēs (Ethereum, Solana, Polygon u.c.), un emisija/iznīcināšana (minting/burning) notiek caur smart contracts, kas nodrošina pārredzamību un precīzu uzskaiti.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati liecina, ka kopš 2022. gada eiro/ASV dolāra maiņas kurss ir piedzīvojis ievērojamas svārstības, kas ietekmē Latvijas uzņēmumu konkurētspēju globālajos tirgos. Stablecoin var piedāvāt alternatīvu, kas ļauj uzņēmumiem efektīvāk pārvaldīt valūtas risku, saglabājot likviditāti un samazinot konvertācijas izmaksas.

Jāatzīmē gan, ka neviena Latvijas banka nepiedāvā kripto aktīvu turēšu biznesam, līdz ar to jāmeklē kāds ārvalstu fintech. Turklāt, pārskaitot naudas līdzekļus uz kādu kripto biržu pastāv risks, ka kredītiestāde identificēs maksājumu kā riskantu un attiecīgi bloķēs kontu.

Kad žetoni ir uzņēmuma rīcībā, jāņem vērā kriptoaktīvu uzskaite grāmatvedībā. Atbilstoši grozījumiem Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.775 “Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi”, kriptoaktīvi jāuzrāda kā krājumi, savukārt elektroniskās naudas žetoni – postenī nauda. Kriptoaktīvu vērtība gada beigās būs jākoriģē, izvēloties starp iegādes izmaksām vai zemāko tirgus cenu. Detalizēta informācija par kriptoaktīvu veidiem un grāmatvedības politiku būs jāiekļauj arī finanšu pārskatos. Pavisam iespējams, ka tuvākā vai tālākā nākotnē arī nodokļus būs iespēja maksāt ar kriptoaktīviem.

Bankas kā transakciju starpnieka lomas mazināšanās un uzticība kripto.

Eiropa kopumā un Latvija tai skaitā šobrīd atrodas interesantā kriptovalūtu uzticības krustcelēs. Eurobarometer 2024. gada aptauja liecina, ka 68% eiropiešu ir dzirdējuši par kriptovalūtām, bet tikai 17% tās ir izmantojuši. Latvijas kontekstā šie skaitļi ir līdzīgi – 63% iedzīvotāju ir informēti par kriptovalūtām, bet tikai 14% tās ir lietojuši.

Decentralizētā finanšu sistēma (DeFi) šobrīd maina finanšu transakciju dinamiku, pakāpeniski mazinot banku kā starpnieku lomu. Blokķēžu tehnoloģiju radītā decentralizācija pārveido finanšu starpniecības būtību, no vienas puses, apdraudot tradicionālo banku ieņēmumu avotus, bet no otras puses, stimulējot jaunus sadarbības modeļus un pakalpojumu formas.

Tradicionālās bankas joprojām piedāvās nozīmīgus pakalpojumus, tostarp noguldījumus un kredītus, tomēr to monopols pār transakciju veikšanu pakāpeniski samazinās. Komersantiem Latvijā tas nozīmē arvien plašākas iespējas veikt pārrobežu darījumus bez nepieciešamības maksāt augstas komisijas maksas vai gaidīt ilgstošus transakciju apstiprinājumus. Turklāt blokķēdē darījumi ir pilnībā izsekojami un faktiski neuzlaužami.

Pieaugot globālo aktīvu pārvaldnieku uzticībai kripto aktīviem, valstu centienus noregulēt industriju un investoru portfeļu papildināšanu ar kripto aktīviem, arī citas konservatīvās nozares pamazām mazina savu skepsi un kripto temats vairs netiek apspriests tikai šaurā entuziastu lokā.

Viens no galvenajiem šķēršļiem plašākai pieņemšanai ir zināšanu trūkums un bažas par drošību. Kā norāda Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asociētais profesors Dr. oec. Jānis Priede: “Krāpšanas gadījumi un haotiskais regulējums pagātnē ir atstājuši iespaidu uz sabiedrības uzticības līmeni kriptovalūtām. Tomēr MiCA regulas ieviešana un citi regulatīvie centieni pakāpeniski maina šo uztveri.”

Personīgā pieredze atspoguļo šo uzticības paradoksu – no vienas puses, likumdevējs arvien vairāk atbalsta kriptovalūtu integrāciju uzņēmējdarbībā, bet no otras puses, tradicionālās institūcijas, piemēram, bankas, joprojām izturas ar piesardzību vai pat ar noraidījumu. Palielinoties regulējuma skaidrībai un veidojoties pozitīviem lietošanas piemēriem, var prognozēt pakāpenisku sabiedrības uzticības pieaugumu kriptovalūtām, īpaši stabilajām monētām, kas kombinē inovācijas ar stabilitāti.

Kā mēdz teikt finanšu pasaulē – nauda ir konservatīva, bet inovācijas – revolucionāras. Mana pieredze liecina, ka šie divi spēki Latvijā pamazām sāk atrast kopīgu valodu, un nākotnē mēs, iespējams, redzēsim arvien vairāk uzņēmumu, kas veiksmīgi integrē tradicionālās uzņēmējdarbības struktūras ar digitālo aktīvu priekšrocībām.