Publikācija

Šā gada 23.maijā Saeimā tika prezentēts Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (OECD) pētījums “Tiesiskums komercdarbībai un iekļaujošai izaugsmei Latvijā”. Pētījuma sagatavošanā tika iesaistīti eksperti no OECD dalībvalstīm, kuri apkopoja datus, kas iegūti gan OECD tiešsaistes aptaujā, kurā piedalījās Latvijā strādājošie uzņēmēji (aptuveni 300 respondentu), gan arī klātienes konsultācijās, kurās bija iesaistīti valdības un nevalstiskā sektora pārstāvji.

Kā norādīts pētījuma kopsavilkumā[1], lai uzlabotu komercdarbības tiesisko vidi Latvijā, šobrīd ir aktuāli un risināmi pieci jautājumi: 1) mūsdienīga pieeja komerctiesībām; 2) formālās prasības, kas izvirzāmas komercdarbībai tehnoloģiju laikmetā; 3) reformu temps un likumu pieejamība; 4) administratīvā sloga mazināšanas stratēģijas; 5) pārvaldības nozīme komercdarbībai draudzīgās institūcijās. OECD eksperti šo jautājumu risinājumu piedāvā 18 pietiekami vispārīgi formulētās rekomendācijās, liekot tieši likumdevējam un valsts pārvaldes institūcijām piepildīt tās ar konkrētu saturu.

Viens no būtiskākajiem konceptuāliem, likumdevējam adresētiem uzdevumiem izriet no rekomendācijas, atbilstoši kurai likuma grozījumus varētu apkopot un ieviest pakāpeniski kā paketes, lai nesasteigtu reformu gaitu. Tas saistīts ar to, ka biežas un haotiskas tiesību aktu izmaiņas, kā pilnīgi pamatoti uzskata uzņēmēji, ir būtisks uzņēmumu izaugsmi kavējošs apstāklis. Akcentēta arī vajadzība pēc digitālo risinājumu ieviešanas valsts pārvaldē un privātajā sektorā, administratīvā sloga mazināšanas, uzņēmumiem draudzīgas pārvaldības veidošanas un komerciālo strīdu izšķiršanas kārtības pilnveidošanas.

Viens no risinājumiem rekomendāciju ieviešanā būtu esošā Eiropas Savienības direktīvu regulējuma izvērtēšana un tajās ietverto alternatīvu izmantošana. Tā ES tiesību regulējums ļauj dalībvalstīm atteikties no komercreģistra informācijas publicēšanas oficiālajā laikrakstā, ja minētā informācija hronoloģiskā secībā pieejama centralizētā elektroniskā platformā. Atteikšanās no nevajadzīgas komercreģistra informācijas dublēšanas “Latvijas Vēstnesis” elektroniskajā izdevumā, radot minēto platformu, uzņēmējiem ļauj samazināt administratīvo slogu un ietaupīt uz minēto sludinājumu rēķina. Jāpiebilst, ka šo modeli izmanto daudzās ES dalībvalstīs, tai skaitā Igaunijā. Tāpat būtu apsverama atteikšanās no Komerclikumā stingri noteiktā aizlieguma akciju sabiedrībām finansēt savu akciju iegādi, tā vietā ieviešot ES direktīvā paredzēto iespēju atļaut sabiedrībai piedalīties savu akciju iegādes finansēšanā, ja šādi darījumi tiek noslēgti atbilstoši godīgiem tirgus nosacījumiem un akcionāri piekrīt šādu darījumu noslēgšanai. Tas būtu ne vien vēlams solis Komerclikuma regulējuma liberalizācijas virzienā, bet arī Latvijas tiesību sistēmu padarītu pievilcīgāku M&A tirgus dalībniekiem. Tāpat būtu liberalizējama korporatīvās pārvaldības regulējums Komerclikumā, piemēram, radot iespēju ieviest elektronisku saziņu ar sabiedrību dalībniekiem, akcionāriem un pārvaldes institūciju locekļiem, kā arī citus digitālus risinājumus dalībnieku un akcionāru tiesību un sabiedrību pārvaldes institūciju kompetences īstenošanā.

Jācer, ka Latvijas likumdevējs un valsts pārvaldes institūcijas centīsies ievērot OECD rekomendācijās noteikto un atbilstoši tam modernizēt komercdarbības tiesisko vidi, bez kuras nav iedomājama Latvijas ekonomikai tik nepieciešamā investīciju piesaiste.

[1] Pētījuma kopsavilkuma teksts pieejams: http://www.juristavards.lv/doc/272791-boecdb-ieteikumi-latvijas-komercdarbibas-vides-pilnveidei-tiesiskuma-aspekts/