Publikācija

Bilances Juridiskie Padomi / Nr. 10 (64), 2018. gada oktobris

Numura intervija

Nodokļu regulējumam jābūt kristālskaidram

Nodokļu joma interesē ne tikai grāmatvežus un nodokļu konsultantus. Arī daudzi juridisko profesiju pārstāvji ir specializējušies nodokļu tiesībās. Viņu darbs ir skaidrot, kā piemērojamas nodokļu likumu normas, aizstāvēt savu klientu tiesības attiecībās ar nodokļu administrāciju un būt par nodokļu maksātāju pārstāvjiem tiesvedībās. Aicinājām uz sarunu Jūliju Saušu, zvērinātu advokātu biroja VILGERTS Nodokļu tiesību prakses vadītāju, kas vienlaikus ir arī juridisko zinātņu doktora kandidāte nodokļu tiesībās. Viņas promocijas darba tēma ir “Juridiskās metodes nodokļu tiesībās”.  Jūlija ir sadarbojusies ar Vīnes nodokļu tiesību institūtu, kā arī citiem neatkarīgiem nodokļu tiesību pētniecības institūtiem un nodokļu tiesību zinātniekiem. Nesen viņa atgriezās no konferences Stokholmas universitātē un Upsalas universitātē, kurās tikās spējīgākie doktorantūras studenti no visas Eiropas un arī Amerikas Savienotajām Valstīm. Viņa ir darbojusies arī vairākās Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darba grupās saistībā ar nodokļu piemērošanas problēmu iespējamajiem risinājumiem. Vienlaikus Jūlijai ir pieredze starptautiska biznesa interešu pārstāvēšanā, esot viena no Latvijas eksportspējīgākajiem uzņēmumiem Juridiskā departamenta direktorei.

Vienmēr ir interesanti uzzināt, kāds bijis cilvēka ceļš līdz izvēlētajai profesijai. Kas jūs pamudināja pievērsties tiesību jomai, turklāt vēl izvēlēties tieši nodokļu tiesības?

Pēc skolas mani interesēja divas profesijas – ārsta un jurista. It kā tās ir ļoti atšķirīgas, taču tās vieno vēlme palīdzēt cilvēkiem. Jaunībā neilgi strādāju arī slimnīcā, bet rezultātā tomēr izvēlējos par labu jurisprudencei. Studēju Latvijas Universitātē Juridiskajā fakultātē, un jau no pirmajiem kursiem man bija saskare ar nodokļu tiesībām. Aptuveni 23 gadu vecumā tiku iecelta Valsts ieņēmumu dienesta Juridiskās pārvaldes galvenās juristes amatā un ikdienā bija jārisina tieši ar nodokļu tiesībām saistīti jautājumi. Tolaik caurskatījām arī nodokļu jomu regulējošo tiesību aktu projektus, sarežģītākās lietās sadarbojāmies ar citām VID struktūrvienībām, tostarp arī Finanšu policiju. Tā pirmie pieci darbības gadi kā juristei man aizritēja, raugoties uz nodokļu tiesībām no valsts sektora skatupunkta. No VID aizgāju īsi pirms dienests pārvācās uz jauno ēku Talejas ielā. Pēc bērniņa nākšanas pasaulē nolēmu izmēģināt spēkus privātajā sektorā.

Tā sāku strādāt zvērinātu advokātu birojā Borenius (patlaban pārtapis par ZAB Cobalt), bet drīz vien mani uzaicināja attīstīt un veidot nodokļu tiesību praksi zvērinātu advokātu birojā Eversheds Sutherland Bitāns. Ar biroja vadošo partneri Agri Bitānu biju jau pazīstama kopš studiju laikiem, vairākus gadus vadīju birojā nodokļu tiesību praksi un pārstāvēju klientus sarežģītās lietās, veicām arī dažādus ar nodokļu jomu saistītus pētījumus. Tolaik man uzticēja arī vadīt Ārvalstu investoru padomes Latvijā Nodokļu politikas un administrēšanas darba grupu, kas, protams, nebija tas vieglākais uzdevums.

Kādu laiku esmu strādājusi arī kā Juridiskā departamenta vadītāja uzņēmumā Aerodium, kas saņēmis apbalvojumu kā Latvijas eksportspējīgākais uzņēmums un kura ideja ir pārņemta vairāk nekā 40 pasaules valstīs. Tā bija lieliska iespēja vairāk pievērsties komerctiesībām, kārtojot uzņēmumā juridiskās formalitātes. Tas ļāva labāk izprast, kā uzņēmums funkcionē, kā var tikt atbalstītas jaunas idejas.

Pēc tam tomēr atgriezos pie jomas, kas mani aizrāvusi visvairāk – zvērinātu advokātu birojā VILGERTS man uzticēja veidot nodokļu tiesību praksi un tās komandu. Viena no manām kolēģēm, kas palīdz šai darbā, ir arī Viktorija Kristholde-Lūse, pieredzes bagāta nodokļu eksperte ar vairāk nekā 12 gadu pieredzi. Viktorija ir vadījusi auditorkompānijas Grant Thornton Baltic nodokļu konsultāciju nodaļu, bet vēl pirms tam vadīja PwC personāla mobilitātes pakalpojumu komandu. Mūsu plānos ir paplašināt komandu ar tikpat spējīgiem un zinošiem nodokļu tiesību speciālistiem.

Līdzšinējā darba pieredze jums laikam ir palīdzējusi arī izvēlēties doktora darba tēmu?

Jā, turpinu studijas Latvijas Universitātē Juridiskās fakultātes doktorantūrā, un doktora darba tēma ir “Juridiskās metodes nodokļu tiesībās”.

Juridisko metožu jomā kā viena no zinošākajām autoritātēm man ir dr. iur. Jānis Neimanis, viņš nu jau vairāk nekā gadu ir arī Satversmes tiesas tiesnesis. Viņš vienīgais no Latvijas ir arī Eiropas nodokļu tiesību profesoru asociācijā. Dr. iur. J.Neimanis ir arī mana promocijas darba vadītājs. Ceru, ka mans doktora darbs, kurā kopā savijas nodokļu tiesības ar praksē izmantojamām juridiskajām metodēm, dos pienesumu Latvijas tiesību zinātnē.

Teicāt, ka esat bijusi saistīta arī ar Ārvalstu investoru padomi. Ja jums jāraksturo nodokļu vide kādam potenciālajam investoram, kurš ieradies Latvijā, ko jūs viņam sakāt?

Stāstu, kā ir – nodokļu vide mums ir sarežģīta. Tai pat laikā uzsveru to, kas pie mums ir arī pozitīvais. Ir ārvalstu uzņēmēji, kuriem esmu izskaidrojusi spēles noteikumus un pat ieteikusi Latviju kā potenciālo biznesa vidi. Zinu vairākus uzņēmējus, kas Latviju tik tiešām ir iemīlējuši un pat gatavi šeit pārcelt savu biznesu. Protams, ir savi izaicinājumi ar nodokļu piemērošanu kopumā un saistībā ar nodokļu reformu. Bieži vien nodokļus regulējošajās tiesību normās var apjukt pat juristi. Kur nu vēl to visu izprast uzņēmējam, bet, ienākot jaunā tirgū, viņam ir jābūt drošības sajūtai!

Ir bijuši arī gadījumi, kad klienti atzīst, ka strādājuši Latvijā divdesmit un vairāk gadus, vadījuši uzņēmumus, bet nu secina, ka vairs nevar tikt galā ar nodokļu aspektiem, kas nodokļu reformas gaitā atklājušies. Viņi vēlas doties prom no Latvijas. Šādos gadījumos mēs izrunājam, kur saskatāmi sarežģījumi un lielākā neizpratne saistībā ar nodokļu piemērošanu, atrisinām tos un mudinām darboties tālāk. Ne vienmēr ir viegli pārliecināt klientu, ka tiksim galā un viss būs kārtībā.

Spriežot pēc tiesvedību statistikas un Valsts ieņēmumu dienesta pieredzes, viens no sarežģītākajiem laikam ir pievienotās vērtības nodoklis? Šovasar piedalījāties kā lektore arī Kārļa Dišlera fonda rīkotajā Nodokļu vasaras skolā, tajā runājāt tieši par ar PVN izkrāpšanu saistīto Latvijas un ārvalstu tiesu praksi. Kas ir tie iemesli problēmām tieši ar šo nodokli?

Man gan pašai nešķiet, ka PVN būtu tas pats sarežģītākais nodoklis. Katrā nodokļa veidā ir savi sarežģījumi, un mums kā nodokļu tiesību jomas ekspertiem tie ir arī īpaši izaicinājumi. Varbūt, ka tas ir ar specializāciju saistīts jautājums – katram, kurš iedziļinājies kādā noteiktā nodoklī, šķiet, ka tieši šis nodoklis ir tas mīlētākais. Manā ieskatā, uzņēmumu ienākuma nodoklis kādos aspektos varbūt pat varētu sacensties ar PVN. Savukārt tie kolēģi, kas specializējušies netiešo nodokļu veidos, iespējams, domā, ka sarežģītākie ir tiešie nodokļi.

Ko gan lai saka grāmatveži, kam bieži vien jātiek skaidrībā par visiem nodokļu veidiem un ka ne vienmēr var specializēties tikai vienā no tiem? Arī tiesnešiem, kas skata nodokļu strīdus, nereti jākļūst par nodokļu un grāmatvedības ekspertu.

Jau pieminētajā Vasaras nodokļu skolā runājām par PVN krāpšanas lietām, kas ir aktuālas ne tikai pie mums Latvijā, bet visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Spriedām, kā ar šo tendenci cīnīties. Jāatzīst, ka esam nokļuvuši pat zināmā strupceļā, jo nodokļu administrācijām vieglāk ir atrast kādu kļūdu godprātīgu nodokļu maksātāju uzskaitē, nekā stāties pretim organizētajai noziedzībai. Tā kā esmu strādājusi arī Valsts ieņēmumu dienestā, labi saprotu arī nodokļu inspektorus. Nodokļu administrācijas galvenais uzdevums ir iekasēt valsts budžetam nodokļus, tāpēc tā ņem no tā, no kā var paņemt. Vienlaikus saprotu arī tos uzņēmējus, kuri nav zinājuši un nav pat spējuši paredzēt, ka nonāks saskarē ar krāpniekiem, taču atbildību par nodokļu shēmām prasa no uzņēmēja. PVN izkrāpēju notveršana ir tik sarežģīta, ka bieži maksā arī tie, kas nav bijuši vainīgi. Protams, ir gadījumi, kad nodokļu maksātāji zināja par konkrētiem aspektiem, bet lielākoties pēc pierādījuma bāzes top skaidrs, ka nezināja. Tomēr VID ķeras pie mazākajiem sīkumiem, uzņēmēja nepamanītām kļūdām rēķinos un  citām ne tikai izšķirīgām niansēm, uzrēķinot apjomīgus sodus.

Ir bijuši dažādi pētījumi par PVN krāpšanu, man personīgi autoritāte šai jomā ir profesore Rita de la Feria no Līdsas universitātes, kas vienlaikus pārstāv arī Oksfordas universitāti un Lisabonas universitāti un ir viena no zinošākajām PVN jautājumos. Viņa atzīta par vienu no ietekmīgākajām sievietēm nodokļu tiesību jomā pasaulē. Profesore šogad nāca klajā ar pētījumu par PVN krāpšanu un tiesiskuma principa ievērošanu, kas ir tapis sadarbībā ar Oksfordas universitāti. Arī viņa pēta godprātīga nodokļu maksātāja atbildību, kas mijas ar pienākumu pierādīt, ka viņš nav iesaistījies PVN krāpšanā un kā tas atbilst vispārīgajiem likumības apsvērumiem. Ir konkrēti Eiropas Savienības (ES) Tiesas spriedumi, kas pasaka, ka priekšrocība zināmos apstākļos varētu būt valstu tiesām un nodokļu administrācijām, tomēr jāņem vērā, ka arī uzņēmēju nevar sodīt bez pierādīšanas, ka tas zināja vai varēja zināt, kādos darījumos tas ir iesaistījies.

Tiesu prakse rāda, ka PVN krāpšanas veidi un tipoloģijas ir ļoti plašas un dažādas. Es pati esmu iesākusi strādāt pie grāmatas par PVN krāpšanas tematiku. Starp nodokļu tiesību juristiem šis ir ļoti aktuāls jautājums. Esmu uzrunājusi iesaistīties grāmatas tapšanā arī citus šajos jautājumos kompetentus juristus, piemēram, zvērinātu advokātu Jāni Taukaču, kurš arī specializējies nodokļu tiesībās. Bet pagaidām darbs vēl ir tikai izstrādes stadijā.

Pēdējā laikā plašāk izskanējusi informācija, ka arī Latvijas tiesas sākušas vairāk vadīties pēc ES Tiesas spriedumos minētajām atziņām lietās par PVN krāpšanu un to, kādas ir nodokļu maksātāja un nodokļu administrācijas tiesības un pienākumi šajos strīdos.

Šajā vasarā parādījās pirmie Latvijas tiesu spriedumi, kuros jau tiek ievērotas ES Tiesas judikatūras atziņas. Ceru, ka arī turpmāk mūsu tiesas konsekventi ievēros šādu praksi. Nav pamatoti Latvijā skatīties tikai caur šauru savu prizmu. Nevar būt tā, ka Latvijā kā ES dalībvalstī netiek ievērotas ES Tiesas atziņas, kas jau ir ne tikai kāda viena sprieduma ietvaros, bet jau izveidojusies kā juridisko atziņu bāze par to, kā šādās lietās ir piemērojamas tiesības. Arī savās lietās, pārstāvot klientus PVN jautājumos, esam šīs atziņas ietvēruši.

Varbūt varat minēt kādus praktiskākus ieteikumus mūsu žurnāla auditorijai, kā netikt pret paša gribu iesaistītam tā dēvētajos PVN karuseļos. Kā godīgam nodokļu maksātājam izvairīties no šādiem “zemūdens akmeņiem”?

Nodokļu vasaras skolā, kurā bez augstskolu studentiem bija pulcējušies arī praktizējoši juristi un apgabaltiesu un citu tiesu tiesnešu palīgi, spriedām arī par šo tematu. Kolēģi dalījās ar pieredzi no dažādām pozīcijām – no uzņēmēja, no uzņēmumu pārstāvošā jurista, no tiesas darbinieku redzējuma.

Pirmais padoms būtu tomēr ievērot Valsts ieņēmumu dienesta ieteikumus un pārbaudīt katra darījuma sadarbības partneri, izvērtēt, vai visi uzņēmuma rādītāji ir normas robežās; vai uzņēmums nav iekļauts nodokļu parādnieku sarakstā; vai nav apturēta saimnieciskā darbība utt. Tātad ir jāveic diezgan skrupuloza katra darījuma partnera analīze, lai pēc pāris gadiem neizveidotos situācija, ka par seniem darījumiem tiek veikts nodokļu uzrēķins. Tas nozīmē turēt roku uz pulsa un sekot līdzi tam, ar ko sadarbojamies. Tas, protams, ir ļoti apgrūtinoši, gadās arī, ka pat šāda kontrole nepalīdz. Kad no darījumu noslēgšanas un pakalpojumu saņemšanas brīža ir pagājuši trīs vai četri gadi, uzņēmumam var prasīt tiesā diezgan precīzi un nešaubīgi ar iespējamiem pieļaujamiem tiesiskiem līdzekļiem pierādīt, ka šis darījums vispār ir noticis vai noticis ar konkrēto darījuma partneri, vai tā rīcībā ir bijuši cilvēkresursi un materiāltehniskie risinājumi. Uzņēmuma pārstāvjiem ir jāspēj precīzi atbildēt uz jautājumiem, kas piegādājis preces konkrētā datumā un laikā. Darbinieki, protams, to var arī neatminēties.

Nodokļu vasaras skolā pārrunājam, cik duālā situācijā atrodas arī tiesneši. Viņiem jāvērtē pierādījumi un jānorāda uz neatbilstībām, neņemot vērā, ka nevienam no mums nav fenomenāla atmiņa par to, kas kurā stundā notika pirms gadiem trim vai vairāk. Tai pat laikā ir arī otra galējība, kad liecinieki perfekti apraksta situāciju. Arī tas rada šaubas, kā pēc tik ilga laika var tik precīzi atcerēties notikumus! Tāpēc jādomā, kā šādos gadījumos pierādīšanas pienākumu no nodokļu maksātāja pārlikt uz nodokļu administrāciju. Arī vainas pierādījumiem tad jābūt ļoti konkrētiem. Taču saprotu arī bijušos kolēģus nodokļu administrācijā, kuriem ir sava darba specifika un uzņēmējdarbības vides specifika nav tik labi izprotama. Reālajā praksē, piemēram,  sadarbības partneriem ir labi zināmi katras puses pienākumi, tāpēc to starpā noslēgtais līgums ir vienkāršs, tajā nav viss līdz niansēm atrunāts. Savukārt nodokļu inspektoram var šķist aizdomīgi, kāpēc līgums ir tik vienkāršs, vai tas jau vien nenorāda, ka darījums nemaz nav noticis.

Ja reiz saistībā ar PVN ir iespējamas šādas krāpnieciskas darbības, varbūt vaina nav jāmeklē nodokļa maksātājos, bet pašā nodoklī? Patlaban daudzās nozarēs tiek ieviests reversais PVN, taču kādā diskusijā dzirdēju, ka noziedzīgā pasaule attiecīgi savas shēmas pārceļ uz tām nozarēm, kur tas vēl nav ieviests.

Saeimā jau tiek diskutēts par reversā PVN ieviešanu automobiļu tirdzniecības jomā. Tomēr gluži visās jomās, kur noris tirdzniecība, manuprāt, reverso PVN nevarēs ieviest, lai arī šķiet, ka tas ir vienīgais salmiņš, pie kura var pieķerties. Būs interesanti uzzināt, kādu redzējumu sniegs Eiropas Komisija, jo līdz šim par reversā PVN piemērošanas praksi Latvija saņēmusi arī aizrādījumus.

Tomēr PVN ir salīdzinoši jauns nodoklis, kas attīstījies pagājušā gadsimta pirmajā pusē. Kopš pirmās PVN direktīvas 1967.gadā pagājuši vairāk kā 50 gadi un, iespējams, ka šī nodokļa koncepts varētu arī mainīties. No ES institūcijām jau tagad tiek piedāvāts vienkāršot PVN piemērošanas procesu, lai izvairītos no situācijas, ka Eiropā kopumā tiek pazaudēti 151,5 miljardi eiro no ES valstu budžetu ieņēmumiem vai 12 procenti saistībā ar vispārīgi neiekasēto PVN no visiem nodokļu ieņēmumiem. Arī Latvijā gadā zaudējam ievērojami lielas summas no neiekasēta PVN. Tādās nozarēs, kā, piemēram, izglītība un veselības aprūpe, kur izjūtam vislielāko līdzekļu trūkumu, neiekasētais PVN ļoti noderētu.

PVN jau nav vienīgais, kur iespējama izvairīšanās no tā nomaksas. Patlaban ES aktuāli kļūst jautājumi par komercdarbību digitālajā vidē un kā tajā turpmāk kontrolēt nodokļu nomaksu.

Digitālajā ekonomikā ir sagaidāmi daudzi jauni izaicinājumi, ko šā gada augustā ar starptautiskajiem nodokļu tiesību ekspertiem pārrunājām arī Starptautiskās Fiskālās asociācijas organizētajā konferencē Zviedrijā par aktualitātēm tieši digitālās ekonomikas kontekstā, jo pasaule strauji mainās – komersantiem ir jaunās iespējas izmantot interneta vidi darījumiem, tāpat ir neierobežotās iespējas ceļot no vienas ES valsts uz citu. Nodokļu iekasētājiem kļūst grūti saprast un notvert to mirkli, kurā jurisdikcijā Eiropas Savienības ietvaros būtu piemērojams uzņēmumu ienākuma nodoklis. Katra valsts jau ir ieinteresēta, lai attiecīgais ieņēmums nodokļu veidā nonāktu tieši šīs valsts budžetā. Tāpēc arī rodas nepieciešamība noteikt pakalpojumu sniegšanas vietu, noskaidrot, vai tajā veidosies pastāvīgā pārstāvniecība. Ja tāda būs, tad kādi būs kritēriji, lai šo pastāvīgo pārstāvniecību piesaistītu konkrētajai jurisdikcijai. Tā bija lieliska iespēja uzzināt, kādi patlaban ir iespējamie risinājumi un konsekvences nodokļu jomā digitālās ekonomikas apstākļos, un kurus varam sākt jau ievērot.

Ne vienmēr Latvijā ir jāizgudro kaut kas no jauna, ir valstis, kuras jau atradušas risinājumus. Lūkojamies uz kaimiņvalstīm, bet varbūt der vairāk pētīt situāciju visas ES kontekstā?

Doktorantūras ietvaros man bija iespēja piedalīties Stokholmas Universitātes un Upsalas universitātes rīkotajā konferencē Stokholmā un Upsalā, kur vienkopus pulcējās vadošie nodokļu tiesību doktoranti no visas pasaules. Es tur biju vienīgā no Baltijas, šo konferenci apmeklēju jau otro gadu. Šogad tā galvenokārt bija veltīta transfertcenām un ar tām saistītiem jautājumiem, kā arī salīdzinošajām nodokļu tiesībām. Kopā ar starptautiskajiem praktizējošiem nodokļu tiesību ekspertiem un akadēmiskās vides pārstāvjiem doktoranti varēja apmainīties viedokļiem. Šogad bija iespēja satikt daudzus vadošos nodokļu tiesību profesorus, kas ir arī nodokļu tiesībām veltītu grāmatu autori, piemēram, ar ekselences balvu pasniegšanā apbalvoto asociēto profesori Katju Ceiji (asoc. prof. Katia Cejie). Konferencē piedalījās arī profesore Birke Hekere (prof. Birke Häcker) no Oksfordas universitātes, kas pasniedz salīdzinošās tiesības un sniedza priekšlasījumu nodokļu tiesību kontekstā, tāpat klausījāmies Nobela prēmijas laureātu profesoru Bertilu Vimanu (prof. Bertil Wiman), kurš pirms vairākiem gadiem viesojies arī Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā, un citus izcilus nodokļu ekspertus.

Jūsu izvēlētā promocijas darba tēma ir saistīta ar dažādu juridisko metožu pielietošanu nodokļu tiesībās. Vai var apgalvot, ka līdz šim nodokļu tiesības interpretētas pārāk šauri?

Šai aspektā vispirms būtu nepieciešams paraudzīties uz nodokļu tiesību radīšanas sākotnējo posmu. Nodokļu likumu normām būtu jābūt saprotamām ne tikai juristiem, kas šai jomā specializējušies, bet arī grāmatvežiem, uzņēmējiem, katram nodokļu maksātājam. Tad nerastos diskusija par tiesību normu interpretēšanu. Pirms pieņemam jebkādus nodokļu likumus vai grozījumus esošajos, arī jaunus valdības izdotus noteikumus, būtu veicama izpēte un pamatīgu domu apmaiņa, lai pieņemtā norma būtu kristālskaidra, ikvienam saprotama. Man šai ziņā kā paraugs šķiet Vācijas nodokļu tiesību sistēma, kas ir gan ļoti strikta, gan ļoti “tīra” nodokļu tiesību izpratnē. Viņu nodokļu likumi ir sistematizēti un strukturēti, līdz ar to nerodas diskusijas nodokļu administrēšanas ietvaros. Arī ar nodokļiem saistītās tiesvedības ziņā vācieši var būt mums labs piemērs.

Ja arī mums likumu normas būs uzrakstītas vienmērīgi, tad ar to piemērošanu būtu daudz vieglāk. Nodokļu tiesībās pārāk plaša interpretācija nemaz nav ieteicama. Tomēr, ja likumi nav tik ideāli, kā gribētos, ir jāmēģina ne tikai paļauties uz vienu no klasiskajām interpretācijas metodēm – gramatisko, bet arī uz pārējām pamatmetodēm – skatīt tiesību normas pēc vēsturiskās attīstības, pēc saskaņotības ar citām tiesību normām un tiesību sistēmu kopumā, normas jēgas un mērķa un ievērojot vispārējos tiesību principus. Saprotu, cik nodokļu administrācijas ietvaros tas varētu būt grūti – vadīties ne tikai pēc tā, kas ierakstīts nodokļu likumos, bet arī mēģināt censties vadīties, piemēram, pēc samērīguma principa. Tas, protams, prasa vēlmi iedziļināties un papildu darbu.

Likumprojekti jau nekrīt no zila gaisa, tie top ministrijās, kur tos raksta arī ierēdņi, kam ir juristu kvalifikācija. Vai viņiem pietrūkst zināšanu un prasmes radīt visiem saprotamu un kā jūs sakāt – kristālskaidru – regulējumu?

Manuprāt, ministrijās strādā daudz talantīgu un gudru juristu, taču pieļauju, ka viņiem ir ļoti liela noslodze, kā arī pietrūkst finansējuma, jo nodokļu likumu rakstīšana ir ļoti darbietilpīgs process. Nedomāju, ka kāds speciāli raksta nesaprotamas normas. Pieņemu, ja kolēģi apsēstos un kopā apņemtos ar vadošajiem ekspertiem no jauna uzrakstīt nodokļu jumta likumu, kāds ir pašreizējais likums “Par nodokļiem un nodevām”, varētu būt ļoti labs galarezultāts. Tas noteikti būtu tālredzīgs arī attiecībā uz nodokļu maksātājiem, tā noteikumi būtu skaidri un saprotami. Taču ir arī progress šai jomā, jo no jauna tapis gan Pievienotās vērtības nodokļa likums, gan Uzņēmumu ienākuma nodokļa likums. Tie varētu būt dažādi vērtējami, bet vismaz tas ir bijis solis nodokļu sistēmas sakārtošanas virzienā.

Ar Jūliju Saušu sarunājās Vineta Vizule