News

Pasūtītāja acīs ideālajam iepirkuma uzvarētājam noteikti jābūt nevainojamai reputācijai. Saskaņā ar Direktīvu 2014/24 un 2014/25 to var noteikt prasībās piegādātāju spējām vai kā speciālu izslēgšanas pamatu. Saeima jau iepriekš paredzējusi pasūtītāju pienākumu izslēgt piegādātājus no dalības iepirkumā par Konkurence likuma aizliegumu pārkāpumu. Savukārt jaunajos likumos Saeima šo obligāto izslēgšanas pamatu papildināja ar fakultatīvo izslēgšanas pamatu – smagu profesionālās darbības pārkāpumu.

Kā atrast pretendentu ar labu reputāciju?

Likumi[1] tuprmāk ļauj pasūtītājam izslēgt no dalības iepirkumā pretendentus vai kandidātus, kuri smagi pārkāpuši profesionālās darbības nosacījumus. Lai arī pasūtītājam ir brīva izvēle – darīt to vai ne, likums nosaka stingru kārtību konkrētu pārkāpumu izvēlei. Izslēgt iespējams tikai tos pretendenuts vai kandidtātus, par kuru pārkāpumu jau ir stājies spēkā spriedums un no tās dienas līdz pieteikumu vai piedāvājumu iesniegšanas dienai nav pagājis gads. Ja pasūtītājs izvēlas izslēgt piegādātāju par smagu profesionālās darbības pārkāpumu, tam jāsper šādi soļi:

1. Norādīt konkrētus pārkāpumus.

Pasūtītājam no pārkāpumu saraksta[2] ir jāizvēlas konkrēti pārkāpumi, par kuriem iespējama izslēgšana no iepirkuma. Saraksts sastāv no dažādiem Krimināllikuma un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa sastāviem. Diemžēl sarakstu jau 2017.gada vasarā plānots revidēt, jo to pieņēma steigā. Tādēļ pasūtītājam jāseko iespējamām izmaiņām sarakstā 2017.gada rudenī, bet piegādātājiem jālobē  izmaiņas, piemēram, izslēdzot praksē grūti pārsūdzamus sodus.

2. Pārliecināties, ka parkāpumi saistīti ar līguma priekšmetu vai iepirkuma procedūru.

Pat, ja konkrēts pārkāpums ir sarakstā, pasūtītājam jāpārliecinās, ka tas ir saistīts ar konkrētā iepirkuma līguma priekšmetu vai iepirkuma procedūru. Tikai tad pasūtītājs drīkst šo pārkāpumu izvēlēties kā vienu no izslēgšanas pamatiem. Šāds pasūtītāja pienākums izriet no likumos ietvertā samērīguma principa.

Tas nozīmē, ka pasūtītājam jāsamēro izvēlētais pārkāpums ar:

• līguma priekšmetu, piemēram, izvēloties jūras piesārņošanas pārkāpumu iepirkumā par ostas kanāla padziļināšanas darbiem, vai

• iepirkuma procedūru, piemēram, izvēloties grāmatvedības noteikumu pārkāpumu jebkurā iepirkumā.

Pasūtītājs nedrīkst, piemēram, noteikt sodu par mežu dedzināšanu kā izslēgšanas pamatu IT pakalpojumu iepirkumā.

3. Izvērtēt, vai izvēlētie pārkāpumi pamatoti ierobežo konkurenci.

Pasūtītājam kritiski jāizvērtē noteikto izslēgšanas pamatu ietekme uz konkurenci iepirkumā. Iepriekšējā solī pasūtītājam bija jāizvērtē samērīgums, tomēr iepirkumu likumu mērķis ir arī nodrošināt konkurenci iepirkumos. Tādēļ pasūtītājam jāizvairās no tādām prasībām, kas nepamatoti ierobežo konkurenci, piemēram, pasūtītājs nedrīkst uzskaitīt visus iespējamos sodus, radot situāciju, ka uzvarētāja izvēles prasībām atbilst tikai viens pretendents. No tā var izvairīties, izpētot tirgu.

Kā pārbaudīt ārvalstu uzņēmuma reputāciju?

Par Latvijas piegādātājiem pasūtītājs ziņas par sodiem saņems no Sodu reģistra. Likumi uzdod pasūtītājam izturēties pret ārvalstu piegādātājiem tāpat kā pret tiem, kas par smagiem profesionālās darbības pārkāpumiem varētu būt sodīti Latvijā. Tādējādi pasūtītājs pārbaudīs katra ārvalstu pretendenta iesniegtās izziņas vai apliecinājumus par līdzvērtīgu sodu neesamību to mītnes valstī. To, vai līdzvērtīgi sodi mītnes valstī pastāv, jānoskaidro no pretendentiem vai e-Certis sistēmā. Turklāt ārvalstu būvniekiem šāda informācija būs jāsniedz arī piesakoties uz obligāto būvkomersantu klasifikāciju no 2019. gada.

Kā pierādīt labu reputāciju?

Pretendentiem un kandidātiem, kuri sastopas ar pasūtītāju pārmērīgām prasībām pretendentu reputācijai, ir pieejami vairāki risinājumi.

Pirmkārt, jādod pasūtītājam iespēja laboties un jāuzdod jautājums par nevēlamā pārkāpuma saistību ar iepirkuma līguma priekšmetu vai procedūru. Pasūtītājam ir pienākums skaidrot šo saistību tāpat kā jebkura jautājuma par iepirkuma procedūras dokumentāciju gadījumā. Ja pasūtītājs nelabojas, tad Iepirkumu uzraudzības birojā jāapstrīd konkrētā iepirkuma nolikuma prasības.

Otrkārt, pretendenti var lūgt pasūtītāju recognize the restoration of confidence. Pamati sūdzībai aprakstīti iepriekš. Savukārt uzticamības atjaunošanai pretendents jau kopā ar piedāvājumu var iesniegt ziņas par pasākumiem, kurus tas veicis, lai novērstu pārkāpuma sekas un lai tas vairs neatkārtotos. Piemēram, atlaidis ar kontrabandu nodarbojušos darbinieku un iemontējis kameras visos uzņēmuma transportlīdzekļos. Sīkāk uzticamības atjaunošanu skaidrojām publikācijā, kas pieejama mūsu mājas lapā https://vilgerts.com/wp-content/uploads/2016/06/insider-PP-20160527_v2-lv.pdf .

[1] Publisko iepirkumu likuma 42.panta otrās daļas 2.punkts un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 48.panta otrās daļas 2.punkts.

[2] Ministru kabineta 2017.gada 28.februāra noteikumi Nr.109 “Par profesionālās darbības pārkāpumiem” pielikumi.