Kreditori bieži saskaras ar situāciju, kad darījumu partneris ilgstoši nepilda savas saistības. Viena no iespējām, ko piedāvā likumdevējs, – parādnieka maksātnespējas procesa ierosināšana, ar kura palīdzību būtu iespējams panākt pēc iespējas pilnīgāku saistību izpildi. Juridiskas personas maksātnespējas process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura ietvaros no parādnieka mantas tiek segti kreditoru prasījumi, lai veicinātu parādnieka saistību izpildi. Protams, ka maksātnespējas procesa piemērošana pati par sevi negarantē to, ka kreditora prasījumi tiks apmierināti pilnībā, tomēr, raugoties no kreditora viedokļa, pastāv iespēja, ka maksātnespējas process varētu novest pie kreditoram vēlamāka rezultāta, nekā tas būtu vienkāršas parāda piedziņas rezultātā. Taisnības labad jāatzīmē, ka lielākā daļa maksātnespējas procesu Latvijā diemžēl noslēdzas bez jebkāda pozitīva rezultāta nenodrošinātajiem kreditoriem.
Juridiskās personas maksātnespējas process Latvijā faktiski uzskatāms par parādnieka bankrota procedūru, kuras ietvaros tiek segti kreditora prasījumi, pārdodot parādniekam piederošo mantu un beidzot pastāvēt juridiskajai personai. Ja pasludināts parādnieka maksātnespējas process, pāreja uz tiesiskās aizsardzības procesu, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, iespējama retos izņēmuma gadījumos. Juridiskas personas maksātnespējas procesu piemēro ne vien “klasiskajām” juridiskajām personām – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrībām (izņemot mantojuma masu un kredītiestādes), bet arī personālsabiedrībām un fiziskām personām – individuālajiem komersantiem.
Juridiskās personas maksātnespējas procesa uzsākšanu Maksātnespējas likumā noteiktajos gadījumos var lūgt gan pats parādnieks, gan parādnieka nenodrošinātie kreditori. Patlaban jāņem vērā arī Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma noteikumi, atbilstoši kuriem likumdevējs uz noteiktu termiņu nosaka aizliegumu kreditoriem iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu un noteiktos gadījumos paredzējis parādniekam atbrīvojumu no pienākuma iesniegt maksātnespējas pieteikumu (patlaban kreditoriem noteikts aizliegums iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu līdz 2021.gada 1.septembrim, savukārt parādniekam nav pienākuma iesniegt maksātnespējas pieteikumu līdz 2021.gada 31.decembrim, izņemot noteiktus gadījumus).
Parādniekam ir pienākums nekavējoties iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu, ja parādnieks ilgāk nekā divus mēnešus nav nokārtojis parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš un citos gadījumos. Ja valde neievēro šo pienākumu, tad var iestāties valdes locekļu personīgā atbildība pret kreditoriem.
Savukārt kreditoram ir tiesības iesniegt juridiskas personas maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, ja:
Juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu nedrīkst iesniegt nodrošinātais kreditors. Ja prasījums nav nodrošināts pilnībā, nodrošinātais kreditors juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumu var iesniegt tikai nenodrošinātās prasījuma daļas apmērā. Arī nenodrošinātais kreditors nav tiesīgs iesniegt maksātnespējas procesa pieteikumu gadījumā, ja attiecībā uz parādnieku ir ierosināts vai tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process.
Iesniedzot maksātnespējas procesa pieteikumu tiesā, iesniedzējam ir pienākums samaksāt gan valsts nodevu, gan arī juridiskās personas maksātnespējas procesa depozītu divu minimālo mēnešalgu apmērā (2021.gadā – 1’000 EUR), kas nodrošina juridiskās personas maksātnespējas procesa finansēšanu, ja procesa gaitā atklāsies, ka pašam parādniekam nav mantas, vai manta ir mazāka par depozīta apmēru, un neviens nepiesakās šo procesu finansēt.
Maksātnespējas procesa pasludināšana ar tiesas spriedumu rada būtiskas sekas parādniekam. Cita starpā, parādnieka pārvaldes institūciju, piemēram, kapitālsabiedrības dalībnieku vai akcionāru sapulces un valdes, kā arī padomes (ja tāda ir izveidota) darbība tiks apturēta, un to vietā stāsies tiesas ieceltais maksātnespējas procesa administrators.
Tiek iecelts parādnieka pārstāvis, kuram ir pienākums sadarboties ar administratoru maksātnespējas procesa ietvaros, sniedzot tam ziņas un dokumentus par parādnieku. Ziņas par maksātnespējas procesa uzsākšanu tiks ierakstītas publiskā – maksātnespējas – reģistrā, kas pieejams Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tīmekļa vietnē. Pēc ieraksta izdarīšanas maksātnespējas reģistrā sāk tecēt termiņš kreditoru prasījumu iesniegšanai. Prasījumi iesniedzami administratoram mēneša laikā no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu. Ja kreditors nokavējis šo prasījumu iesniegšanas termiņu, viņš savu prasījumu pret parādnieku var iesniegt termiņā, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no dienas, kad maksātnespējas reģistrā izdarīts ieraksts par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, bet ne vēlāk kā līdz dienai, kad šajā likumā noteiktajā kārtībā sastādīts kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns. Būtiski uzsvērt, ka norādīto termiņu notecējuma iestājas noilgums, līdz ar to kreditors zaudē kreditora statusu un savas prasījuma tiesības pret parādnieku. Kreditoram jāņem vērā, ka juridiskās personas maksātnespējas procesa laikā parādnieka prasījumi var tikt ieskaitīti pret kreditora prasījumiem, ja tie radušies vismaz sešus mēnešus pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas. Savukārt ieskaitu kā jebkuru citu parādnieka noslēgtu darījumu administrators var apstrīdēt tiesā, ja darījums ir noslēgts triju gadu laikā pirms juridiskās personas maksātnespējas procesa pasludināšanas dienas un var pierādīt, ka ar to ir nodarīti zaudējumi parādniekam.
Atbilstoši likumam tiesas ieceltais administrators lemj par parādnieka saimnieciskās darbības turpināšanu pilnā vai ierobežotā apjomā, ja šīs darbības turpināšana ir ekonomiski pamatota, vai par tās izbeigšanu, nekavējoties uzsāk parādnieka dokumentu un mantas pilnu inventarizāciju un sastāda parādnieka bilanci, pieņem, reģistrē un pārbauda kreditoru prasījumus, nekavējoties ņem savā pārvaldījumā visu parādnieka mantu, kā arī parādnieka valdījumā vai turējumā esošo trešajām personām piederošo mantu. Administrators arī sniedz kreditoriem un Maksātnespējas kontroles dienestam savas darbības pārskatu, atgūst debitoru parādus un veic tiesiskas darbības citas parādnieka mantas atgūšanai, vēršas Maksātnespējas kontroles dienestā ar iesniegumu par darbinieku prasījumu apmierināšanu no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem, veic parādnieka mantas pārdošanu, kā arī citas darbības, kā arī var vērsties ar prasījumiem pret valdes un padomes locekļiem.
No kreditoru interešu viedokļa jāizceļ likumā noteiktais administratora pienākums izvērtēt un celt tiesā prasības pret juridiskās personas pārvaldes institūciju locekļiem un kapitālsabiedrības dalībniekiem (akcionāriem) par viņu nodarīto zaudējumu atlīdzību, kā arī izvērtēt parādnieka darījumus un celt tiesā prasību par attiecīgā darījuma atzīšanu par spēkā neesošu, ja ar tiem nodarīti zaudējumi parādniekam.
Praksē tieši vēršanās pret parādnieka amatpersonām un parādniekam zaudējumus nesošu darījumu apstrīdēšana bieži izrādās vienīgā iespēja, lai saglabātu cerības vismaz daļēji norēķināties ar parādnieka kreditoriem. No vienas puses, administrators nav saistīts ar kreditoru vai to pārstāvošās institūcijas – kreditoru sapulces norādījumiem. No otras puses, šāda administratora “autonomija” nav absolūta, jo administrators kā valsts amatpersonai pielīdzināta persona veic publisku uzdevumu un ir apveltīta ar publiskām pilnvarām, līdz ar to likumdevējs administratoru lielāko daļu uzraudzības pilnvaru uzticējis izpildvarai Maksātnespējas kontroles dienestam. Taču jāņem vērā, ka administratoru var atcelt tiesa pēc savas iniciatīvas, Maksātnespējas kontroles dienesta vai administratora pieteikuma vai kreditoru sapulces ierosinājuma, ja konstatējams kāds no Maksātnespējas likumā norādītājiem pamatiem.
Saskaņā ar Maksātnespējas likumu maksātnespējas administratoram ir vienīgi kreditoru informēšanas pienākums, kuriem ir tiesības celt iebildumus par paredzamo administratora rīcību. Latvijā diemžēl likumdevējs noteicis samērā ierobežotu kreditoru sapulces kompetenci, paredzot tai vienīgi tiesības lemt par administratora atlīdzības noteikšanu, administratora atcelšanas ierosināšanu, maksātnespējas procesa izdevumu atzīšanu par pamatotiem, parādnieka mantas pārdošanas veidu vai pārdošanas termiņa pagarināšanu, kā arī turpmāko rīcību ar mantu, kas ir izslēgta no mantas pārdošanas plāna. Kreditoru sapulce pieņem lēmumus pamatā ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsu skaitu kreditoru sapulcē nosaka atbilstoši kreditora galvenā prasījuma summai, par katru veselu euro piešķirot vienu balsi. Balsis kreditoru sapulcē tiek piešķirtas nenodrošinātajam kreditoram, kā arī nodrošinātajam kreditoram prasījuma nenodrošinātajā daļā nodrošinātajā daļā, ja tiek balsots par administratora atcelšanas ierosināšanu.
Kreditoriem būtisks jautājums ir maksātnespējas procesa izmaksu apjoms. Šo izmaksu nozīmīgākā pozīcija ir administratora atlīdzība, ko pamatā sedz no parādnieka mantas. Tās aprēķināšanas kārtība ir noteikta Maksātnespējas likumā, un tā sastāv šādām pozīcijām: 1) atlīdzība divu valstī noteikto minimālo mēnešalgu apmērā; 2) 10 % apmērā no atgūtās parādnieka mantas, proti, mantas pārdošana un parādu piedziņa; 3) atlīdzība par ieķīlātās mantas pārdošanu, kuras apmērs atbilstoši likumā ietvertajai aprēķina formulai atkarīgs no kreditoriem izmaksājamās summas apmēra (piemēram, ja kreditoram izmaksājamā summa ir robežās no 142’287 EUR līdz 711’435 EUR, tad saskaņā ar likumu administratora atlīdzība sastāda 8’039,15 EUR plus 3 procenti no kreditoram izmaksājamās summas, kas pārsniedz 142’287 EUR). Likumā ietverts princips, ka administratora atlīdzība ir tieši atkarīga no maksātnespējīgā subjekta finansiālā stāvokļa – jo vairāk aktīvu ir tā īpašumā, jo vairāk naudas administrators atgūs, lai apmierinātu kreditoru prasījumus, un attiecīgi lielāka būs arī administratora atlīdzība.
Administrators var saņemt arī papildus atlīdzību, ja administrējamais parādnieks pēc darbinieku skaita uzskatāms par lielu uzņēmumu (vadoties no gada apgrozījuma un darbinieku skaita), kā arī tad, ja parādnieks turpina veikt savu saimniecisko darbību. Vienlaikus Maksātnespējas likumā ir paredzētas administratora tiesības vienoties ar kreditoru sapulci par citu atlīdzības apmēru vai segšanas kārtību, piemēram, kreditoru sapulce var nolemt, ka administratoram maksājama ikmēneša atlīdzība noteiktā apmērā. Praksē šāds atlīdzības modelis bieži vien tiek piemērots, ja maksātnespējīgais subjekts ir liels uzņēmums vai tas turpina saimniecisko darbību.
Visbeidzot, kreditoriem ir būtiski zināt Maksātnespējas likumā paredzēto kreditoru prasījumu segšanas secību. Vispirms no parādnieka mantas un citiem finansēšanas avotiem pilnībā tiek segtas maksātnespējas procesa izmaksas. Nākamajā kārtā pilnībā tiek segtas Maksātnespējas kontroles dienesta prasījums, ja parādnieka darbinieku prasījumi apmierināti no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā”. Pēc pilnīgas iepriekš minēto prasījumu apmierināšanas kā nākamie sedzami noteikta veida darbinieku prasījumi, kā arī nodokļu administrācijas prasījumi. Pēc visu iepriekš minēto kreditoru prasījumu pilnīgas apmierināšanas atlikušie parādnieka naudas līdzekļi tiek sadalīti pārējo kreditoru prasījumu apmierināšanai pamatparāda apmērā, pie tam naudas līdzekļu nepietiekamības gadījumā attiecīgie prasījumi tiks apmierināti proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram. No parādnieka naudas līdzekļiem, kas paliek pāri pēc nenodrošināto kreditoru prasījumu apmierināšanas pamatparāda apmērā, tiek apmierināti nenodrošināto kreditoru blakus prasījumi (proporcionāli summai, kas pienākas katram kreditoram). Visbeidzot, naudas līdzekļu esamības gadījumā kā pēdējās tiek veiktas izmaksas katram dalībniekam vai akcionāram proporcionāli viņa ieguldījuma apmēram.
Marts 25, 2021 Gints Vilgerts, Managing Partner
Ielādēt vēl
Ielādēt vēl
