Domājot par darbinieku labklājību un samērojot ar darba devēja iespējām, darba koplīgums ir veids, kā ne tikai likt darbiniekam justies lieliski uzņēmumā un radīt vēlmi darīt vairāk, nekā no tā tiek sagaidīts, bet arī iespēja ietaupīt uzņēmuma līdzekļus, neradot papildu nodokļu slogu.
Publikācija Dienas Bizness HUB
Uzņēmējs, kurš ir sapratis, ka tā labākais un vērtīgākais aktīvs ir tā darbinieki, arvien biežāk piedomā par to, kā veicināt darbinieku apmierinātību ar savu darba devēju. Nav noslēpums, ka Millennials jeb Y paaudze[1], kuri veido gandrīz 80% no visiem darbiniekiem pasaulē, novērtē papildu labumus, kurus piedāvā darba devējs, vairāk nekā algas apmēru.
Šādos gadījumos noder darba koplīguma institūts. Darba koplīgumā darba devējs un darbinieki var vienoties par papildu labumiem, kuri nav noteikti Darba likumā, kuri uzlabo darbinieku situāciju un ir samērojami ar darba devēja iespējām.
Turklāt arī likumdevējs ir sācis uzklausīt darba devējus un atļauj dažas darbinieku motivēšanas izmaksas uzskatīt par normāliem biznesa izdevumiem, kuri nebūtu apliekami ar nodokļiem. Likumdevējs ir sācis saprast, ka motivēts darbinieks ir gatavs izdarīt vairāk, nekā no tā tiek gaidīts, un tādējādi palielinās uzņēmuma kopējais ražīgums un arī ieņēmumi, un attiecīgi arī nomaksātie nodokļi valsts budžetā. Turklāt tā ir arī lieliska iespēja veicināt godīgu nodokļu nomaksu, jo likumdevējs ir paredzējis – jo lielākas ir darbinieku algas un attiecīgi arī lielāki nomaksātie nodokļi, jo vairāk darba devējs varēs novirzīt līdzekļus darbinieku labumiem bez papildu nodokļu sloga.
Iepriekš darba devējiem bija jārēķinās ne tikai ar papildu izdevumiem, kuri paredzēti darba koplīgumā, bet arī ar to, ka daudzi no šiem izdevumiem būtu vēl arī apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām (VSAOI) un dažos gadījumos arī ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).
Taču no 2018. gadu ir paredzēti izņēmumi nodokļu likumos, kuri pieļauj, ka papildu motivējošie labumi, kuri paredzēti tieši darba koplīgumā, varētu būt neapliekami ar nodokļiem, ja vien tie iekļaujas limitos, kurus paredzējis likumdevējs.
Proti, ar IIN neapliek šādus darbinieku labā veiktos izdevumus:
Ja minētie kritēriji ir izpildīti, tad darba devējam un darbiniekam nav jāveic arī VSAOI, un minētie izdevumi neveido ar UIN apliekamo bāzi.
Darba koplīgumos var arī paredzēt, ka darba devējs regulāri organizē un apmaksā darbiniekiem kolektīva saliedēšanas pasākumus.
Piemēram, ja darba devējs izlemj sapulcēt visus darbiniekus ārpus biroja un pastāstīt par iepriekšējā finanšu gada nozīmīgākajiem uzņēmuma un tā darbinieku sasniegumiem, kur cita starpā tiks piedāvātas arī uzkodas un dzērieni darbiniekiem un arī kāds izklaides pasākums, tas neradītu papildu nodokļu slogu.
Līdz šim šāda veida pasākumi darbiniekiem tika uzskatīti par ar saimniecisko darbību nesaistītiem izdevumiem, kas radīja UIN maksāšanas pienākumu. Šobrīd darba devējam ir iespēja neiekļaut šādu pasākumu izmaksas ar UIN apliekamajā bāzē, ja to izmaksas gadā nepārsniedz 5% no visu darbinieku iepriekšējā gada bruto algas (algas, no kurām veiktas VSAOI). Tas nozīmē, ka darba devējiem, kuri maksā saviem darbiniekiem lielākas algas, ir arī lielākas iespējas tērēt līdzekļus darbinieku motivēšanai, neuztraucoties par papildu nodokļu slogu. Turklāt tas ir arī veids, kā veicināt negodprātīgu nodokļu maksātāju vēlmi iznākt no pelēkās zonas un deklarēt patiesās darbinieku algas, jo tādējādi ir lielākas iespējas novirzīt naudas līdzekļus darbinieku motivēšanai un kolektīva saliedēšanai.
[1] Dzimuši no 1980. līdz 1990. gadam.
Veiksmīga BAO pārstāvēšana strīdos par apdrošināšanas atlīdzības piedziņu saistībā ar ugunsgrēka rezultātā nodarītajiem zaudējumiem pret Compensa Vienna Insurance Group un BTA Baltic Insurance Company.
12 janvāris, 2024
Juridiskā palīdzība BAO AS, vadošam Latvijas atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam, sagatavojot sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojam par vērienīgas iepirkuma procedūras rezultātiem.
18 decembris, 2023
Juridiskā palīdzība East Capital Real Estate Fund IV par dažādiem juridiskajiem jautājumiem saistībā ar aptuveni EUR 83 000 000, iegādājoties 100% kapitāla daļu SIA "Deglava Real Estate" (ICA Gruppen (Zviedrija) meitas uzņēmums), kam pieder moderns 94 000 kvadrātmetru liels loģistikas un biroju centrs Rīgā. Darījums ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā 2023. gadā.
7 decembris, 2023
VW automašīnu dīleru pārstāvība vairākās konkurences tiesību zaudējumu tiesvedībās saistībā ar Konkurences padomes lēmumu par aizliegtu vienošanos.
23 novembris, 2023