Neskatoties uz virtuālo valūtu riskiem, tās nav plānots aizliegt ne Eiropā, ne Latvijā, toties uzraudzīt – gan. Par peļņu, kas gūta no virtuālās valūtas pirkšanas vai pārdošanas ir jāmaksā nodoklis. Noteikts, ka ienākums no virtuālās valūtas būs kapitāla pieauguma nodokļa (20%) objekts.
Kā zināms, kapitāla pieaugums tiek rēķināts kā starpība starp pārdošanas un iegādes vērtību. Problēmas gan būs ar to, kā nodokļu maksātājam noteikt virtuālās vērtības iegādes izmaksas, jo Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) vēlēsies redzēt pierādījumus un pamatojumu iegādes vērtībai ar attaisnojuma dokumentu (attaisnojuma dokumentu kopumu). Tikai tad, ja nodokļu maksātājs spēs dokumentāri pierādīt virtuālās valūtas iegādes vērtību, tas varēs rēķināt nodokli no starpības. Pretējā gadījumā -virtuālās valūtas iegādes vērtība tiks noteikta “0”.
Atšķirīgais virtuālās valūtas aplikšanai ar 20% IIN būs arī tas, ka “klasiskiem” finanšu instrumentiem un citiem līdzīgiem darījumiem, kapitāla aktīvu darījumu zaudējumus var segt ar citu kapitāla aktīvu peļņu kalendārā gada ietvaros. Piemēram, ja esat guvis zaudējumus no nekustamā īpašuma pārdošanas, bet peļņu no akciju pārdošanas, tad abi darījumi savstarpēji ieskaitās, lai arī ir dažādu veidu.
Taču virtuālās valūtas gadījumā plusus un mīnusus gada ietvaros varēs piemērot tikai virtuālās valūtas darījumu ietvaros.
Gadījumā, ja fiziskā persona atsavinās virtuālo valūtu saimnieciskās darbības ietvaros vai ģenerēs virtuālo valūtu, šāds ienākums tiks klasificēts kā ienākums no saimnieciskās darbības. Proti, tiktu piemērots klasiskais IIN.
Janvāris 24, 2019 Gints Vilgerts, Managing Partner
