Publikācija

Šķīrējtiesa ir alternatīvs strīdu risināšanas veids, kuram ir vairākas būtiskas priekšrocības iepretim tiesvedībai valsts tiesā.¹ Lai strīdu izskatītu šķīrējtiesā, pusēm par to ir jāvienojas. Šajā rakstā autors ieskicēs trīs ieteikumus, sastādot šķīrējtiesas līgumu (klauzulu).

Šķīrējtiesas līguma (klauzulas) elementus var izdalīt pamata elementos, kuri ir nepieciešami jebkurā šķīrējtiesas līgumā, un izvēles elementos, par kuriem puses var papildus vienoties.

Šķīrējtiesas līguma (klauzulas) elementi

 Pamata

• Rakstveida vienošanās par strīdu (-a) nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesai;
• Izvēle starp institucionālo vai ad hoc šķīrējtiesu;
• Vienošanās par procesam piemērojamajiem noteikumiem un/vai likumu (procesa sēdekli).

Izvēles

• Procesa valoda;
• Šķīrējtiesnešu skaits, raksturojums, iecelšanas kārtība;
• Procesa veids (paātrinātais vai parastais);
• Mutvārdu sēžu norises forma un vieta;
• Šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums;
• Procesa izdevumu atlīdzināšanas noteikumi;
• Procesa konfidencialitātes noteikumi;
• Vairāku līmeņu strīda risināšanas mehānisms;
• u.c.

1.  Izvēlēties institucionālo šķīrējtiesu ar augstu reputāciju

Vispārējā gadījumā autors iesaka izvēlēties kādu no institucionālajām šķīrējtiesām. Izvēloties konkrētu institucionālo šķīrējtiesu, vērā ņemami ir tādi kritēriji kā šķīrējtiesas reputācija, procesa izmaksas un īpatnības, piemērojamie noteikumi, specializācija un citi. Tomēr liela nozīme ir arī tādiem subjektīviem apsvērumiem kā personīgajām preferencēm un pieredzei konkrētās šķīrējtiesas procesā. Eiropā ar augstu reputāciju plaši pazīstamas ir tādas institucionālās šķīrējtiesas kā ICC², SCC³, VIAC⁴, DIS⁵, LCIA⁶, SCAI⁷, FAI⁸ un citas. Ja paredzams, ka potenciālā strīda summa būs salīdzinoši neliela, autora ieskatā, laba alternatīva ir VCCA⁹ šķīrējtiesa.

Autors neiesaka izvēlēties Latvijas institucionālās šķīrējtiesas, jo, autora ieskatā, Latvijā nav tādas institucionālās šķīrējtiesas, kas spētu nodrošināt atbilstošu strīdu izskatīšanas kvalitāti un kurai būtu augsta reputācija.

Alternatīva institucionālajām šķīrējtiesām ir Ad hoc šķīrējtiesa, kas tiek izveidota konkrētā strīda starp pusēm izšķiršanai. Ad hoc procesam ir savas priekšrocības, tomēr institucionālā atbalsta trūkums var negatīvi ietekmēt šķīrējtiesas procesa kvalitāti vai – sliktākajā gadījumā – pat padarīt šķīrējtiesas līgumu neefektīvu vai neizpildāmu. Ad hoc šķīrējtiesu kā opciju var apsvērt vienīgi tikai tad, ja pēc konsultācijas ar advokātu ir rūpīgi izvērtēti ar to saistītie riski un ir skaidri saprotams, kādēļ Ad hoc process konkrētajā gadījumā ir vēlamāks nekā process institucionālajā šķīrējtiesā.

2. Izmantot attiecīgās institucionālās šķīrējtiesas paraugklauzulu (model clause) kā pamatu šķīrējtiesas klauzulai

Strīdu risināšanas noteikumus līgumā ne velti mēdz dēvēt par “pēdējās minūtes klauzulu”, jo tie nereti tiek pārkopēti no kāda cita līguma. Lai mazinātu iespēju kļūdīties, autors iesaka nevis pārņemt šķīrējtiesas klauzulu no cita līguma, bet gan izmantot kā pamatu izvēlētās institucionālās šķīrējtiesas paraugklauzulu. Paraugklauzulā ir ietverti visi šķīrējtiesas līguma pamata elementi. Paraugklauzula parasti ir atrodama izvēlētās šķīrējtiesas interneta vietnē vai procesa noteikumos.

3. Papildināt paraugklauzulu, bet nesarežģīt

Sastādot šķīrējtiesas līgumu (klauzulu), konfliktē divas pretējas intereses. No vienas puses, noteikumiem, pēc kuriem notiek process, ir jābūt pietiekami paredzamiem un skaidriem, lai mazinātu risku, ka par būtiskiem procesuāliem jautājumiem varētu rasties strīds, kura iznākums ir neparedzams. No otras puses, procesam ir jānodrošina pietiekams elastīgums, jo šķīrējtiesas līguma (klauzulas) sastādīšanas brīdī nav iespējams precīzi paredzēt pušu intereses brīdī, kad izcelsies strīds.

Pārlieku liela procesa reglamentācija ir tipiska kļūda, sastādot šķīrējtiesas līgumu (klauzulu). Piemēram, praksē nereti ir novērojami gadījumi, kur paredzamā strīda apmērs ir salīdzinoši neliels, bet puses izslēdz paātrinātā procesa piemērošanu un/vai nosaka to, ka lieta jāskata trijiem šķīrējtiesnešiem. Šādi noteikumi var būt neizdevīgi potenciālajam kreditoram, jo tie rada izmaksu “buferi”, kas spiež vienoties par izlīgumu pēc mazāk izdevīgiem noteikumiem un atturēties no strīda tālākas eskalācijas.

Autors iesaka nesarežģīt šķīrējtiesas līgumu (klauzulu), cenšoties vienoties “par visu”. Papildus paraugklauzulai šķīrējtiesas līgumam (klauzulai) būtu jāpievieno vismaz šādi noteikumi:

a. Šķīrējtiesas procesa sēdeklis;

Šķīrējtiesas procesa sēdeklis nosaka šķīrējtiesas procesam piemērojamo likumu. Šķīrējtiesas procesam piemērojamais likums noteic robežas pušu privātautonomijai, jo pusēm un šķīrējtiesai ir saistošas no procesam piemērojamā likuma izrietošās obligātās prasības. No procesam piemērojamā likuma cita starpā arī izriet tiesas uzraudzības¹⁰ un atbalsta¹¹ funkcijas pār šķīrējtiesu.

Autors neiesaka izvēlēties Latviju kā šķīrējtiesas procesa sēdekli, jo Latvijas Šķīrējtiesu likums un Civilprocesa likums neatbilst starptautiski atzītiem standartiem kā rezultātā tas nav pietiekami kvalitatīvs, ciktāl tas attiecas uz šķīrējtiesas procesa jautājumu reglamentāciju, kā arī tiesas uzraudzības un atbalsta funkcijām pār šķīrējtiesu.¹²

Par šķīrējtiesas sēdekli ieteicams izvēlēties kādu no valstīm, kur regulējums ir labvēlīgs strīdu risināšanai šķīrējtiesā un šķīrējtiesas process ir pietiekami plaši izplatīts, kā rezultātā ir mazāk praksē neatrisinātu strīdīgu procesuālu jautājumu. Piemēram, Francija, Anglija, Zviedrija, Šveice, Vācija, Austrija, Somija, Lietuva un citas¹³. Izvēloties šķīrējtiesas procesa sēdekli, jāņem vērā, ka var būt nepieciešama attiecīgajā valstī praktizējošu advokātu iesaiste procesuālo jautājumu risināšanā.

b. Šķīrējtiesas procesa valoda

Šķīrējtiesas procesa valoda var būtiski ietekmēt šķīrējtiesas procesa izmaksas, tādēļ šis ir viens no jautājumiem, par kuriem vēlams vienoties jau sākotnēji. Starptautiskajā šķīrējtiesas procesā parasti vispiemērotākā būs angļu valoda.

c. Šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums

Ja šķīrējtiesas sēdeklis ir vienā valstī, bet pušu tiesiskajām attiecībām pēc būtības ir piemērojamas kādas citas valsts tiesības, starp pusēm var rasties strīds par to, kuras tiesības ir piemērojamas šķīrējtiesas līgumam, tajā skaitā jautājumiem, kas skar tā interpretāciju, noslēgšanu, spēkā esamību u.tml.

Šis noteikums ir īpaši būtisks gadījumā, ja pušu tiesiskās attiecības regulē Latvijas tiesības, jo pretēji citu valstu tiesībām Latvijas tiesības cita starpā liedz trešajai personai pārņemt no šķīrējtiesas līguma izrietošās tiesības, ja tai tiek cedēts no pušu noslēgtā līguma izrietošs prasījums.

Atkarībā no apstākļiem šķīrējtiesas līgumam (klauzulai) var pievienot arī citus papildus izvēles noteikumus.

Nevajag aizmirst arī par tā likuma izvēli, kas ir piemērojams pušu tiesiskajām attiecībām.¹⁴

Šķīrējtiesas līguma (klauzulas) piemērs, vadoties no minētajiem ieteikumiem

“All disputes arising out of or in connection with the present contract shall be finally settled under the Rules of Arbitration of the International Chamber of Commerce by one or more arbitrators appointed in accordance with the said Rules.¹⁵ The Seat of Arbitration shall be France. The law applicable to the arbitration agreement shall be the French law. The arbitration shall be conducted in English.”

“Visus strīdus, kas izriet no šī līguma vai ir saistīti ar to, galīgi izšķir viens vai vairāki šķīrējtiesneši saskaņā ar Starptautiskās Tirdzniecības palātas šķīrējtiesas noteikumiem (Rules of Arbitration of the International Chamber of Commerce)¹⁶, kas iecelti saskaņā ar šiem noteikumiem. Šķīrējtiesas sēdeklis ir Francija. Šķīrējtiesas līgumam piemērojamie tiesību akti ir Francijas tiesību akti. Šķīrējtiesas process notiek angļu valodā.”

1. Sk. Kad strīdu izšķiršana šķīrējtiesā var būt labāka alternatīva valsts tiesai? Andris Dimants. Vilgerts, 02.03.2021 – https://vilgerts.com/lv/publication/kad-stridu-izskirsana-skirejtiesa-var-but-labaka-alternativa-valsts-tiesai/ .
2. International Chamber of Commerce (ICC) Arbitration (nav nekāda sakara ar LTRK šķīrējtiesu) – https://iccwbo.org/dispute-resolution-services/arbitration/.
3. Arbitration Institute of the Stockholm Chamber of Commerce (SCC) – https://sccinstitute.com/.
4. Vienna international arbitration centre (VIAC) – https://viac.eu/de/.
5. German Arbitration institute (DIS) – https://www.disarb.org/en/.
6. London Court of International Arbitration (LCIA) – https://www.lcia.org/.
7. Swiss Chambers’ Arbitration Institution (SCAI) – https://www.swissarbitration.org/.
8. The Arbitration Institute of the Finland Chamber of Commerce (FAI) – https://arbitration.fi/.
9. Vilnius Court of Commercial Arbitration (VCCA) – http://www.arbitrazas.lt/arbitrai141.htm.
10. Piemēram, iespēja prasīt šķīrējtiesas sprieduma atcelšanu (t.s. set aside proceedings).
11. Piemēram, pierādījumu nodrošināšana.
12. Latvijā nav pilnvērtīgi ieviests Apvienoto Nāciju Organizācijas Starptautiskās tirdzniecības tiesību komisijas (“UNCITRAL”) Parauglikums par starptautisko komerciālo šķīrējtiesu (“Parauglikums”). Kā uz to ir norādījusi Satversmes tiesa: “UNCITRAL Parauglikums ir visā pasaulē izmantojams šķīrējtiesu normatīvā regulējuma standarts”, LR Satversmes tiesas sprieduma lietā Nr.2004-10-01, 9.1.pkt.
13. Šiem kritērijiem cita starpā atbilst arī valstis vai reģioni ārpus Eiropas, kā, piemēram, ASV, Singapūra, Honkonga u.c.
14. Nereti vienā līguma punktā tiek ietverti gan noteikumi, kas attiecas uz strīdu risināšanas mehānismu un jurisdikciju, gan arī noteikumi par pušu tiesiskajām attiecībām piemērojamo likumu. Šajā rakstā autors apskata tikai ieteikumus šķīrējtiesas līguma (klauzulas) sastādīšanai, tomēr līgumā būtu vēlams vienoties arī par pušu tiesiskajām attiecībām pēc būtības piemērojamo likumu.
15. ICC šķīrējtiesas paraugklauzula ir pieejama šeit – https://iccwbo.org/dispute-resolution-services/arbitration/arbitration-clause/.
16. Sastādot klauzulu latviešu valodā, nosaukumu vēlams dublēt orģinālvalodā.