Solidaritātes nodoklis – vai tiešām mazina nevienlīdzību?
Gada nogalē Saeima ar nepārliecinošu balsu vairākumu ir apstiprinājusi grozījumus Solidaritātes nodokļa likumā. Saeimas debatēs likumprojekts bieži tika dēvēts par “Valdības brāķi”. Šādam viedoklim nevar nepiekrist, jo likumdevēji palaida iespēju sagatavot pārdomātu un taisnīgu likumprojektu, kuru Satversmes tiesa pērn atzina par Satversmei neatbilstošu.
Solidaritātes nodokļa mērķis un būtība ir novērsta pastāvošā nevienlīdzība attiecībā uz to, ka noteikta personu grupa var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no visiem darba ienākumiem. Turpmāk nodokļu slogs visiem valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) maksātājiem būs līdzvērtīgs, jo nesamaksāto VSAOI daļu aizvietos solidaritātes nodokli *.
Likuma mērķis un būtība ir cēli, taču, lai panāktu šo rezultātu jāvērtē situācija pēc būtības.
Proti, vairums no citām attīstītām valstīm (piemēram, Polija, Somija, Zviedrija, ASV, Norvēģija) ar progresīvo nodokļa likmi un līdzīgām solidaritātes nodokļa pazīmēm ir noteikts, ka tiek ņemts vērā ģimenes kopējais ienākums.
Politiski tiek spekulēts uz to, ka lielo algu saņēmējiem esot jāmaksā lielāks nodoklis, jo viņiem ir jāparūpējas par tiem, kuriem dzīvē neesot gājis tik labi. Taču nav ņemts vērā fakts, ka ne reti augstākā līmeņa vadītājam ar lielo algu ir vismaz trīs mutes, kuras ir pabarojamas. Ja ģimenē ir viens ienākumu avots un otrs partneris ir bez ienākumiem, vai arī ar minimālo algu, tad kopēji uz katru ģimenes locekli šis ienākums nemaz nav tik liels.
Tādējādi, ja likumdevēji pasniedz Solidaritātes nodokli un progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli kā tādu, kas mazinot nevienlīdzību, būtu tikai loģiski, ka likumdevējs pārdomā šo normu pēc būtības un piedāvātu iespēju vērtēt mājsaimniecības kopējos ienākumus.
* http://titania.saeima.lv/LIVS12/SaeimaLIVS12.nsf/0/6BD54BA84DF47F91C2257ED0002556CF?OpenDocument
Janvāris 10, 2019 Gints Vilgerts, Managing Partner
