Tirgojot vienu auto, kartelis nesanāk

Intervija, Dienas Bizness / 2019. gada 10. janvāris

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu. Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē līdz galam nav radusies.

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodi nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs  grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs ir neatkarīgi ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Raksturojiet Konkurences padomes administratīvā soda uzlikšanas pamatu, kā tas sākās?

Debora Pāvila: Viss balstījās uz viena dīlera sūdzības pamata. Tas bija Auto Īle&Herbst. Viņi iesniedza ziņojumu Konkurences padomei, atbilstoši iekļūstot  iecietības programmā un tā atbrīvojoties no soda. Paši bija iesaistīti, bet tāda ir šī ziņotāja loma, ka viņiem par sniegto informāciju pieklājas atlaide. Šādas programmas ir izplatītas daudzās ES valstīs un tā ir normāla kārtība. Auto Īle&Herbst to izmantoja. Viņi bija izslēgti no dīleru tīkla, par ko atsevišķi tiesājās. Tur bija stāsts par dīleru noteikumu pārkāpumu. Pieļauju, ka šis bija iemesls iet uz Konkurences padomi ar ziņojumu. Lai arī KP ir administratīva iestāde – viņiem ir plašas pilnvaras un tika veiktas arī kratīšanas uzņēmumos, tika izņemti datu nesēji. Tad KP divus gadus e-pastus lasīja un pētīja līdz 2014. gada decembrī pieņēma lēmumu un 2015. gada sākumā paziņoja par uzlikto sodu.

Tātad – KP saka, ka Volkswagen tirgotāji Latvijā veido karteli. Vai uzņēmumi šo saziņu e-pastos noliedza?

Debora Pāvila: Pamatpierādījumi ir e-pasti. Tie pēc būtības ir tādi – viens dīleris raksta citiem, ka būs iepirkums un viņš tajā piedalīsies un lūdz citus kolēģus nepiedalīties tajā. Aizstāvības galvenais arguments ir, un to arī uzsvērām, ka viss notiek zem viena zīmola Volkswagen.

Jūlija Jerņeva: Volkswagen tirgū ir jākonkurē ar citiem autoražotājiem. Visiem citiem automašīnu zīmoliem Latvijā lielākoties ir tikai viens dīleris. Citiem zīmoliem mūsu valstī nav tāds izvērsts dīleru tīkls.

Debora Pāvila: Tātad, e-pastu aprite notiek starp visiem Volkswagen izplatītājiem Latvijā, gan tiem, kas ir importētāja grupas uzņēmumi, gan tiem, kuri tādi nav. E-pastu teksti pēc būtības ir lūgumi atturēties no dalības kādā iepirkumā, kurā kāds no uzņēmumiem jau nolēmis startēt. Protams, ka šie uzņēmumi izslēdz konkurenci savā starpā, viņi izslēdz konkurenci starp, piemēram, VW Golf un VW Golf pārdošanu. Vairumā gadījumu iepirkumi ir ļoti konkrēti un nav iespējas pat piedāvāt viena zīmola divus dažādus automašīnu modeļus. Tajā pašā laikā jebkurā iepirkumā var atrast, ka piedalās citu automašīnu zīmolu dīleri un konkurence pēc būtības pastāv.

Tātad šajā lietā centāties pierādīt, ka definēt konkurenci pie viena zīmola preču tirdzniecības ir absurdi?

Jūlija Jerņeva: Jāsaprot ir par ko mēs runājam. Mēs visi saprotam, ka prece ir viena. Tā ir Volkswagen automašīna. Konkurence var notikt tikai ar cenu, bet cenu šajā gadījumā galvenokārt nosaka rūpnīca. Tieši rūpnīca palīdz dot labākas cenas dīleriem un tas nozīmē, ka visu dīleru rīcībā ir vienādi rīki. Pēdējais paliek viņu pašu noteiktās peļņas maržas, kas ir nebūtiskas uz automašīnas cenas fona. Iznāk, ka viena zīmola dīleriem nav iespējams piedāvāt krasi atšķirīgas cenas.

Ja Latvijā būtu tikai viens vienīgs Volkswagen dīleris, kā citiem zīmoliem, ar kaut vai 10 filiālēm – darbinieki droši varētu sarakstīties par iepirkumiem e-pastos?

Debora Pāvila: Savā veidā Moller grupai šis dīleru tīkls ir iekodis kājā. Tostarp fakts, ka ir pieļauts, ka tirgū darbojas neatkarīgi dīleri. Piemērs, šeit varētu būt Mercedes – viņiem ir integrētā sistēma, tikai viens dīleris un iepirkumos piedalās viens dīleris un nav nekādu jautājumu. Moller ir vairāk izplatītāju, ir neatkarīgi dīleri, kas nepieder Moller grupai un sanāk, ka šī e-pastu saziņa vismaz potenciāli ir izskatāma no Konkurences likuma pārkāpumu aspekta.

Jūlija Jerņeva: Latvijā nav Volkswagen rupnīcas un tā strīdā nepiedalās, lai gan reāli tirgū konkurence notiek starp automašīnu ražotājiem. Konkurence ir globālā mērogā, bet mūsu konkrētajā lietā tiek izgaismots tikai viens neliels elements. To arī uzsvērām tiesā un sacījām Konkurences padomei, ka svarīga ir kopbilde, nevis atsevišķi elementi. Tiesa to kopbildi ir ieraudzījusi.

Tad Volkswagen tirgotāji ir kartelis vai nav?

Debora Pāvila: Konkurences padome apskatījās e-pastu saziņu un secināja, ka tas ir kartelis, tādēļ noteica sodu. Tomēr klasisks kartelis būtu, ja kopā sanāktu dažādu automašīnu ražotāju tirgotāji un Latvijā vienotos par kaut kādu tirgus pārdali. Dažādu zīmolu gadījumā tas neapšaubāmi būtu kartelis. Konkurences tiesībās ir tāda lieta – ja ir pateikts, ka konkrētā vienošanās ir kartelis, tad nekas vairāk nav jāpierāda. Nav jāpierāda, ka šādām darbībām varētu būt negatīva ietekme uz tirgu. Šeit vairs nav stāsts par nodomu un sekām. Kartelis – tas ir slikti, negatīvās sekas nav jāpierāda, tās nāk līdzi pārkāpuma definīcijai kā neatņemama sastāvdaļa.

Konkurences padome iesniedz e-pastus, pieprasa 7,6 miljonus eiro lielu sodu. Ko pasaka tiesa?

Debora Pāvila: Lieta tika izmeklēta divus gadus, bet slēdziens bija visai īss. Ir kartelis, jāmaksā sods. Ko viņi divus gadus bija darījuši, nav skaidrs. Nebija veikti tirgus pētījumi, nebija caurskatīti iepirkumi, pat nebija konstatēts vai pēc iepirkuma tika nopirktas Volkswagen mašīnas vai arī kādas citas. Tas, ko pateica tiesa ir, ka vajadzēja pētīt lietu un sekas, kādas šī sarakste ir atstājusi.

Jūlija Jerņeva: Mēs iesaistījām ekonomistu un lūdzām pētījumu. Viņš deva vērtējumu apstākļiem un norādīja, ka ir jāredz kopaina un ietekme uz iepirkumiem. Jālūko vai notiek konkurence starp zīmoliem. Jau gadu pirms tiesas Konkurences padomei iesniedzām šo ekonomista atzinumu un to neuztvēra nopietni.

Debora Pāvila: Atbilde iesākumā drīzāk bija kurioza – raugi, atbildētājs atzīst savu vainu. Tā kā mēs mēģinot attaisnoties. Beigās jau tomēr bija lēmumā rakstīts, ka Konkurences padome nevienā punktā pētījumam nepiekrīt. Esot izmantotas nepareizas ekonomiskās teorijas.

Tātad, jums ir izdevies pierādīt, ka šāda sarakste tirgojot viena zīmola preci nav kartelis?

Debora Pāvila: Tieši tā un lai par šādu saraksti sodītu ir jāpierāda kaitīgās sekas, ko Konkurences padome nav darījusi lietas sagatavošanas gaitā. Tādēļ arī lēmums par 7,6 miljonus eiro lielo sodu ir atcelts, jo sekas nav vērtētas. Tas ir ļoti koncentrēts tiesas lēmuma pārstāsts.

Ja pareizi saprotu Moller grupa nav mainījusies, Volkswagen Latvijā vēl aizvien ir vairāki dīleri. Kā turpmāk ar e-pastu sūtīšanu, apspriešanos, komunikāciju?

Debora Pāvila: Pirmkārt, jāuzsver, ka pārkāpuma periods ir līdz 2012. gadam.

Jūlija Jerņeva: Tā ir būtiska piebilde. Moller, kas ir norvēģu uzņēmums ir nopirkusi šo Latvijas biznesu un šie e-pasti ir pārsvarā par periodu, kad bija citi īpašnieki – vācieši, kuri šobrīd likvidē biznesu. Savukārt likvidācijas process nevar beigties šīs tiesvedības dēļ. Viņi ir līdzatbildīgi. Konkurences tiesībās mātes sabiedrība vienmēr ir līdzatbildīga. Pat tajā gadījumā, ja bizness ir pārdots. Ja konkurences pārraugs konstatē pārkāpumu, tad neatkarīgi no pārdošanas līguma nosacījumiem iestājas līdzatbildība. Nevar noslēpt vai iznīcināt pārkāpuma sekas vienkārši pārdodot uzņēmumu.

Atkārtošos. Var viena uzņēmuma meitas kompānijas sarakstīties par iepirkumiem vai nē?

Debora Pāvila: Vispareizākais būtu atnākt pie mums un pajautāt. (Smejas)

Jūlija Jerņeva: Ja tie ir vienas grupas uzņēmumi, tad, noteikti, var. Tātad tie uzņēmumi, kuriem priekšā rakstīts Moller to varētu darīt, bet ar neatkarīgajiem dīleriem par šādām lietām sarakstīties nevajadzētu.

Debora Pāvila: Palikšu pie sava. Vispār jau vajadzētu konsultēties ar juristiem. Nav tiesa pateikusi, ka tas ir pilnīgi atļauts. Šobrīd Konkurences padome ir vienkāršoti piegājusi lietai. Pateica, ka kartelis, uzlika sodu un neko citu nevērtēja. Nevērtēja vai ir negatīvās sekas vai nē. Esam pierādījušas, ka tas nav kartelis, bet par tālāko labāk minējumus neizdarīt.

Jūlija Jerņeva: Ja būtu bijusi pilnvērtīga izmeklēšana mēs spētu atbildēt uz šo jautājumu skaidri un konkrēti. Konkurences padomei vajadzēja ņemt konkrētos iepirkumus un pētīt – kurš ir piedalījies, kurš uzvarējis, kāds ir bijis piedāvājums. Tiesa jau atzina, ka e-pasti bija, bet daļā gadījumu dīleri tos nav ievērojuši. Viens lūdz nepiedalīties kolēģi iepirkumā, bet viņš ņem un piedalās.
Nelaime ir apstāklī, ka pētīts lietā nebija praktiski nekas. Konkurences padomei nebija pat saraksta ar iepirkumiem par kuriem ir stāsts. Nav uzdots neviens jautājums iepirkumu organizētājiem. Tie bija vienkārši neidentificēti iepirkumi, kuros kaut kas notika vai arī nekas nenotika. Tādēļ mums šobrīd ir grūti sniegt pilnvērtīgu atbildi citiem uzņēmējiem, ne tikai mūsu klientiem, jo neskatoties uz to, ka lieta ir iztiesāta Apgabala tiesā – pilnvērtīgus un drošus secinājumus par tālāko darbību no tās izdarīt nevar.

Debora Pāvila: Konkurences padome vēl lietu var pārsūdzēt un pacīnīties par savu taisnību Augstākajā tiesā. Termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai bija 2018. gada 22. decembris. Mēs, protams, spriedumu šobrīd nepārsūdzam, jo esam ar to apmierināti. Pieņemam, ka no Konkurences padomes puses pārsūdzība būs.

Jūlija Jerņeva: Šādās administratīvajās lietās izskatīšana ir divās instancēs. Līdzīgi kā tas ir par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu. Policists uzliek sodu,  var pasūdzēties policijas priekšniekam, tad ir tikai viena tiesas instance – Administratīvā apgabala tiesa un pārsūdzībai Augstākā tiesa, kas skata tiesību interpretāciju kļūdas. Mūsu gadījumā ir tieši tas pats, taču sods ir krietni lielāks.

Tātad jautājums Augstākajā tiesā vēl aizvien būs tas pats – vai viena zīmola automašīnas tirgotāju e-pastu saziņa ir pierādījums, ka eksistē kartelis?

Debora Pāvila: Tas noteikti būs centrālais jautājums.

Jūlija Jerņeva: Šis ir Konkurences likuma pants, kuram obligāti ir jābūt interpretētam un saprotamam vienādi visā Eiropas Savienībā. Proti, Latvijā nevar būt tāda jautājuma interpretācija, kura atšķirtos no Igaunijas vai Francijas.

Eiropā nav precedenta?

Jūlija Jerņeva: Tāds jautājums vai viena zīmola preces tirgotāji var veidot karteli Eiropas savienības tiesā nav izlemts, līdz ar to precedenta tieši šajā jautājumā nav.

Latvijai ir iespēja šo precedentu radīt?

Jūlija Jerņeva: Jā, mēs esam pirmie, kas to izskata un par to strīdas. Pēdējā laikā Latvija regulāri izceļas ar šādiem jautājumiem tieši konkurences lietās. Respektīvi viens no jautājumiem, kas būs Augstākajai tiesai – vai nevajadzētu uzdot prejudiciālu jautājumu Eiropas Savienības tiesai – par to kā pareizi interpretēt jautājumu. Vai ir Konkurences padomei jāskatās visa kopbilde, jāanalizē visas iespējamās sekas. Te nosacīti parādās vēl viena instance, kura iespējams būs iesaistīta.

Debora Pāvila: Tas jau būs Augstākās tiesas ziņā. Mūsu uzdevums būs tiesu aicināt to darīt.

Prejudiciāli vai tādi jautājumi bez kuru atrisināšanas tiesa nevar lietu iztiesāt ir Latvijā bijuši? Varat minēt kādus piemērus?

Jūlija Jerņeva: Atceros divas skaļas lietas par prejudiciāliem jautājumiem. Viena bija Ditas Danosas lieta pret uzņēmumu SIA LKB Līzings, kur Augstākās tiesas Senāts lūdza Eiropas Savienības tiesu sniegt prejudiciālu nolēmumu. Tur bija jautājums par sievietes kā valdes locekļa tiesībām nebūt atlaistai tāpēc, ka viņa ir palikusi stāvoklī. Jautājums bija par to vai ir saskatāma diskriminācija vai nē. Šis bija viens no interesantākajiem jautājumiem kāds jebkad no Latvijas bija nosūtīts uz Eiropas Savienības tiesu Luksemburgā.
Otrs jautājums bija nesen. Tas bija par autortiesībām, kur Augstākā tiesa lūdza sniegt prejudiciālu nolēmumu par autortiesību tarifiem. Tā arī bija konkurences lieta. Tur Konkurences padome uzskatīja, ka tarifi Latvijā ir pārāk augsti.

Vai sakot, ka Konkurences padome nav neko daudz pētījusi, norādāt uz tās nekompetenci vai neprofesionalitāti?

Jūlija Jerņeva: Konkurences lietās katra lieta ir skatāma atsevišķi un katrā gadījumā ir savi apstākļi un dalībnieki. Būtu aplami uzskatīt, ka Konkurences padome uzliekot sodu ir rīkojusies nekompetenti vai neprofesionāli. Viņi ir gājuši vieglāko ceļu. Kādēļ neuzlikt sodu, ja nav nekur aizliegts šo sodu uzlikt?! Nav jau neviens iepriekš pateicis, ka šāda veida e-pastu sarakste nav noziegums.

Debora Pāvila: Man ir radies tāds tīri personīgs iespaids. Es domāju, ka Konkurences padome rīkojas ar tādu fundamentālu pārliecību par savu taisnību. Tas ir ārkārtīgi liels retums, kad kāds kaut daļēji uzvar tiesu pret Konkurences padomi. Arī no Tiesas puses tas ir drosmīgs solis atcelt Konkurences padomes lēmumu, jo viņu uzvaru statistika ir teju simtprocentīga. Galīgajā nolēmumā parasti Konkurences padomes lēmumi paliek spēkā. Ir atsevišķi gadījumi, kad lēmumi ir atcelti. Tas ir lietās pret valsts uzņēmumiem. Gadu gadiem Konkurences padome pieņem lēmumus un tiesa saka, ka viss ir pareizi.

Jūlija Jerņeva: Pat tad, ja Tiesa pasaka, ka ir bijušas kādas kļūdas, tā nostājas Konkurences padomes pusē un apgalvo – mēs jūtam, ka virziens bijis pareizais un uzņēmums bija jāsoda. Respektīvi, līdz šim nebija skaidrs kādas kļūdas Konkurences padomei ir jāpieļauj, lai tās lēmums tiktu atcelts. Nereti Augstākās tiesas lēmumos ir norādes par to, ka Konkurences padome kaut ko ir izdarījusi nepareizi, tomēr rezultāts nemainījās, lēmums tiek atstāts spēkā.

Debora Pāvila: Tā ir gluži kā tāda neaizskaramības aura. Sarunas pēc būtības nav iespējamas, jo Konkurences padome ir pārliecināta, ka tiesā uzvarēs. Gluži kā tai Holivudas filmā The Devil's Advocate. Tā ir ar Konkurences padomi, viņi iet uz tiesām – labāk vai sliktāk sagatavoti - un tikai uzvar. Tas ir visās lietās, ne jau tikai ar mūsu biroja lietām vien. Iespējams, ka šajā konkrētajā lietā ir bijusi pārmērīga pašpaļāvība. Kartelis bija ideāla pieeja. Nav jāpierāda nekāds kaitējums sabiedrībai. Nav arī precedenta Eiropas Savienībā, bet Konkurences padomes pašpaļāvība ir tik liela, ka izdomā savu interpretāciju jautājumam un iet ar šo apgalvojumu līdz galam.

Pēc Apgabaltiesas lēmuma – kas ir skaidrs un kas nav?

Jūlija Jerņeva: Tas, kas ir skaidrs, ka vienā uzņēmumā darbinieki var sarakstīties par jebko. Arī uzņēmumu grupas ietvaros sarakste ir iespējama līdz brīdim, kad šī uzņēmumu grupa kļūst par dominējošo tirgū. Tad ieslēdzas pavisam citi spēles noteikumi. Ir skaidrs tas, ka procesuālās dabas pārkāpumi Konkurences padomes darbā vēl joprojām netiek uzskatīti par pietiekami būtiskiem argumentiem. Tieši šīs lietas izmeklēšanas laikā bija vairākas lietas, kurām nevajadzēja būt. Ir arī skaidrs, ka Tiesas rūpīgāk raugās uz Konkurences padomes darbu un tai nepietiek vienkārši uzrakstīt savu viedokli. Viedoklis ir jāpamato un Tiesa pārbauda vai apgalvojumiem ir ekonomiskā jēga. Kas ir būtiski Tiesa raugās ne tikai uz formāliem juridiskiem argumentiem, bet arī konkrēto lietas situāciju.
Par to, kas šobrīd nav skaidrs. Nav skaidrs vai viena zīmola tirgotāji, kas nepieder vienai grupai var sazināties par iepirkumiem. Tas ir izšķirams jautājums. Te visticamāk būs nepieciešams ES tiesas viedoklis, kuru ir grūti prognozēt. Mēs, protams, ceram, ka Apgabala tiesas spriedums paliks spēkā, kas ir ārkārtīgi labi pamatots. Šeit nav runa par to, ka mums patīk rezultāts, bet ir svarīgs Tiesas skatījums uz lietu. Starp citu skatījums ir nedaudz atšķirīgs no mūsu aizstāvības pozīcijas.

Noslēgumā gribu jautāt - vai esat mēģinājušas panākt izlīgumu ar Konkurences padomi? Sabiedrībai tas noteikti dotu daudz mazāk skaidrības par lietas būtību, bet juristi mēdz slēgt izlīgumus, kas ir abpusēji izdevīgi.

Jūlija Jerņeva: Ne pirms tiesas Administratīvajā apgabala tiesā, ne pēc tās nekas nav mainījies. Vairākas reizes mēģinājām izlīgt. Arī tiesa to ir aicinājusi darīt.

Debora Pāvila: Tiesnesis procesu pārtrauca un aicināja abas puses aiziet un parunāt. Viņš norādīja uz iespējamību, ka spēle nav vienos vārtos. Neskatoties uz šo aicinājumu, Konkurences padomei bija standarta pieeja.

Jūlija Jerņeva: Pēc mums labvēlīgā sprieduma arī esam sazinājušies un mēģinājuši runāt, tomēr Konkurences padomei nebija nekādas intereses izlīgt. Šis process ir īpašs. Viens no intensīvākajiem procesiem pēdējā laikā. Vienas instances ietvaros mums bija vismaz deviņas sēdes, kas notika pilnu dienu. Mums bija vairākkārt pārtraukumi, apturēšanas. Bija pārtraukumi pārejot no mutiska uz rakstisku. Ir iztērēts ļoti daudz laika un resursu. Šī patiešām ir izņēmuma lieta. Ja mums visās lietās būtu iespēja uzdot tik daudz jautājumu un tik daudz stāstīt par to ko un kā mēs saprotam. Abas puses principā ir iztērējušas ļoti daudz laika. Konkurences padomei šajā lietā uz tiesu nāca vidēji trīs cilvēki. Parasti nav vairāk par vienu. Augstākajā tiesā tas viss atkārtosies. Konkurences padomei ir jāmaksā tikai alga saviem darbiniekiem, bet mūsu klientiem ir jāapmaksā mūsu pakalpojumi. Ja tas viss aizies uz Eiropas Savienības tiesu, tad process vēl ieilgs. Respektīvi, procesam gals nav redzams. Konkurences padome nav izteikusi jebkādus izlīguma piedāvājumus.

Debora Pāvila: Pēc Tiesas sprieduma Konkurences padome pat nebija gatava tikties, lai runātu.

Jūlija Jerņeva: Slēdzot vienošanos noteikti kāda nauda, par kuru mēs vienotos tiktu ieskaitīta budžetā. Citādi, kamēr nav galējā sprieduma, nekas netiek maksāts. Protams, ka noslēgumā soda apmērs būs būtiski atšķirīgs no tā, ko Konkurences padome sākumā noteica.

Debora Pāvila: Patlaban pēc Apgabala tiesas sprieduma par Moller Auto Krasta un Moller Aauto Ventspils ir pateikts, ka Konkurences padomei sods ir jāpārskata. Norāde par pārkāpumiem ir par divām e-pastu sarakstēm un tā ir neliela epizode, nevis tas lielais piecu gadu laika posms, kas sākotnēji tika norādīts. Savukārt Moller Aauto Latvia sods ir atcelts pilnībā, bet tas bija vislielākais, ja salīdzina ar citiem dīleriem. 1,2 miljoni eiro. Viņiem šo sodu atcēla uz atsevišķa pamata. Moller Auto Latvia par dīleri bija kļuvis un šajā tīklā darbojās tikai pēdējos trīs mēnešus, lai gan pārkāpumu periods bija vairāk nekā pieci gadi. Viņu e-pastu kastītē bija iekrituši seši e-pasti un ne uz vienu no tiem viņi nebija atbildējuši. Paši neko nebija izsūtījuši un nekādi nebija iesaistījušies. Tā bija viņu vienīgā problēma, ka viņiem bija e-pastu kaste. Starp citu vienā no iepirkumiem, kurā bija izteikts aicinājums nepiedalīties viņi bija piedalījušies un uzvarējuši. Tiesa ņēma vērā, ka nav pierādījumu par to, ka SIA Moller Auto Latvia ir iesaistīti e-pastu sarakstē un sodu atcēla.

Ar Jūliju Jerņevu un Deboru Pāvilu sarunājas Dienas Bizness žurnālists Jānis Goldbergs.

 

Konkurences padomes 2015. gada janvāra paziņojums

Sešiem uzņēmumiem – SIA „SD AUTOCENTRS”, SIA „RIPO AUTOCENTRS”, SIA „MOLLER AUTO KRASTA”, SIA „MOLLER AUTO VENTSPILS”, SIA „MOLLER AUTO LATVIA” un SE „MOLLER BALTIC IMPORT” – par dalību pārkāpumā KP piemēroja naudas sodu kopumā 7 635 183,31 eiro apmērā. Savukārt viens uzņēmums iecietības programmas ietvaros pilnībā atbrīvots no soda, jo tā sniegtā informācija ļāva KP atklāt pārkāpumu.

KP konstatēja, ka uzņēmumi savstarpēji vienojušies nekonkurēt iepirkumos. Piemēram, uzņēmumi ļāvuši uzvarēt iepriekš izvēlētam pretendentam, kamēr pārējie iesnieguši saskaņotus un klientam neizdevīgākus piedāvājumus vai arī vispār atteikušies no dalības iepirkumā. Dīleri regulāri viens otru informējuši par saviem plāniem attiecībā uz kādu iepirkumu, lūdzot pārējos nekonkurēt – nepiedalīties vispār vai nepiedāvāt zemākas cenas.

Savukārt automašīnu importētājs Latvijā – vairumtirgotājs SE „MOLLER BALTIC IMPORT” – ne vien zināja un neiebilda pret pastāvošo tirgus sadali starp dīleriem, bet arī zināmā mērā veicināja un atbalstīja pārkāpumu, jo darbojās kā informācijas apmaiņas starpnieks.

2015. gadā Volkswagen dīleriem un importētājam noteiktie sodi
SE „MOLLER BALTIC IMPORT” – 5 050 542,23 EUR;
SIA „MOLLER AUTO LATVIA” – 1 216 738,56 EUR;
SIA „MOLLER AUTO KRASTA” – 965 197,45 EUR;
SIA „MOLLER AUTO VENTSPILS” – 205 104,12 EUR;
SIA „SD AUTOCENTRS” – 124 916,54 EUR;
SIA „RIPO AUTOCENTRS” – 72 684,41 EUR.

 

 

by Debora Pāvila, Partnere, Latvija

Juristi

Pieredze

Konsultēja BPM Capital OÜ par mezanīna aizdevuma finansējumu Digital Mind AS Lietuvas IT sabiedrības Alna iegādei

Konsultēja Baltijas vadošo nekustamo īpašumu investīciju holdinga grupu Summus Capital OÜ saistībā ar tās juridiskās izpētes un darījuma dokumentiem par RCH Management SIA, t/c Damme īpašnieks, iegādi (kopējā platība 16 000 m2) Rīgā, Latvijā

Compagnie Française d'Assurance pour le Commerce Extérieur (COFACE) pārstāvība apdrošināšanas strīdā pret Trasta Komercbanku un tās pilnvarniekiem.

Veiksmīga Hepsor SA2 pārstāvība Augstākajā tiesā būvniecības strīdā, ko ierosinājusi privātpersonu grupa, apstrīdot dzīvojamās mājas Āgenskalnā būvatļauju.