Publikācija

Ļaujiet izstāstīt jums kādu stāstu. Iedomājieties, ka jūs sniedzat principāla pakalpojumus (kārtojot muitas formalitātes). Jums ir jāizpilda pasūtījums saistībā ar kravas – aviācijas degvielas – piegādi Eiropas Savienības teritorijā. Pārvadātājs nodrošina kravas piegādi pa dzelzceļu. Kā principāls jūs esat galvenā persona, kas atbild par visu muitas procedūru izpildi.

Galamērķa muitas iestāde (Latvijā) konstatē ap trīs tonnas lielu aviācijas degvielas iztrūkumu. Izrādās, ka vienas vagona-cisternas apakšējā noliešanas ierīce nav bijusi pareizi noslēgta vai ir bijusi bojāta. Nav nekādu pierādījumu tam, ka kravas iztrūkums radies nosūtītāja darbības dēļ. Nav arī pietiekamu pierādījumu tam, ka pazudusī krava nav ievesta Eiropas Savienības teritorijā, gājusi bojā vai neglābjami zudusi. Pamatojoties uz minēto, Valsts ieņēmumu dienests Latvijā (VID) aprēķina muitas parādu. Jums kā principālam ir pienākums to samaksāt.

Tieši šādā situācijā bija nonākusi Latvijas valstij piederošā akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”, attiecībā uz kuru Augstākā tiesa 2018.gada janvārī pieņēma spriedumu lietā Nr.SKA-30/2018.

Augstākā tiesa atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas prejudiciālajam nolēmumam (lietā Nr.C-154/16), kas pieņemts pēc tās lūguma, konstatēja, ka, izvērtējot to, vai attiecīgā iztrūkstošā krava ir pilnīgi gājusi bojā vai neglābjami zudusi, būtisks apstāklis ir atbilstošu pierādījumu esamība. Ja principālam nav pierādījumu, saskaņā ar Muitas kodeksu kravas iztrūkums uzskatāms par nelikumīgu attiecīgās kravas izņemšanu no muitas uzraudzības. Šādā gadījumā aprēķina muitas parādu. Principāla atbildību nav iespējams izslēgt pat iespējamos krāpšanas gadījumos.

Neatkarīgi no principāla vainas (neesamības) saskaņā ar Muitas kodeksu principāls ir uzskatāms par muitas nodokļa parādnieku. Tas nozīmē, ka viņš ir atbildīgs gan par muitas formalitāšu izpildi, gan nodokļa parāda samaksu, ja tāds radies. Tomēr tas neizslēdz muitas iestādes tiesības noteikt, ka par muitas parādu solidāri atbild arī pārvadātājs, jo viņš nav izpildījis savas saistības saskaņā ar Muitas kodeksu – nodrošināt, ka muitas preces neskartas tiek nogādātas galamērķa muitas iestādē. Pat ja minētais netiek noteikts, principālam ir tiesības celt regresa prasību pret pārvadātāju.

Tādējādi divas galvenās mācības, kuras var gūt iespējamais principāls:
1) lai izvairītos no nevajadzīgas tiesvedības ar pārvadātāju, pārliecinieties, ka jūsu līgumā ar pārvadātāju ir paredzēts vienkāršs veids, kādā pārvadātājs kompensē attiecīgo muitas parādu;
2) pirms tiesvedības uzsākšanas pret valsts iestādēm par aprēķināto nodokļa parādu līdzīgos gadījumos, novērtējiet jūsu rīcībā esošo pierādījumu, kuri pamato kravas pilnīgu bojāeju vai neglābjamu zudumu, pietiekamību.

Visbeidzot, jūs varētu interesēt, kādas prasības attiecas uz kravas zudumu attiecībā uz civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, ja Jūs rīkotos kā pārvadātājs. Ja kravu pārvadājumi notiek pa autoceļiem, jebkuriem pārrobežu darījumiem ir piemērojama CMR konvencija. Konstatējot pārvadātāja atbildību par kravas zudumu, ir iespējams pieprasīt kompensāciju, ievērojot CMR konvencijā noteiktos ierobežojumus. Turklāt saskaņā ar CMR konvenciju kravas zuduma gadījumā pārvadātājs ir atbildīgs par transporta izdevumu un muitas nodokļu samaksu.