Atbildība par recepšu zāļu reklāmu internetā

Zāļu reklāmas var būt adresētas ne tikai sabiedrībai, bet arī speciālistiem.1 Kopš 2020. gada rudens interneta aptieku pirkumu apjoms ir divkāršojies. Eksperti uzskata, ka pasūtījumu būtu bijis vēl vairāk, ja pircēji zinātu, ka recepšu zāļu2 piegāde uz mājām ir iespējama.3 Tomēr Latvijas normatīvais regulējums recepšu zāles atļauj reklamēt tikai speciālistiem.

Taču atsevišķos gadījumos arī speciālistiem adresēta zāļu reklāma var ietekmēt patērētāja izvēli. Šādos gadījumos recepšu zāļu reklāmas izplatīšana var veidot Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma normu pārkāpumu.4 Savukārt par negodīgu komercpraksi Veselības inspekcija ir tiesīga komercprakses īstenotājam uzlikt soda naudu līdz 10 % no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 euro.5

Kas zāļu reģistrācijas īpašniekam recepšu zāļu reklamēšanā jāpatur prātā, lai Veselības inspekcija neierosinātu administratīvo lietu par iespējamiem negodīgas komercprakses pārkāpumiem?

1/ Kas jāņem vērā papildus normatīvo aktu prasībām.

Ministru kabineta 2011. gada 17. maija noteikumu Nr. 378 “Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus” (“Reklāmas noteikumi”) III. sadaļā ir plaši izklāstītas prasības speciālistiem paredzētajai reklāmai un reklāmas izplatīšanas kārtībai.

Pirmkārt, papildus  jāņem vērā, ka izšķiroša nozīme ir reklāmas saturam pēc būtības jeb informācijas pasniegšanas veidam. Speciālistiem paredzētajai zāļu reklāmai ir jābūt acīmredzami vērstai uz speciālistiem. Reklāmas saturam jābūt neitrālam pārskatam par konkrētajām zālēm un zāļu piederību recepšu zāļu grupai. Līdz ar to reklāmas devējam rūpīgi jāpārdomā reklāmas informācijas pasniegšanas veids.

Reklāmā nevajadzētu ietvert konkrēto zāļu popularizējošus elementus. Piemēram, ja speciālistiem paredzētajā zāļu reklāmā būs personīgi un emocionāli pacientu stāsti, kuros ir tendence izslēdzoši norādīt tikai uz zāļu labajām īpašībām, Veselības inspekcijai ir pamats apšaubīt reklāmas patieso adresātu. Arī tiesa atzina, ka šādā gadījumā būtu pamats domāt, ka reklāmas patiesais adresāts ir sabiedrība.6

Otrkārt, jau no Reklāmas noteikumu 22. punkta izriet, ka reklāmas devējam reklāmas avotā jānodrošina brīdinājums, ka reklāma ir paredzēta speciālistiem. Piemēram, tīmekļvietnē www.doctus.lv pirms atlasītā raksta par konkrēto medikamentu (piemēram, recepšu zālēm) parādās aile, kurā ir jāapstiprina, ka lasītājs ir speciālists. Tam ir nozīme, jo strīdu gadījumā var būt izšķirošs jautājums, vai reklāma varēja ietekmēt patērētāja ekonomisko izvēli.

Situācijā, kurā recepšu zāļu reklāmai nebija šāda brīdinājuma, Senāts secināja, ka reklāmas bija adresētas plašākai sabiedrībai. Secīgi šādos gadījumos tiesa vērtē, kā šāda reklāma ietekmēja patērētāja izvēli. Senāts arī piešķīra nozīmi reklāmas mērķauditorijai, kas izskatāmajā lietā bija personas, kurām diagnosticēts vēzis. Senāts atzina, ka konkrētajā gadījumā pastāvēja liela iespējamība ietekmēt patērētāju ekonomisko rīcību, aicinot tos meklēt ārstēšanās iespējas ar reklamētajām zālēm.7

2/ Kad zāļu reģistrācijas īpašnieks atbild par reklāmas saturu?

Bez ievērības nevar palikt Reklāmas noteikumu 30.2. punkts, kas noteic, ka zāļu reģistrācijas īpašnieks vai tā pilnvarotais pārstāvis, vai cita persona, kas ir reklāmas devējs vai reklāmas izplatītājs, nodrošina, ka zāļu reklāma atbilst noteikumiem, reklāmu un komercpraksi regulējušiem normatīvajiem aktiem. Tātad atbildīgo personu loks par reklāmas atbilstību normatīvajam regulējumam ir gana plašs. Bet kā noteikt atbildīgo, ja speciālistiem paredzētā reklāma ir publicēta tīmekļvietnē bez norādes par reklāmas devēju?

Šādā gadījumā tiesa atzina, ka Veselības inspekcija ir tiesīga saukt pie atbildības arī zāļu reģistrācijas īpašnieku. Savukārt, ja reklāmas avotā ir norādīts reklāmas devējs un izplatītājs, tad primāri viņi arī ir jāsauc pie atbildības.8 Lai izvairītos no šādiem pārpratumiem, iesakām pusēm līgumiski nodalīt atbildību starp reklāmas devēju, izplatītāju un reklāmas izgatavotāju.

Apkopojot minēto, secināms, ka zāļu reģistrācijas īpašniekam, pirmkārt, ir jābūt vienošanās ar reklāmas devēju, izplatītāju un izgatavotāju par tiesībām, pienākumiem un atbildību reklāmas satura izstrādē, izplatīšanā un publicēšanā. Otrkārt, veidojot reklāmas saturu speciālistiem, ir jāpievērš uzmanība informācijas pasniegšanas veidam pēc būtības – (i) reklāmai ir jābūt neitrālai, (ii) ir jābūt  vispusīgam zāļu aprakstam un (iii) ir jābūt norādei, ka reklāma ir paredzēta speciālistiem.

[1] Jēdziens “speciālisti” rakstā izmantots Ministru kabineta 2011. gada 17. maija noteikumu Nr. 378 “Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus” 2.2. punkta izpratnē.
[2] Jēdziens “recepšu zāles” rakstā izmantots Ministru kabineta 2011. gada 17. maija noteikumu Nr. 378 “Zāļu reklamēšanas kārtība un kārtība, kādā zāļu ražotājs ir tiesīgs nodot ārstiem bezmaksas zāļu paraugus” 11.1.punkta izpratnē.
[3] Ziņa par pieprasījumu pieaugumu recepšu medikamentu piegādē uz mājām. Publicēta 2021. gada 29. martā. Skat. https://www.delfi.lv/news/national/commercials/audzis-pieprasijums-recepsu-medikamentu-piegadei-uz-majam.d?id=52998779.
[4] AT Senāta 2020. gada 27. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-407/2020 8.-9. punkti.
[5] Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma 15.2 panta pirmā daļa.
[6] Administratīvās apgabaltiesas 2021. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. A420139417 15. punkts.
[7] AT Senāta 2020. gada 27. novembra sprieduma lietā Nr. SKA-407/2020 10. punkts.
[8] Administratīvās apgabaltiesas 2021. gada 30. marta sprieduma lietā Nr. A420139417 17. punkts.

by Diāna Adamoviča, Juriste, Latvija

Juristi

Pieredze

Juridiskā palīdzība pie Summus Capital OU obligāciju emisijas Latvijā ar Signet bank starpniecību 10 miljoni eiro apmērā.

Juridiskā palīdzība Latvijas valsts mežiem jautājumā par pasūtītāja pienākumu izvērtēt saistītu sabiedrību piedāvājumu neatkarīgumu.

Lursoft pārstāvēšana tiesā , pārsūdzot lielāko GDPR sodu Latvijā.

Juridiskā palīdzība atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam saistībā ar Konkurences padomes veikto tirgus uzraudzību.